Ulmanis: Kamēr spēcināsim savu armiju, par NATO palīdzību nebūs jāšaubās 37
Juris Alberts Ulmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Teju pēc katras lielākas karadarbības eskalācijas Ukrainā vai Maskavas propagandistu kārtējā dusmu izvirduma, kas nu jau ierasti ietver draudēšanu ar kodolieročiem, nākas dzirdēt cilvēku bažīgos jautājumus, vai tiešām varam būt droši, ka mēs austrumu kaimiņa agresijas gadījumā netiksim atstāti likteņa varā?
Latviešu tautai tēma ir patiešām smaga, jo esam piedzīvojuši Rietumu partneru šaubas, neizlēmību un diemžēl arī atturēšanos no rīcības, ko daudzi latvieši joprojām uzskata par nodevību.
Var saprast, ka pēc Otrā pasaules kara sabiedrotie jutās pārlieku novājināti, lai dotos cīņā ar pašpārliecinātību ieguvušo sarkano armiju. Taču Latvijai tie nozīmēja 50 okupācijas gadus un manai ģimenei garu, grūtu trimdas ceļu uz ASV.
Taču šodien situācija ir citāda. Esam starptautiskas, ļoti spēcīgas alianses sastāvdaļa, un visas 30 NATO dalībvalstis ir apņēmušās ievērot organizācijas 5. pantu, kas paredz uzbrukumu vienai dalībvalstij uztvert kā uzbrukumu visai aliansei.
Tā kā ASV ir pārliecinoši militāri spēcīgākā NATO dalībniece, ļoti būtiska nozīme ir tam, ko uzbrukuma gadījumā darītu amerikāņi. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņu lēmums ietekmētu citus organizācijas biedrus.
Lai ko dažādos brīžos būtu teikuši atsevišķi amerikāņu politiķi vai politologi, ASV NATO 5. pants joprojām ir teju svēts un amerikāņi ir noskaņoti pildīt savas saistības pret partneriem.
To jūlijā Latvijas televīzijā apliecināja ilggadējais ASV kongresmenis Džons Šimkus, to šovasar vizītē Rīgā uzsvēra ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins un 2016. gadā Nacionālajā bibliotēkā, man personīgi klātesot, paziņoja toreizējais ASV viceprezidents, tagadējais prezidents Džo Baidens.
Nupat, augusta sākumā, amerikāņi kārtējo reizi visaugstākajā līmenī apliecināja pieturēšanos pie solījuma aizstāvēt NATO biedrus. Valsts prezidentam parakstot Somijas un Zviedrijas iestāšanās aliansē dokumentu, Valsts sekretārs Entonijs Blinkens nepārprotami pavēstīja: “Šajā vēsturiskajā brīdī ir vērts atkārtot, ka ASV saistības pret mūsu NATO sabiedrotajiem un Vašingtonas līguma 5. pantu ir dzelžainas. Sabiedrotie ir vienoti savā kopīgajā misijā aizstāvēt eiroatlantisko kopienu, atturēt no agresijas, veidot stabilitāti un atbalstīt NATO vērtības – demokrātiju, indivīda brīvību un likuma varu.”
Reāla militāra konflikta gadījumā nozīmīga loma ir sabiedrībai. Iedzīvotāju noskaņojums var lielā mērā ietekmēt to, cik lielu palīdzību katra valsts būs gatava sūtīt palīgā apdraudētajam partnerim.
Arī šajā jautājumā esam labvēlīgā situācijā. Lielbritānijas sabiedriskās domas pētījumu centrs “YouGov” 2019. gadā aptaujāja četru lielvalstu iedzīvotājus, uzdodot konkrētu jautājumu – vai jūsu valstij būtu jāpielieto militārs spēks, ja Krievija iebruktu kādā no šīm valstīm?
Sarakstā bija NATO dalībvalstis Horvātija, Francija, Vācija, Grieķija, Latvija, Polija, Rumānija, Turcija, Lielbritānija un ASV, gan aliansē neietilpstošās Somija, Zviedrija un Ukraina.
Vāciešu, franču, britu un amerikāņu sabiedrības vairākums uzskatīja, ka Latvija noteikti jāaizsargā.
Zīmīgi, ka amerikāņi bija gatavi doties palīgā pilnīgi ikvienai nosauktajai valstij un briti šaubījās tikai par Turciju, kamēr vācieši un franči neatbalstīja palīdzēšanu pat divām dalībvalstīm Rumānijai un Turcijai, nemaz nerunājot par Ukrainu.
Jāuzsver, ka vācieši tolaik nevēlējās palīdzēt pat Donalda Trampa vadītajām ASV.
Nedrīkst aizmirst arī vienu svarīgu vēsturisku epizodi. NATO hartas 5. pants pirmoreiz tika iedarbināts pēc amerikāņu iniciatīvas, kad tā piedzīvoja teroristu uzbrukumu 2001. gada 11. septembrī. Toreiz NATO partneri steidza amerikāņiem palīgā, arī mūsu armijas puiši devās misijās uz Tuvajiem Austrumiem.
Līdz ar to amerikāņi labi apzinās, ka nedrīkst pievilt savus uzticamos atbalstītājus. Un to arī nedarīs, kamēr vien mēs ievērosim šīs pašas hartas 3. pantu, kas uzliek mums par pienākumu pirmkārt rūpēties pašiem par savām aizsardzības spējām.
Par solījumu partneriem amerikāņiem neļaus aizmirst Amerikas Latviešu apvienība, kam ir spēcīgs lobijs ASV valdības koridoros.
Un to atgādinās arī amerikāņu uzņēmēji, kuri Baltijā ieguldījuši miljoniem, iespējams, pat miljardiem dolāru. Viņi nevēlēsies savas investīcijas atstāt Kremlim.
