Kamēr politiķi strīdas par augstāko izglītību, jaunieši aizbrauc uz ārzemēm 0
Vakar valdība jau trešo reizi pēc kārtas neizskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto ziņojumu par turpmāko rīcību augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijai.
Šoreiz ziņojuma izskatīšana atlikta, jo to nav izdevies saskaņot ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju. Līdz ar to joprojām nav izlemts, vai studiju virzienu akreditācijā jāņem vērā Augstākās izglītības padomes (AIP) organizētās studiju programmu izvērtēšanas rezultāti. Iepriekš pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tie būtu jāizmanto virzienu akreditācijā, lai izvairītos no liekām izmaksām par kvalitātes novērtēšanu.
Jāņem vērā daļēji
Kā zināms, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, pamatojoties uz veiktā audita rezultātiem, uzskata, ka studiju programmu izvērtēšanā bijuši daudzi pārkāpumi. Tikmēr AIP pārmetumus noliedz un pagājušajā nedēļā pat izplatīja ziņu, ka auditori no SIA “Deloitte Latvia” sajaukuši vairākus faktus, nav izpratuši vai pat, iespējams, klaji ignorējuši virkni normatīvo aktu un izvērtēšanas projektu reglamentējošos dokumentus. Piemēram, auditori neesot līdz galam noskaidrojuši, kuri eksperti tieši kuras studiju programmas vērtējuši.
Pats audita ziņojums joprojām ir ierobežotas pieejamības informācija, bet AIP vadītājs Jānis Vētra uzskata, ka to nerāda sabiedrībai, lai tai liegtu objektīvu informāciju.
Sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdībai R. Ķīlis iesaka studiju virzienu akreditācijā ņemt vērā izvērtēšanas rezultātus, taču tikai daļēji un tos papildus izvērtējot. Papildu izvērtēšanu veikšot IZM kopā ar Vācijas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūru “ASIIN”, kas izraudzīta akreditācijas procesa veikšanai, bet ar ko līgums par šī darba veikšanu tomēr vēl nav noslēgts. Savukārt J. Vētra uzskata, ka studiju programmu izvērtēšana atkal un atkal tikai novedīšot strupceļā.
Sākotnēji daļā programmu studiju virzienu akreditāciju bija paredzēts veikt jau līdz 1. martam, bet vēl daļā – līdz 15. maijam. Redzot, ka pašreizējos apstākļos nav iespējams šos termiņus ievērot, Saeima pēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes ierosinājuma pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, nosakot, ka šo studiju virzienu akreditācija jāveic līdz 1. jūnijam.
Taču šī kavēšanās rada bažas, ka arī līdz noteiktajam termiņam akreditāciju neizdosies pabeigt. Iespējams, tāpēc IZM sagatavotajā valdības protokollēmuma projektā par informatīvā ziņojuma uzklausīšanu minēts arī punkts, kurā valdība liek IZM izvērtēt nepieciešamību vēlreiz pagarināt akreditācijas termiņu.
Aizvien jaunas pārbaudes
IZM nolemts, ka Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) jāveic papildu pārbaudes par audita ziņojumā norādītājiem pārkāpumiem – interešu konfliktu, kuros esot atradušies vairāki studiju programmu vērtēšanā iesaistītie eksperti, kā arī ekspertu darba dokumentēšanu – piemēram, jāpārbauda, vai tiešām bijis tā, ka dažkārt eksperti parakstījuši tukšas lapas. Jāpiebilst gan, ka šī aģentūra jau iepriekš bija atbildīga par izvērtēšanas procesu un tai bija jāseko tā norisei.
Šoreiz gan VIAA uzdots par ekspertu iespējamo interešu konfliktu lūgt viedokli arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. AIP toties norāda, ka visi eksperti vispirms parakstījuši apliecinājumu, ka viņi nav interešu konfliktā.
IZM Iekšējā audita nodaļa tikmēr turpina izvērtēt projekta uzraudzības procesā iesaistīto amatpersonu atbildību. Par rezultātiem tai būtu jāziņo līdz 22. martam. Tomēr jau tagad IZM secināts, ka AIP, kurā ir vien seši pastāvīgi darbinieki, nav bijusi pietiekama veiktspēja tik apjomīga projekta īstenošanai.
Vajag konkrētāku nostāju
Pagājušajā piektdienā debates par augstākās izglītības nākotni notika arī Saeimā. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacīja, ka augstākās izglītības iestādēm tiek izvirzītas aizvien augstākās prasības, bet to misija bieži vien noplicināta līdz “mācīties, lai pelnītu”. Taču vajag līdzsvarotu pieeju.
I. Druviete atzina, ka augstākajā izglītībā pārmaiņas notiek nepārtraukti. Taču šobrīd būtu jāapstājas un mierīgi jānosprauž vadlīnijas nākotnei.
R. Ķīlis toties pauda viedokli, ka pietiekami daudzas labas idejas par augstākās izglītības nākotni Saeimā diemžēl netiekot uzklausītas. Neesot iespējams tikt tālāk par saukli, ka “mēs visi esam par reformām”.
R. Ķīlis norādīja, ka IZM jau izstrādājusi rīcības virzienus augstākās izglītības nākotnei: studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšana, augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācija un efektīva resursu izmantošana, kā arī augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana. Attiecīgs plāns izskatīts un pieņemts zināšanai pirmajā šā gada valdības sēdē. Taču viņš cer, ka drīzumā valdība ieņems konkrētāku nostāju par šī plāna īstenošanu.
R. Ķīlis arī atzina, ka nepieciešamas tālākas diskusijas, vai ieviest augstskolu tipoloģiju, iedalot tās vairākās grupās, vai mainīt augstskolu pārvaldi un finansēšanas modeli, vai samazināt augstskolu skaitu.
Viedoklis
Daugavpils Universitātes rektors un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis: “Kamēr politiskajās aprindās notiek strīdi par augstskolu nākotni, no Latvijas aizbrauc aizvien vairāk jauniešu. Augstākās izglītības kvalitāti nepacelt bez lielāka finansējuma, turklāt nepieciešams arī jauns Augstākās izglītības un zinātnes likums.”
