“Kamēr Krievija ir agresors, mēs nevaram runāt par atslābšanu.” Dienas intervija ar iekšlietu ministru Māri Kučinski 70
Noziedzības novēršana, provokāciju riski, amatpersonu atbildība un citi jautājumi, kas skar drošības un kārtības stiprināšanu mūsu valstī. TV24 raidījumā “Dienas personība” saruna ar iekšlietu ministru Māri Kučinski (AS).
Velta Puriņa: Šo piektdien tiek sasaukta Noziedzības novēršanas padomes sēde. Vai jau ir zināms darba plāns, par ko Jūs runāsiet?
Māris Kučinskis: Jā, mēs esam vienojušies. Sēdi premjers sasauca jau labu laiciņu atpakaļ. Šajā padomē katra no iesaistītajām institūcijām nāk ar saviem priekšlikumiem, kā uzlabot sistēmu. Ne tik daudz analizēt notikušo, bet runāt, kā strādāt uz priekšu – izmaiņas likumdošanā, vadlīnijas katram policistam. Es ļoti ceru, ka pēc padomes sēdes paliks skaidrs rīcības plāns. Tā vismaz vajadzētu būt.
Faktiski iztirzāsiet vājās vietas, kas ir bijušas Jēkabpils gadījumā?
Es domāju, ka šī padome tieši vairāk būs Jēkabpils gadījuma sakarā. Man arī jāatzīst, ka pēc šī briesmīgā notikuma, kas beidzās ar cilvēka nāvi, visi saprata, ka daudz kas ir jāuzlabo. Kā man arī atskaitās policija, tad tagad tiesas notiek nekavējoties, nošķiršana notiek ātri. Cilvēki no tā ir mācījušies. Bet mums ir vajadzīgs, lai tas nebūtu kampaņveidīgi uz vienu laiku, bet, lai tā būtu sistēma, lai katrs iesaistītais – policija, pašvaldības, prokuratūra, tiesa – pieņemtu, ka tā ir prioritāte.
Atgriežoties pie vadlīnijām. Mēs ar centru “Marta” runājam par to, kas katram policistam ir jābūt skaidram rīcības plānam, kā rīkojas katrā gadījumā.
Runājot par Jēkabpils gadījumu, pēc tā sekojošās dažu cilvēku atlaišanas no amatiem, izmeklēšanas uzsākšana cilvēkos neatstāja sajūtu, ka kāda amatpersona tiešām arī pateiktu: “Jā, es kļūdījos un es atstāju amatu.”
Kā jau es teicu, lai mēs šādus gadījumus nepieļautu un iespējami sekmīgi cīnītos, tur nepietiek ar policiju. Policija ir pēdējais, kas iesaistās. Bet katrā ziņā policija ir vienīgā, kas ir uzņēmusies atbildību par konkrēto lietu. Es to nosauktu par formālismu, kas bija aizgājis šādu jautājumu risināšanā. Akts tiek sastādīts, viss tiek aizvests, bet tas īsti neatstāj labu iespaidu. Ruka kungs jau ir paziņojis par vietējā vadītāja atstādināšanu no amata.
Kāds ir Jūsu viedoklis, vai tur vairāk vajadzēja iesaistīties arī nevalstiskajām organizācijām, sabierībai, varbūt upures darbavietai vajadzēja zvanīt skaļākus trauksmes zvanus?
Tas arī ir tas, ko centrs “Marta” sniedza vadlīnijās, savukārt es uzstāju, ka vajag vairāk runāt arī par sadarbību ar pašvaldībām. Piemēram, pēc kāda gadījuma nākamās dienas rītā policijai uz pašvaldības sociālo dienestu ir ziņojums par notikumu. Bet tur pēc MK noteikumiem ir jāizsvītro, kas īsti ir bijis, arī bērnu uzskaitījums, tas ir jāprecizē. Arī pašvaldību sociālie dienesti, kas zina daudz vairāk, viņiem jābūt lielākā sadarbībā.
Skatoties uz nākotni, kā Jūs domājat, vai mēs Latvijā varētu sagaidīt tādu pašu informēšanas sistēmu par negadījumiem kā ir, teiksim, Kanādā? Kādā pilsētas rajonā parādās aizdomīga persona, tūlīt privātpersonas savos telefonos saņem SMS, lai viņi uzmanās.
