“Kamēr nenāksi ar mani gultā, tikmēr pēc mantām nebrauc!” Profesors sašutis, cik sarežģīti ir izšķirties pēc toksiskām attiecībām 84
Kas gan ir interesantāks par iespēju palasīt citu cilvēku pieredzi, jo īpaši tad, ja tā ir netipiska un vēl skar attiecību tēmu?
Tā LA.LV piefiksēja kādu interesantu attiecību stāstu “Facebook” platformā, kur kāds vīrietis bija publiskojis ekrānuzņēmumus no sarakstes ar savu bijušo draudzeni. Piedzīvojums uzrunāja ar dīvaino iznākumu, sazinājāmies ar vīrieti, un stāsts izrādījās pat vēl garāks un neparastāks nekā sākotnēji šķita. Ieskatāmies tajā!
Vīrietis piekrita, ka neslēpjam viņa identitāti, jo tāpat jau sociālajos tīklos viss esot publisks un atrodams. Viesturs Bražis ir asociētais profesors vienā no vadošajām Latvijas augstskolām. Inteliģents kungs, kurš attiecībās ar dāmām piedzīvojis patiešām seriāla cienīgus notikumus.
Ar Kristīni viņš iepazinies pirms aptuveni 25 gadiem pēc tam, kad viņa bija ielikusi iepazīšanās sludinājumu “Lauku Avīzē”. Sākuši sarakstīties, skaistā sieviete Viesturam iepatikusies. Sākumā gan komunikācija bijusi vien vairāk attālināta. Tā arī katrs izveidojuši savas ģimenes, tomēr turpinājuši reizēm sazināties. Reizēm viens otram palīdzējuši atrisināt kādus jautājumus, viss bijis labi.
Laika saziņai nav bijis daudz – Kristīne kļuvusi par daudzbērnu māmiņu, kurai ikdiena bijusi visai piepildīta. Pirms 3 gadiem gan viss pamainījies – Kristīne nevarēja sadzīvot ar esošo vīrieti, tāpēc lūdza Viesturam, vai var apmesties pie viņa. (Šobrīd gan Viesturam ir aizdomas, ka viņš nebija vienīgais, kas šajā brīdī saņēma šādu Kristīnes lūgumu, jo viņai allaž paticis paralēli uzturēt attiecības ar vairākiem vīriešiem.)
Viesturam iebildumu neesot bijis, Kristīne atstājusi bērnus pie bijušā civilvīra, pārcēlusies pie Viestura un iejutusies saimnieces lomā. Tiesa gan, dzīve pie profesora neesot bijusi kā “medus mucā”, jo viņš dzīvo pieticīgos apstākļos, mājoklī, kuram būtu nepieciešams remonts. Iespējams, tieši tāpēc dāma drīz vien esot sākusi meklēt citus vīriešus.
Tā nu sākusies dzīve, kad Kristīne te aiziet, te atkal atgriežas pie profesora. Brīžiem viņu pilnībā ignorējusi, citkārt sūtījusi īsziņas, cik ļoti mīl. Aizņēmusies arī naudu, ko viņam joprojām nav atdevusi. Vienā brīdī profesoram šāda dzīve apnikusi, viņš sācis sievietei teikt, ka ir laiks pieņemt lēmumu un izvēlēties, kur tad viņa īsti vēlas dzīvot. Uz mēnesi sieviete pazudusi. Vēlāk sākusi uzstāt, lai atdod viņas mantas, kas palikušas pie Viestura.
Kādā brīdī, kad dāma ietiepās, viņa paziņojusi, ka paziņos visai pasaulei, ka profesors viņu esot mēģinājis izvarot, viņa esot uzņēmusi atbilstošus video. Par klusēšanu tika pieprasīts nopirkt jaunu dzīvokli no Kristīnes draudzenes. Bet patiesībā vardarbību piedzīvojis tieši Viesturs. Tā reiz, kad sieviete bijusi sadusmojusies un no visiem dzīves pārdzīvojumiem viņā uzkrājies stress, sieviete viņu sakodusi, nācies pat izsaukt policiju, lai palīdz sievieti savaldīt.
“Es viņu mīlēju, biju ļoti nepatīkami pārsteigts, kad pamazām vien atklājās visa viņas nekaunība, paralēlie vīrieši, agresijas izpausmes dusmu brīžos utt.,” nosaka Viesturs. Un ir skaidrs, ka šis ir stāsts par toksiskām attiecībām, kuras kaut kādu iemeslu dēļ tomēr turpina pastāvēt ilgāk, nekā būtu nepieciešams.
Kas notiek šobrīd? Šobrīd Kristīne dzīvo citur. Bet mantas joprojām palikušas profesora mājās. Šoreiz ietiepies ir arī viņš.
“Viņa joprojām mani reizēm ienīst, bet reizēm ļoti mīl. Viņa joprojām man ir parādā naudu, taču grib braukt pakaļ mantām. Tad nu es pateicu – kamēr nenāks ar mani gultā, tikmēr pēc mantām lai nebrauc! Sākumā piekrita. Un pat divas reizes, bet tagad pēc mantām nebrauc. Viņa man ir tik daudz melojusi!”
Sarunai tuvojoties noslēgumam ieminamies profesoram, ka varbūt viņam ir laiks sākt dzīvot jaunu, pašam savu dzīvi! “Ir dažādas grūtības, joprojām dzīvoju tajā pašā Rīgā esošajā lauku mājā, kur neviena sieviete īsti labi nejūtas. Ceru māju pārdot, atrast piemērotāku, normālu vietu. Tad arī meklēšu savu īsto cilvēku, jo gribētos kopā mierīgi nodzīvot vecumdienas.”
