Kamēr ostas nīkuļo, tikmēr Satiksmes ministrijas darbinieki “dzīro” par Ostu attīstības fonda naudu 27
Būtiska daļa Ostu attīstības fonda līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos arī prettiesiski, un par to tiks informētas tiesībaizsardzības iestādes, informēja Valsts kontrole.
Fonda lietderības revīzijā Valsts kontrole secinājusi, ka par šo situāciju galvenā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju (SM). Revidenti norāda, ka lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē SM funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai.
Fonds izveidots 1994.gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais tā mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Tam ir definēti četri uzdevumi, bet no tā līdzekļiem faktiski tiek finansēti divi no tiem. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās, secinājusi revidenti.
Fonda finanšu resursus veido trīs lielāko ostu pārvalžu – Rīgas brīvostas pārvaldes, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes – iemaksas. Tā līdzekļu apmērs gadā ir vidēji 231 000 eiro. Lielākā fonda izdevumu daļa – 819 666 eiro jeb 68% 2019.-2023.gadā izlietota atlīdzībai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (padome) sekretariātam, kas 2022. un 2023.gadā vidēji nodarbināja 16 SM darbiniekus. Revidenti uzsver, ka šī ir neraksturīga prakse, jo Latvijā līdzīgu augsta līmeņa padomju darbību nodrošina nozaru ministrijas no saviem līdzekļiem un būtiski mazākiem resursiem.
Saskaņā ar fonda nolikumu tā izdevumus plāno un turpmāk organizē padomes sekretariāts. Lai arī padome apstiprina izdevumu tāmi gadam un gada beigās kopējo līdzekļu izlietojumu, tomēr tā neīsteno ikdienas uzraudzību pār fonda līdzekļu izlietojumu, norāda revidenti. Turklāt padomes sekretariātam ir plaša rīcības brīvība ar fonda līdzekļiem izdevumu kategorijām kopējo apstiprināto summu ietvaros. Attiecīgi ir radīta labvēlīga vide neekonomiskai un arī prettiesiskai rīcībai ar fonda līdzekļiem, norāda Valsts kontrole.
Revīzijā konstatēts, ka no 2019. līdz 2023.gadam vismaz 97 644 eiro samaksāti padomes sekretariātā nodarbinātajiem par informācijas apkopošanu un analīzi informatīvo ziņojumu sagatavošanai padomei, kas, pretēji normatīvajam aktam, faktiski netika sagatavoti kā gala dokumenti.
Vēl vismaz 40 057 eiro izlietoti par reklāmas pasākumiem, tai skaitā komandējuma un reprezentācijas izdevumiem, piemēram, dāvanām, dāvanu kartēm, pārtikas preču groziem, alkoholam, pusdienām un vakariņām restorānos, par kuriem padomes izveidotā Reklāmas komisija nav pieņēmusi lēmumus.
Tāpat vismaz 23 562 eiro izlietoti izdevumiem, kuru segšanai nebija tiesiska pamata un kuriem nav saistības ar fonda mērķi un uzdevumiem. Tās ir individuālas angļu valodas mācības, autotransporta izmantošana un pamatlīdzekļu iegāde uzņēmumu līgumos noteikto pasūtījumu izpildei.
Vienlaikus par 507 eiro izlietojumu nav iesniegti attaisnojuma dokumenti, un šī summa prettiesiski atzīta fonda izdevumos, norāda revidenti.
Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins uzsver, ka tās ir sekas nepilnībām fonda darbības tiesiskajā ietvarā un uzraudzības trūkumam pār līdzekļu izlietojumu. Viņš norāda, ka par šo situāciju galvenā atbildība gulstas uz SM, kas atbild par nozares regulējumu un savu darbinieku iesaisti padomes sekretariātā.
Revidenti ir secinājuši, ka SM nav rīkojusies, lai novērstu dubultās finansēšanas riskus, kā arī nelikumīgu rīcību ar pašas ministrijas finanšu līdzekļiem.
Revidenti norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad SM saskaņojusi savu darbinieku komandējumus no fonda līdzekļiem, kad vienlaikus uz tiem pašiem pasākumiem dodas arī citi ministrijas pārstāvji, kuru komandējumi tiek apmaksāti no SM līdzekļiem. Tādējādi pieļauta neekonomiska rīcība ar fonda līdzekļiem.
