Kamēr vien redze ļauj – lasa. Pensionāri ir čakli grāmatu lasītāji! 0
Tuvojas pavasaris, kad saule atkausēs zemi, daudzus pensionārus gaida dārza darbi, nozogot laiku grāmatu lasīšanai. Toties garajos ziemas mēnešos bibliotēkas nevarēja sūdzēties par gados vecāku apmeklētāju trūkumu. Dažs labs pagastu bibliotekārs tā arī saka: “Pensionāri ir čakli grāmatu lasītāji!”
Uzmanību – pietur grāmatu autobuss!
“Bibliotēkas busiņš pie mums brauc reizi mēnesī. Pietur lauka vidū apmēram kilometru no manas mājas. Sākumā to neizmantoju, jo domāju – pagastā taču ir bibliotēka, ko es tur iešu! Taču mūsu bibliotēka nevar atļauties iepirkt visas jaunās grāmatas.
Daudzi lasītāji izvēlas tulkotos sieviešu romānus, nevis, piemēram, Svena Kuzmina stāstu krājumu “Šamaņi”. Tas arī nosaka iepirkumu. Agrāk bibliotēka pasūtīja “Rīgas Laiku”, bet to lasīja tikai viens cilvēks, tāpēc to vairs neabonē.
Turpretī bibliobusa jaunumu plaukts arvien ir pilns. Mūsu bibliotēkas plauktos vairs nav grāmatu krievu valodā, bet manam kaimiņam, pensionāram, tā ir dzimtā valoda, tāpēc viņš tās pasūta bibliobusā. Vēl divas sievas nāk pēc grāmatām no kaimiņu mājām, bet tie, kas dzīvo tālāk, noīrē mašīnu. Lai gan grāmatas esmu jau iepriekš pasūtījusi, vienmēr ieraugu jaunumu, kuru noteikti vajag izlasīt. Tāpēc ņemu vīru līdzi par nesēju, jo parasti esmu tikusi pie pieciem sešiem bieziem sējumiem.
Ja tas atbraucis agrāk vai kavējas, bibliotekāre vienmēr piezvana un brīdina. Februārī visiem lasītājiem atveda konfektes,” stāsta Māra (62) no Ogres novada.
Latvijā darbojas divi bibliobusi – Ogres un Grobiņas novados. Ogres Centrālā bibliotēka to savā īpašumā ieguva jau 1995. gadā. Tas apkalpo Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novada iedzīvotājus, mērojot četrus maršrutus, bet pašā Ogres pilsētā divus, mēnesī nobraucot ap 700 kilometru.
Grobiņas pagasta pašvaldības bibliotēka pirms desmit gadiem mobilo bibliotēku saņēma dāvinājumā no Ofenbahas pilsētas pašvaldības Vācijā. Tās plauktos izvietotas ap 4000 grāmatu, kas tiek izvadātas pa visu pagastu, apstājoties 22 apkalpošanas punktos.
“Pensionāri ir aktīvi lasītāji. Dažs ņem pat pa desmit piecpadsmit grāmatām, ne tikai sev, bet arī vīram, pārējiem ģimenes locekļiem, kaimiņienei, kura pati nevar atnākt uz bibliobusa pieturu. Seniori lasa visdažādāko žanru literatūru – detektīvromānus, romānus par mīlestību, biogrāfiskos romānus, ceļojumu aprakstus, ņem arī iepriekšējo mēnešu žurnālus.
Lasītāji ir ļoti apmierināti, jo ne jau katrs var atļauties tos abonēt. Viņi iegaumējuši to dienu, kad bibliobuss ierodas, un atliek visas citas darīšanas, jo tā viņiem ir svētku diena,” stāsta Grobiņas pagasta bibliotēkas vadītāja Laima Liepiņa. Viņa teic, ka pensionāri regulāri apmeklē arī pagasta bibliotēku. Daudzi pie viena izprintē dažādu dokumentu kopijas, piemēram, banku maksājumu izdrukas.
Vieno lasītāju klubs
Kopš 2016. gada Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā darbojas lasītāju klubiņš “LASIs” – nosaukums atvasināts no vārda “lasīt”, kurš pulcina bibliotēkas paspārnē dažāda vecuma aktīvos lasītājus, lai runātu par literatūru, veicinātu lasīšanas popularitāti sabiedrībā, kā arī pieminētu literātu devumu apaļās jubilejās.
Kopš dibināšanas brīža tā biedri regulāri tiekas katra mēneša trešajā trešdienā pulksten trijos. Aktīvākie bibliotēkas lasītāju klubiņa apmeklētāji ir seniori – Genovefa Jureviča, Ņina Vucina un Broņislavs Kravaļs.