Nevajadzētu arī ne no kā radīt milzīgu stresu. Katrs konkrētais gadījums ir jāvērtē. Saistībā ar civilo aizsardzību un apziņošanas sistēmu, es domāju nākamā gada sākumā reāli tiks ieviesta, tā saucamā, šūnu apraide, kur katrs mobilajā telefonā var saņem trauksmes īsziņu. Tas ir iespējams, bet, protams, ir jāizvērtē, cik katrā gadījumā tas ir nepieciešams.
Mums ir atsūtīti arī daži skatītāju jautājumi. Piemēram, par bezvēsts pazudušajiem jauniešiem. Cilvēki ir satraukti par sociālajos tīklos un portālos bieži redzamajām un dzirdamajām ziņām par pazudušajiem bērniem. Vai ministrijā to redz kā problēmu?
Šajā gadījumā, kad kāds bērns ir pazudis, tas drīzāk ir piemērs, kurā visi ir gatavi sadarboties, un nevar sūdzēties, ka resursi tam netiktu dalīti. Meklēšanā tiek iesaistīti droni, ja nepieciešams – robežsardzes helikopteri. Nevalstiskās organizācijas, arī cilvēki nāk palīgā. Es domāju, ka šo iespaidu, ka gadījumu paliek vairāk, ir radījuši sociālie tīkli un daudz straujākā informācijas aprite. Nav tādas tendences, ka pazustu vairāk.
Cilvēki jau ir gatavi iesaistīties, bet vai pietiek tieši policistu spēja uzreiz savākties ar visiem nepieciešamajiem rīkiem?
Es šobrīd neteiktu, ka tā ir problēma, tāpēc ka bērnu pazušana ir īpaši augsta prioritāte. Arī reģionos policijā ir specvienības, kas katrā brīdī var iekļauties. Tās gan vairāk tika radītas drošības apsvērumu pēc. No policijas viedokļa tam tiek viss veltīts un nav tā, ka kaut kas trūktu.
Kā Jūs kopumā vērtējat iekšlietu nozares infrastruktūras kapacitāti un tās stiprināšanu? Kā ziņo mediji, 5,5 miljoni eiro ir novirzīti iekšlietu nozares infrastruktūras kapacitātes stiprināšanai.
Infrastruktūras kapacitāte nozīmē, ka caur Ministru kabinetu tiek piešķirta nauda no drošības sektora par kaut kādu jaunu objektu nodošanu. Šeit visticamāk bija runa par kādu žoga posmu pie robežas. Tā ir tāda laba prakse, ko ir ieviesusi Finanšu ministrija, ka viss nevis tiek piešķirts uzreiz par vēl neizdarīto, bet ej pēc naudas tad, kad patiešām ir uzbūvēts, nodots kaut kāds posms. Drošības stiprināšanai tieši investīciju sadaļā tuvākajos gados būs diezgan ievērojamas summas. Galvenais, lai mēs to efektīgi spētu apgūt. Tā gan nav runa par algām, kur patiešām ir iztrūkums, kā jau visur citur.
Par pierobežas drošības stiprināšanu. Vai mēs iztiekam tikai ar Latvijas finanšu līdzekļiem, vai tur ieguldīta ir arī Eiropas nauda?
Jā, ir, un varētu teikt, ka tur ir zināms pozitīvs pavērsies kopš tā laika, kad es biju Briselē un runāju par to, ka tā ir ne tikai Latvijas, bet tā ir arī Eiropas Savienības robeža. Līdz tam viss bija jādara pašiem. Šobrīd žogs top par nacionālajiem līdzekļiem, bet kameru aprīkojumam, dažādām tehnikām no Eiropas Struktūrfondiem bija iespējams saņemt un Latvija to arī izmantoja. Protams, man ir žēl, ka žoga ziņā mēs atpaliekam no pārējām valstīm. Mēs patiešām esam drusku vājāks posms, jo signāls cilvēku kontrabandistiem ir padots, tāpēc šobrīd katru nakti 50-100 cilvēku mēģina šķērsot robežu. Šobrīd Latvija ir viņu mērķvalsts, tāpēc mums ir visgrūtāk.
