Kamēr rīdzinieki lauzīs kājas uz slidenām ietvēm, domes vadība gatavosies vēlēšanām 0
Oļegs Burovs, Partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētājs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs
Ziema šogad Rīgu ir žēlojusi un pagaidām vēl nav noklājusi galvaspilsētas ielas ar biezu sniega kārtu un ledu, bet jumtus – ar lāstekām. Tomēr pamats optimismam, ka tā arī nodzīvosim līdz pavasarim, diemžēl nav. Gan jau sagaidīsim arī sinoptiķu solītos mīnuss piecpadsmit grādus un kopā ar tiem par tradicionālām kļuvušās ziemas problēmas. Vai Rīga tām ir gatava? Domāju, ka nav.
Kas liek domāt, ka pašvaldība, kuras ieņēmumi šogad plānoti par 50 miljoniem eiro lielāki kā pērn un sola sasniegt 1,47 miljardus eiro, vēl gada sākumā – janvārī, nav gatava ziemai? Pazīmes ir vairākas un, ja katra no tām atsevišķi šķiet sīka, tad kopumā tās demonstrē pašvaldības nespēju un nevēlēšanos rūpēties par savu iedzīvotāju komfortu un arī veselību.
Pirms četriem gadiem – 2021.gadā, tika nolemts sāls maisījumu, vismaz parkos, aizstāt ar tādu pretslīdes materiālu kā granīta šķembas. Jo šādu līdzekli izmanto Skandināvijas valstīs, bet sāls veicina metāla un betona koroziju, kaitē kokiem, apaviem un ir visādi citādi slikts.
Pirmā sīciņo granīta šķembu mācība bija, ka no pilsētas parku un dārzu celiņiem tās nav nemaz tik viegli iztīrīt, kur nu vēl nodarboties ar šo akmentiņu savākšanu tālākai attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai. Ja pirmajā gadā pēc to ieviešanas vēl bija vērojams zināms entuziasms šķembu savākšanā, tagad tas ir noplacis. Nezinu, kā pilsētas “tēviem”, bet man ir kauns par to, cik netīrs un nolaists to pašu akmentiņu dēļ izskatās Rīgas centrs. Kad uzsnidzis biezs sniegs un sals ir krietnos mīnusos, kā ziemā mēdz būt Skandināvijā, tad sīkajām šķembām tiešām nav ne vainas, taču kāds iemesls ir pilsētas nespējai šos akmentiņus noslaucīt tad, kad ārā ir pluss grādi un to vienīgā funkcija ir rīdzinieku un pilsētas viesu apavu bendēšana? Gaidām, kad atkal uzsnigs? Negribu nevienu apbēdināt, bet zem sniega no šiem pretslīdes materiāliem ir tikpat liela jēga kā virs džempera uzlīmētam plāksterim. Ceram, ka gan jau pavasarī vējš tos pats nopūtīs un pilsēta iztiks bez sētnieku algošanas? Kaitējums, ko pilsētai nodara Rīgas kā netīras un nesakoptas pilsētas reputācija būs lielāks nekā sētnieku algas ietaupījums.
Visas pašvaldības ielām piegulošās ietves centralizēti kopj pašvaldība, daudzdzīvokļu māju sētnieku un privātmāju īpašnieku ziņā palikušas ietves pie iekšpagalmu ceļiem. Vai rīdzinieki var būt pārliecināti, ka pašvaldība būs uzdevumu augstumos un visas šīs ielas patiešām tiks laicīgi attīrītas no sniega, nokaisītas pretslīdes materiāliem, bet sniegs izvests? Lai kā arī gribētu uz šo jautājumu atbildēt apstiprinoši, tomēr šaubos, vai sala gadījumā iztiksim bez slidotavām uz ielām.
Nav noslēpums, ka ziemas periodos, jo sevišķi slidenajā laikā, traumpunktu apmeklētāju skaits strauji pieaug. Esmu to teicis jau iepriekš un atkārtoju arī tagad, – politiskā atbildība par traumām, kuras rīdzinieki gūst dēļ nesakoptām ietvēm vai nenotīrītiem māju jumtiem jāuzņemas Rīgas domes vadībai. Laika apstākļu prognozes ir pieejamas jau laicīgi un atbildīgajiem dienestiem jau laikus ir jābūt gataviem nokaisīt ielas ar smilti un sāli. Protams, ja vien par šo jautājumu atbildīgie neslīgst bezdarbībā, paši nespēj pieņemt lēmumus vai nekalkulē, kā šo smilts un sāls maisījumu labāk norakstīt sev izdevīgā veidā.
Pirms vēl Rīga atkal tinas sniega segā, bet ietves kļūst katastrofāli slidenas, gribu atgādināt Rīgas domes vadībai, ka viņu galvenais uzdevums nav lentīšu griešana vai kalkulēšana, cik un kādus “makaronus” labāk “sakarināt uz ausīm” rīdziniekiem pirms pašvaldību vēlēšanām. Pašvaldībai jārīkojas tās iedzīvotāju interesēs un gājēju ietvju uzturēšana kārtībā ir tikai neliela daļa no tām. Citādi varam vērot absurdo situāciju, kad brāzmaina vēja, ledus un sniega apstākļos rūpīgi tiek tīrīti veloceliņi, lai arī ar velosipēdu šādā laikā praktiski neviens nebrauc, bet gājēju ietves cik slidenas un bīstamas bijušas, tādas arī paliek. Tādēļ uz jautājumu: vai Rīga ir gatava ziemai, atbilde ir viennozīmīga – nē, nav.