“Mūsu seniori čakli lasa ievērojamu cilvēku biogrāfijas, jaunāko latviešu daiļliteratūru. Ļoti iecienīti ir detektīvi un mīlestības romāni latviešu un krievu valodā. Tāpat senioriem patīk jauno grāmatu dienas, kas notiek divas reizes mēnesī, un tematiskās grāmatu izstādes, pēc kurām reizēm izglābj kādu grāmatu no norakstīšanas. Seniori daudz lasa arī periodiskos izdevumus – gan vietējās avīzes, gan žurnālus par dārzkopības un veselības jautājumiem,” stāsta bibliotēkas direktores vietniece Ruta Suseja.
Pērn pirmoreiz tika pasniegta bibliotēkas gada balva “LASIs” septiņās nominācijās, tajā skaitā čaklākais un uzticīgais jeb bibliotēkas lasītājs, viņu vidū daudzi seniori. Piemēram, ilggadējā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītāja Meropija Špitaļova no bibliotēkas krājumiem izlasījusi 128, bet Jurijs Cakuls – 124 grāmatas.
Pensionāres Anna Nikolajeva un Aleksandra Starodubceva ir cītīgas grāmatu un periodisko izdevumu lasītājas. Abas kopā izlasījušas trīssimt avīžu un žurnālu numurus un astoņdesmit grāmatas. Savdabīgu rekordu uzstādījuši seniori Lūcija Zlatkus un Donats Revizors, kuru kontā attiecīgi 536 un 338 periodiskie izdevumi.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Pilsrundāles pagasta bibliotēkā tika izveidots senioru lasītāju klubs, kurš sākumā darbojās ļoti aktīvi. Bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane ar nožēlu atzīst, ka pēdējos gados tā darbība apsīkusi.
“Mani mīļie seniori kļūst arvien švakāki. Šobrīd viņiem visiem jau ir ap astoņdesmit. Dažs pārcietis acu operāciju, citam grūti paiet. Tā esmu zaudējusi vairākus čaklus lasītājus. Arī uz pēdējiem stāstu vakariem bibliotēkā bija ieradušies tikai daži klubiņa biedri. Šī senioru paaudze ir lieli grāmatu lasītāji. Ļoti iemīļota ir latviešu proza – gan “Lata romāni”, gan mūsu novadnieces Daces Judinas darbi, seniori nevar vien sagaidīt grāmatas par latviešu mūziķiem, aktieriem, labprāt lasa arī karavīru stāstus, piemēram, vēsturnieka Ulda Neiburga grāmatas.
Kāda pensionēta skolotāja vienmēr ierodas kopā ar meitu un aiznes pilnu somu ar grāmatām. Tie pagasta iedzīvotāji, kuri tikko devušies pensijā vai ir pirmspensijas vecumā, aizņemti ar mazbērniem, fizioterapiju, dziedāšanu un dejošanu, viņiem neatliek laika grāmatām, lasītāju klubiņa pasākumiem. Kad uzrunāju kādu uz ielas, aizbildinās, ka viņu tas neinteresē vai viņš visu var atrast internetā,” viņa stāsta.
Arī Ikšķiles novadā savulaik bija senioru lasītāju klubs ar 60 biedriem. Pēc ilgākas pauzes šī gada 21. martā plānota tā atjaunošana, šoreiz apvienojot dažāda vecuma lasītājus.
Seniori izvēlas romantiku
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pērn veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju grāmatu lasīšanas paradumiem apliecināja, ka 76% pēdējā gada laikā lasījuši kaut vienu grāmatu.
Grāmatu nelasītāju vidū izceļas vīrieši vecumā no 51 līdz 65 gadiem, lauku iedzīvotāji ar vidējo vai pamata izglītību. Vecuma grupā no 66 līdz 76 ietilpst tie iedzīvotāji, it īpaši sievietes, kas grāmatas lasa regulāri, 37% to dara katru vai katru otro dienu, bet 11% vismaz vienu divas reizes nedēļā. Diemžēl 27% pensionāru atzīst, ka gada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu.
Interesanti, ka pēc 66 gadu vecuma ievērojami pieaug interese par romantiskajiem romāniem (35%), aktuāli ir arī vēsturiskie romāni un grāmatas par vēsturi, kriminālromāni un ceļojumu apraksti, toties salīdzinoši maz tiek lasīta dzeja vai filozofiski darbi, šķirstīti mākslas albumi vai zinātniskā literatūra.
Gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem grāmatas iegādājušies grāmatnīcā, 43% tās aizņēmušies no radiem, draugiem, paziņām, 41% izmantojuši grāmatas, kas atrodas mājas bibliotēkā, bet aptuveni trešā daļa jeb 35% izmantojuši bibliotēku pakalpojumus. Lai gan seniori salīdzinoši biežāk izmantojuši mājas un publisko bibliotēku, grāmatas veikalā iegādājušies tikpat aktīvi kā darbspējīgā vecuma cilvēki.