Kāda ir statistika? Tie ir nelegālie šķērsotāji vai bēgļi no Krievijas, no Baltkrievijas?
Nesauksim viņus par bēgļiem. No Ukrainas ir bēgļi, viņi nāk caur robežpunktiem, tiesa, pārsvarā, 70% un vairāk, caur Krieviju, tāpēc arī ir ļoti rūpīgs izskatīšanas darbs. Vairāk mēs runājam par nelegālajiem imigrantiem, ko organizē kontrabandisti caur “zaļo” robežu. Iepriekšējā naktī tika apturēti 67 un divi uzņemti.
Mēs visu laiku saņēmām pārmetumus no cilvēktiesību aizstāvības struktūrām, ka pret bēgļiem jāizturas kā pret bēgļiem un ka ārkārtējā situācija nevar būt mūžīga. Es gan gribētu teikt, kamēr Baltkrievijā būs šāds režīms, kamēr Krievija ir agresors, mēs nevaram runāt par atslābšanu. Bet, lai nebūtu ārkārtējā situācija ik pēc 4 mēnešiem, Ministru kabinets pieņēma jaunu regulējumu – pastiprinātas robežsardzes sistēmas likums – kurā tīri jau pierobežā tiek noteikts, kā ir jāizturas, kādas ir tiesības un pienākumi robežsargiem. Mēs esam uzlabojuši likumdošanu un ceram, ka tā arī strādās. Vēl tikai Saeimā jāpieņem. Tagad tie būtu 6 mēneši un to pieņemtu Ministru kabinets nevis parlaments.
Nevaram apiet jautājumu par valsts valodas eksāmena kārtību un izpildi Krievijas pilsoņiem. Aptuveni 10 tūkstoši cilvēku nav pieteikušies šim eksāmenam.
Katrā ziņā, lai šo procesu, kas bija pielemts iepriekšējā Saeimas sasaukuma beigās, padarītu saprotamāku un tiesiskāku, šobrīd ir dota otrā iespēja nolikt eksāmenu. Līdz septembrim būs iespēja nokārtot. Galvenais signāls ir tāds, ka ne likumdevējs, ne valdība nekādas piekāpes netaisīs. Mēs īstenosim šo procesu un tas nav nemaz tik sarežģīts. Ļoti daudzi šobrīd maina pastāvīgās uzturēšanās atļaujas uz termiņuzturēšanās atļaujām. Par statistiku precīzāk varēsim runāt tikai septembrī.
Daudz jautājumu cilvēkiem ir saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Protesti, mītiņi, naidīgi komentāri un pāri visam runas par koalīcijas stabilitāti. Kā Jūs no “Apvienotā saraksta” skatpunkta uz to raugāties?
Es domāju, ka šis process ir gana caurspīdīgs un labs. Es pat reizēm pieķeru sevi pie domas – žel, ka ne tauta var izvēlēties, bet parlaments. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Katru vakaru mēs viņus redzam, varam vērtēt, kāds katram ir piedāvājums. No tāda viedokļa process ir labs. Bet, no mūsu puses, tikai lai nesākas kaut kādas tirgošanās, apmainīšanās ar balsīm. No mūsu puses ir pilnīgi skaidrs vēstījums. Mēs šo jautājumu nesaistām ar valdību, mēs esam gatavi strādāt. Bet jā. Ja gadījumā ir ultimāti, ka par balsīm jānāk vietā kādam citam, tad mums nav pa ceļam.
Rīgā 27. maijā ir atļauta protesta akcija. Rīgas pašvaldības policisti tajā saskata provokāciju riskus. Tiekot aicināti 10 000 iedzīvotāju.
Es domāju, ka 10 000 ir pārspīlēti. Policija katrā ziņā ir gatava. Es domāju, ka viņi sevi ļoti labi parādīja jau 9. maijā. Viņi būs gatavi jebkam – kārtība ir kārtība. Pret sabiedrisko kārtību nekādi izņēmumi netiks pieļauti.
