Kamēr zivjērgļi vēl Āfrikā, Latvijā jau tiek būvētas mākslīgās ligzdas 1
Kamēr zivjērgļi ir savās ziemošanas vietās Āfrikā, tiem tiek būvētas mākslīgās ligzdas. Šogad jau uzbūvētas piecas šādas ligzdas un tikpat vēl plānots uzbūvēt, vēsta “mammadaba.lv”.
“Mākslīgās ligzdas plēsīgajiem putniem būvējam, lai sekmētu zivjērgļu ligzdošanas sekmes un aizsardzību. Visbiežāk mākslīgās ligzdas būvē, ja putna veidotā ligzda dzīvā kokā ir nestabila vai arī tad, ja tā veidota nokaltušā kokā.
Ja mākslīgā ligzda uzbūvēta pareizi un koks, kurā tā atrodas, stiprā vējā netiek nolauzts vai izgāzts, tā var kalpot vairāk nekā desmit gadus. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties labāko vietu un koku, kurā novietot ligzdu,” skaidro LVM vides eksperts Aigars Kalvāns.
Nereti ligzdas zivjērgļiem būvē izcirtumos un to malās atstātajos ekoloģiskajos kokos, purva malās un purvos, kas ir šo putnu visvairāk iecienītās vietas. Tās visbiežāk ceļ priedēs, retāk eglēs.
Mākslīgās ligzdas ir arī stabilākas, tās nenogāžas ne ligzdošanas, ne pēcligzdošanas sezonā. Šādi zivjērgļus piesaista teritorijai, kurai nodrošināta pietiekama aizsardzība, kā arī platībām, kur ir labas barošanās vietas, bet trūkst piemērotu ligzdošanas koku.
Vidēja lieluma plēsīgais putns ar gariem spārniem – zivjērglis – ir īpaši aizsargājama putnu suga, kuras ligzdošanas vietas aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi, bet ar to vien nepietiek.
Tāpēc jau 1982. gadā Latvijā tika uzbūvētas pirmās mākslīgās ligzdas zivjērgļu aizsardzībai un kopš 2007. gada zivjērglim ir uzbūvētas vairāk nekā 200 mākslīgās ligzdas.
Latvijā zivjērglis ir samērā reti sastopams – valstī ligzdo aptuveni 200 pāru šo putnu.
2019. gadā Latvijā bija apdzīvotas 87 mākslīgās zivjērgļa ligzdas, kas ir vairāk nekā puse no visām attiecīgajā gadā apdzīvotajām ligzdām. Lielākā daļa Eiropas populācijas ligzdo Zviedrijā, Somijā un Krievijā.