Tāpat, veicot pārbaudes SM, konstatēti gadījumi, kad ministrijas darbinieki faktiski atrodas prombūtnē – komandējumā padomes sekretariāta uzdevumā, kas ministrijas darba laika uzskaitē nav atbilstoši uzrādīts, – tomēr turpina saņemt algu ministrijā. Rezultātā SM laikā no 2022.gada līdz 2023.gadam ir pieļāvusi nelikumīgu rīcību ar ministrijas finanšu līdzekļiem un nepamatoti atlīdzībās izmaksājusi vismaz 7290 eiro. Turklāt konstatēti pieci gadījumi, kuros ministrijas darbinieks par vienu un to pašu komandējumu saņēmis dienas naudu gan no fonda, gan no SM budžeta, radot nepamatotus izdevumus 865 eiro apmērā.
Valsts kontrole secinājusi, ka esošais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, tāpēc nevar precīzi noteikt fonda juridisko statusu. Savukārt šī neskaidrība apgrūtina fonda darbības tiesiskuma un caurskatāmības nodrošināšanu, kā arī efektīvas uzraudzības īstenošanu. Fonds nav reģistrēts kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, bet ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā VSIA “Latvijas Jūras administrācija” struktūrvienība, kaut tas neatbilst šādam statusam. Valsts kontroles ieskatā, fonds ir uzskatāms par publisku nodibinājumu, lai gan kopš 2010.gada tas vairs nav valsts budžeta sastāvdaļa.
Valsts kontrole pēc revīzijas sniegusi ieteikumu – rast citu, izmaksu ziņā efektīvāku, veidu valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, kas īstenojams valsts budžeta ietvarā.
Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka revīzijas laikā par konstatētajiem trūkumiem tika informēta Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kas vienlaikus ir arī padomes priekšsēdētāja. Ministru prezidente rakstiskā atbildē Valsts kontrolei paudusi viedokli, ka padomes sekretariāta funkcijas varētu nodrošināt SM savu resursu ietvaros, tādējādi atbrīvojot fonda līdzekļus ostu kopējo projektu realizācijai vai ostu popularizēšanas un reklāmas izdevumiem.
Visbeidzot Valsts kontrole norāda, ka par neatbilstībām un tiesību normu pārkāpumiem vērsīsies tiesībaizsardzības iestādēs. “Esošajā statusā, ar pašreizējo kompetenci un darbības izpildi fondam nav racionāla un jēgpilna pastāvēšanas pamata. Ja fonds turpinās pastāvēt, tam jāveic būtiska reorganizācija – jānosaka skaidrs juridiskais statuss, jāuzlabo pārvaldība un jāievieš efektīva finanšu kontrole,” uzskata Valsts kontroles padomes loceklis Litvins.
SM vērtēs Ostu attīstības fonda darbību
Satiksmes ministrija (SM), ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā “Ostu attīstības fonds: atbalsts ostām vai ierēdņiem?” pausto vērtēs Ostu attīstības fonda darbību, un sagatavos priekšlikumus par tā lomu nozares attīstības plānošanā un realizēšanā nākotnē, pavēstīja ministrijā.
SM pauda, ka ministrija kopumā piekrīt, ka darbs konkrētajā jomā ir jāuzlabo un procesi jāpilnveido. Vienlaikus SM ir atšķirīgs viedoklis par vairākiem Valsts kontroles apgalvojumiem un secinājumiem.
Tostarp SM valsts sekretārs Andulis Židkovs atzīmē, ka ministrija piekrīt, ka publiskie līdzekļi ir jāizmanto maksimāli efektīvi un uz mērķi orientēti, tāpēc SM izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei konkrētus priekšlikumus efektīvākai valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, tostarp arī attiecībā uz fonda darbību.
Viņš arī norāda, ka Ostu attīstības fonds ir izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem un kopš tā laika ir būtiski mainījušies gan ģeopolitiskie apstākļi, gan globālās ekonomikas tendences, kas tieši ietekmē tranzīta un loģistikas nozari.
“Mēs rūpīgi izvērtēsim tā darbības efektivitāti, lai nodrošinātu fonda atbilstību aktuālajai situācijai un valsts stratēģiskajām prioritātēm transporta nozarē,” pauž Židkovs.
