“Kamēr nekas nesāp, pie ārsta nav jāiet” nederēs – kāpēc Latvijā ik gadu no uroloģiskām saslimšanām mirst vairāk nekā 1000 cilvēku 2
Septembris ir starptautiskais uroloģijas mēnesis, kad visā pasaulē uzmanība tiek pievērsta tieši uroloģisko slimību profilaksei, ārstēšanās iespējām, kā arī sabiedrība tiek informēta par jaunākajām ārstēšanas metodēm.
Arī Latvijā uroloģiskas saslimšanas ikdienā sagādā problēmas simtiem sieviešu un vīriešu, dažas no tām var būt arī nāvējošas. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka laika posmā no 2010. līdz 2018. gadam no uroloģiskām saslimšanām dzīvību ik gadu zaudējuši aptuveni 1100 cilvēku.
Diemžēl Latvijas iedzīvotāji joprojām neveic regulāras veselības pārbaudes, iespējams, domājot – “kamēr nekas nesāp, pie ārsta nav jāiet” – vai arī baidoties no patiesās diagnozes.
Kā stāsta urologs Kārlis Mičulis, uroloģiskas saslimšanas ne tikai ļoti nopietni apdraud cilvēku veselību, bet arī apgrūtina viņu ikdienu: “Pie uroloģiskām saslimšanām pieskaitāmi gan tādi ļaundabīgi audzēji kā prostatas, sēklinieku, urīnpūšļa un nieru vēzis, gan slimības, kas padara ļoti nepatīkamu cilvēku ikdienu – nierakmeņi un nieru mazspēja, urīna nesaturēšana un urīnceļu iekaisumi u.c.
Visas šīs slimības ir iespējams ārstēt, ja vien pacients laicīgi vēršas pie ārsta. Par laimi, pēdējos gados redzam, ka cilvēki pie speciālistiem vēršas biežāk un ir informēti par savu veselības stāvokli, tomēr tā joprojām ir tikai neliela sabiedrības daļa.”
Ļaundabīgi audzēji
Visbiežākās uroloģiskās saslimšanas, no kurām mirst cilvēki, ir prostatas, sēklinieku, nieru un urīnpūšļa vēzis. Visi šie vēža paveidi ir veiksmīgi izārstējami, ja vien tos atklāj laicīgi. Tomēr jāsaprot, ka bieži jūtamas vēža pazīmes parādās tikai slimības pēdējās stadijās. Tādēļ ārkārtīgi svarīgi veikt regulāras veselības pārbaudes. Lai to izdarītu, uzreiz nav jādodas pie urologa.
Pietiek reizi gadā veikt asins analīzes (tajā skaitā vīriešiem no 40 gadiem veicot PSA testu prostatas vēža riska diagnostikai), veikt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, kā arī urīna analīzes. Šīs nesāpīgās procedūras palīdz saslimšanas atklāt laicīgi, pie urologa dodoties vien tad, ja analīzēs vai izmeklējumos atklājas kāda problēma.
Zināms, ka ārstus viskūtrāk apmeklē tieši vīrieši – pētījumi liecina, ka 2018. gadā tikai 7% no Latvijas vīriešiem onkoloģisko saslimšanu riska vecumā ir apmeklējuši urologu. Tādēļ Kārlis Mičulis aicina par saviem kungiem parūpēties arī daiļo dzimumu: “Vīriešiem bieži vien nepieciešama motivācija.
Tādēļ aicinu ik pa laikam gan draudzenēm, gan sievām, gan mātēm un meitām pajautāt saviem tuvajiem vīriešiem – kad Tu pēdējo reizi biji veikt veselības pārbaudi? Kad Tu pēdējo reizi veici PSA testu vai aizgāji uz ultrasonogrāfiju? Man ir svarīgi, ka Tu esi vesels un jūties labi!”
Urologs nekož
Diemžēl mūsdienu sabiedrībā joprojām pastāv aizspriedumi par urologiem. Un tie sastopami gan vīriešu, gan sieviešu vidū. Vīriešiem šķiet, ka pie ārsta iet tikai “mīkstie”, jo īpaši, ja nekas nesāp.
Savukārt pēc urologa apmeklējuma var gadīties, ka tiek zaudēta vīrišķība.
Toties rūpes par sevi un savu veselību ir ārkārtīgi liela vīrišķības pazīme. Kārlis Mičulis turklāt min, ka sieviešu lielākā kļūda ir uztvert urologu kā tikai vīriešu dakteri: “Jā, dažas uroloģiskas saslimšanas ir raksturīgas tikai vīriešiem, piemēram, prostatas un sēklinieku vēzis vai erektilā disfunkcija.
Ja sievietes kautrējas apmeklēt urologu–vīrieti, Latvijā ir arī sievietes, kas ir lieliskas šīs profesijas pārstāves un specializējas tieši sieviešu uroloģijā.”
Panākumu atslēga – komunikācija
Urologs Kārlis Mičulis uzsver, ka sadarbība starp ārstu un pacientu ir ārkārtīgi svarīga un pacientam jābūt ieinteresētam ārstēšanās procesā. Tas nepieciešams ne tikai tādēļ, lai pielāgotu ārstēšanu konkrētā pacienta vajadzībām un dzīvesveidam, bet arī lai informētu pacientu par rezultātiem un iespējamiem riskiem.
Tikai mijiedarbojoties ārsta profesionalitātei un pacienta līdzdarbībai, ir iespējams sasniegt labākos ārstēšanas rezultātus. Tāpat dakteris Mičulis iesaka neslēpt savas saslimšanas no tuviniekiem:
Jebkuras saslimšanas gadījumā cilvēkam ir svarīgs tuvinieku atbalsts, lai labāk pārciestu ne tikai fiziskās sāpēs, bet arī emocionālo pārdzīvojumu.
Bet tāpat nedrīkst aizmirst – dažas no saslimšanām var būt arī iedzimtas, kas nozīmē, ka tās var tikt nodotas no paaudzes paaudzē. Tādēļ svarīgi informēt savus ģimenes locekļus par potenciālajiem riskiem, lai viņi nākotnē par savu veselību var parūpēties laicīgi.”
Veselīgs dzīvesveids ne tikai pasargā, bet arī ārstē
Kā min dakteris Mičulis, veselīgs dzīvesveids ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai lai izvairītos no saslimšanām, bet arī lai ātrāk atkoptos to laikā: “Pētījumu dati liecina, ka regulāra nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm par 23% samazina risku saslimt, piemēram, ar nieru vēzi. Veselīgs dzīvesveids ietekmē ne tikai audzējus, bet arī pacienta kopējo veselības stāvokli.
Turklāt – ja cilvēks jau ir saslimis ar jebkura vēža formu, tad tieši izturības un spēka treniņi palīdz samazināt nespēku, slikto pašsajūtu un citas blakusparādības, kuras pacients izjūt ārstniecības procesā.
Tādēļ es aicinu jebkuru – gan vīriešus, gan sievietes – parūpēties par sevi un savu veselību! Esiet aktīvi, veiciet regulāras veselības pārbaudes un nebaidieties vērsties pēc palīdzības!”