Kā cilvēkus brīdina par peldēšanai bīstamām vietām? Atbild piejūras pašvaldību vadība 1
Kā pašvaldības informē vai brīdina cilvēkus par peldēšanai bīstamām vietām un apstākļiem?
Šovasar Latvijā notikušas daudzas nelaimes uz ūdens, tostarp jūras piekrastē. Noslīkušo cilvēku skaits jau krietni pārsniedzis 100. Tas sabiedrībā raisījis diskusiju ne tikai par pašu cilvēku pārgalvību, bet arī par to, vai varas iestādes darījušas visu, lai cilvēkiem atgādinātu par drošību uz ūdens vai lai brīdinātu par peldēšanai bīstamām vietām un apstākļiem. Aptaujā skaidroju piejūras pašvaldību viedokli.
Andrejs Šakals, Nīcas novada pašvaldības izpilddirektors: ”Nīcas pamatiedzīvotāji zina, kur labāk iet peldēties, kā arī viņi pazīst šīs pludmales un, ja ir straujas laikapstākļu maiņas, izvairās doties peldēties. Savukārt pašvaldības viesi nereti meklē tieši vientuļākas vietas, jo jūrai var piekļūt jebkurā vietā, un tad tā ir viņu atbildība. Viltīgas pludmales ir jebkurā vietā jūrmalā, taču tās ir apstākļu sakritības, kad mainās vēja virziens un straumes – tad veidojas šie virpuļi, kas ilgst tikai kādas 10 līdz 15 minūtes. Pagaidām Nīcā nav izvietoti informatīvie stendi, taču šobrīd mēs pie tie strādājam kopā ar speciālistiem, lai informētu par drošību pie ūdens un mūsu pludmalēs sastopamajām parādībām. Kamēr cilvēki paši nesapratīs, ka jābūt uzmanīgiem jebkurā situācijā, tikmēr ar brīdinājumiem nepietiks.”
Alfrēds Magone, Pāvilostas novada pašvaldības izpilddirektors: ”To, ka viss vienmēr ir kārtībā, es neņemos apgalvot, taču mūsu iedzīvotāji un daudzie pilsētas viesi ir informēti par drošību pie ūdens, un pārgalvības nav konstatētas. Pašvaldība ir izveidojusi peldvietas, kas ir ierobežotas, ir izvietoti vairāki stendi pie peldvietām ar informatīvajiem materiāliem par drošību pie ūdens un rīcību nelaimes gadījumos. Lai arī vienmēr var vairāk, domāju, ka ar to pašreiz pietiek. Ūdens sporta cienītājiem – kaitotājiem un vējdēļu braucējiem – ir iezīmētas savas zonas, kurās viņi arī uzturas, tāpēc līdz šim problēmas vai asumi starp viņiem un peldētājiem nav bijuši. Ostā ir glābšanas laiva un cits aprīkojums, ko izmantot glābšanas darbiem, taču, par laimi, šajā sezonā mums nav nācies tam ķerties klāt.”
Jānis Pūce, Rojas novada pašvaldības izpilddirektors: ”Mūsu pašvaldībā viss ir kārtībā. Peldvietas ir iekārtotas, bojas saliktas un informatīvie stendi arī, kuros ir norādīta informācija par drošu peldēšanu un to, kā pareizi elpināt nelaimes gadījumos. Viss atbilst Ministru kabineta noteikumiem, ko regulāri pārbauda Veselības inspekcija. Ja cilvēki aizpeld aiz boju iezīmētās teritorijas, tad viņi paši uzņemas risku un atbildību par sekām.”
Raimonds Garenčiks, Carnikavas novada pašvaldības izpilddirektors: ”Mums nav speciāli iekārtotas peldvietas ar glābējiem. Tikai šī gada aprīlī novads ieguva valdījumā pludmales un ūdeņus, tāpēc šobrīd ir izstrādāts attīstības plāns, kas paredz atpūtas zonu un iezīmētu peldvietu iekārtošanu ar visu nepieciešamo aprīkojumu un brīdinājumiem. Nelaimes gadījumi pie mums nav bijuši, un, manuprāt, lielākas problēmas novērotas tieši atklātajā jūrā, kur ir straumes un vēji, nevis pie mums līcī. Pats esmu bijis Ventspilī un piedzīvojis, ar kādu spēku jūras straume velk cilvēku. Mūsu pludmales uzreiz aiz Vecāķiem ir krietni tukšākas, tāpēc šeit vairāk brauc cilvēki, kuri meklē klusumu un privātumu. Carnikavas novadā ir daudz ūdeņu un liela daļa iedzīvotāju iet peldēt tieši uz Gauju, kur arī ir straumes, taču vietējie upi labi pazīst un savus ciemiņus par to brīdina.”
Uzziņa
Droši uz ūdens
* Aizliegts peldēties alkohola reibumā;
* bez ūdens gultnes izpētes nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta;
* bērnus aizliegts atstāt bez pieskatīšanas teritorijā, kurā ir ūdenstilpe;
* visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās;
* ieteicams nepeldēties vienam;
* nav ieteicams peldēties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā;
Avots: VUGD informācija