SM atzīmē, ka ministrija izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par efektīvāku valsts interešu īstenošanu ostu attīstībā. Plānots, ka SM izstrādās priekšlikumus par fonda efektīvu darbību, kas tiks iesniegti valdībai izskatīšanai šogad jūlijā. Tāpat ministrija pilnveidos iekšējās kontroles procedūras, lai turpmāk novērstu cilvēka faktora kļūdu iespējamību revīzijas konstatētajos gadījumos. Vienlaikus tiks vērtētas un novērstas konstatētās nepilnības dažādu organizatorisko procesu noformēšanā un atbilstībā normatīvajam regulējumam gan grāmatvedības jomā, gan komandējumu noformēšanā un organizēšanā, kā arī reprezentācijas pasākumu plānošanā un īstenošanā.
Pēc SM paustā, darbs, ko līdz šim veikusi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome un Ostu attīstības fonds, ir devuši pozitīvu pienesumu nozares attīstībā.
Tostarp ministrijā norāda, ka ir izveidots vienots nozares zīmols “ViaLatvia”, kā arī ir izstrādāts un attīstīts interneta portāls “vialatvia.com”, kas veicinājis nozares atpazīstamību un stiprina konkurētspēju. Arī regulāra dalība starptautiskos nozares biznesa attīstības pasākumos ar “ViaLatvia” zīmolu, ir veicinājusi nozares konkurētspēju un izaugsmi. Minētos pasākumus novērtējuši fonda finansētāji – Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde.
Lai uzklausītu nozares pārstāvju viedokļus, šogad 21.martā notika Reklāmas komisijas sēde, kurā piedalījās pārstāvji no SM, trim lielajām ostām, “Latvijas dzelzceļa” un Rīgas lidostas, kā arī no Stividorkompāniju asociācijas. Sēdē atzīts, ka fonds ir bijis lietderīgs instruments kopīgu interešu pārstāvībai, “ViaLatvia” zīmols ir guvis starptautisku atpazīstamību un tas ir jāsaglabā, kā arī ir nepieciešams turpmāk nodrošināt reklāmas pasākumu koordinācijas funkciju, min ministrijā.
Savukārt attiecībā uz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sekretariāta darbu, SM norāda, ka tas ir nodrošinājis uzticēto pienākumu izpildi gan attiecībā uz padomes sēžu sagatavošanu, gan plānošanu, gan atskaitīšanos.
“Sekretariātā ir bijuši nodarbināti augsti kvalificēti nozares profesionāļi, kas vienlaikus ar saviem tiešajiem darba pienākumiem pārstāvējuši nozares uzņēmumu intereses un veicinājuši to atpazīstamību starptautiskajā vidē. Ministrijas ieskatā šāda amatu savienošana nav uzskatāma par interešu konfliktu vai funkciju pārklāšanos, jo darbs SM primāri paredz valsts interešu aizstāvību, savukārt fonda ietvaros tiek īstenota cieša sadarbība ar lielākajiem nozares pārstāvjiem – trīs Latvijas lielajām ostām, kas ir arī fonda galvenie finansētāji,” pauž ministrijā.
Pēc ministrijā atzīmētā, apvienojot darbu sekretariātā, vienlaikus ir bijis iespējams efektīvi veicināt gan valsts pārvaldes un valsts politikas, gan specifisku nozares interešu pārstāvniecību.
Vienlaikus SM piekrīt Valsts kontroles secinājumam, ka fonda līdzekļu izmantošanai nav bijis noteikts uzraudzības mehānisms, kas ļautu skaitļos izmērīt fonda līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Vienlaikus, pēc SM minētā, ņemot vērā ostu pārvalžu vadītāju atbalstu attiecībā uz īstenotajiem pasākumiem, fonds ir bijis lietderīgs instruments padomes rīcībā, lai ar finansiālu atbalstu veicinātu kopīgu interešu pārstāvību, dalību starptautiskās aktivitātēs, sekmētu ostu biznesa transformāciju, jaunu kravu un investīciju piesaisti, ostu modernizāciju, ražošanas attīstību, tādējādi palielinot to starptautisko konkurētspēju un darbības efektivitāti.
Turklāt, pēc SM atzīmētā, fonds ir veicinājis arī sadarbību starp ostām un uzņēmumiem, lai attīstītu jaunas loģistikas ķēdes un piesaistītu tranzīta kravas, tādējādi dodot ieguldījumu valsts ekonomiskajai attīstībai.
