“Kamēr” jauna programma – “Dzintara dziesmas” 0
Nedēļas nogalē Latvijas Universitātes Lielajā aulā pirmatskaņojumu piedzīvos jauniešu kora “Kamēr” jaunākā programma “Dzintara dziesmas” (“Amber songs”), kas tapusi Eiropas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014” programmas tematiskās līnijas “Dzintara ādere” ietvaros.
Vietā atgādināt, ka pirms kāda laika klausītāju ievērību un atsaucību pelnīti guva kora “Kamēr” iestudētās “Saules dziesmas” un “Mēness dziesmas”. Programmas nosaukums cēlies no metaforas par dzintaru kā latviešu skaistāko dārgakmeni un tautasdziesmu kā mūsu nemateriālā mantojuma lielāko dārgumu.
Projekta “Dzintara dziesmas” centrā ir visdažādākās latviešu tautasdziesmas, kuras īpaši vienā izlasē pēc melodiskās un tematiskās dažādības atlasījis etnomuzikologs Valdis Muktupāvels. Pēc kora “Kamēr” un diriģenta Jāņa Liepiņa aicinājuma tām apdares rakstījuši 17 komponisti no visas pasaules, par pamatu ņemot vēsturiskā “Dzintara ceļa” valstis un šo sarakstu radoši papildinot. “Dzintara ceļš” esot bijis kā impulss. Dzintars ir kā dārgakmens, ar kuru lepojamies līdzīgi latviešu tautasdziesmām visā pasaulē. Tāpēc, uzrunājot komponistus, nonākts pat līdz Amerikai.
Diriģents Jānis Liepiņš par jauno programmu saka: “Komponistu apdares ir tik dažādas un pārsteidzoši interesantas. Mums zināmajās un arī mazāk pazīstamajās tautasdziesmās tās atklāj to austrumniecisko, rietumniecisko, ziemeļu un dienvidu raksturu, parādot, cik universālas un ikvienam saprotamas savās melodiskajās intonācijās ir latviešu dziesmas. Protams, šajā projektā mēs varam novērtēt arī katra komponista īpašo rokrakstu un individuālo pieeju latviešu folkloras interpretācijai.”
Projektā “Dzintara dziesmas” latviešu tautasdziesmas apdarinājuši komponisti Vladimirs Martinovs (Krievija), Ksavjers Sarasola (Spānija, Basku valsts), Gabriels Džeksons (Lielbritānija), Param Vir (Indija/Lielbritānija), Kasija Glovicka (Polija), Nikolass Lenss (Beļģija), Pēteris Vehi (Igaunija), Vitauts Miškinis (Lietuva), Jans Sandstrēms (Zviedrija), Henriks Odegārds (Norvēģija), Francis Hercogs (Austrija), Mihaels Ostrziga (Vācija), Ītens Sperijs (ASV), Gilads Hohmans (Izraēla), Hasans Udžarsu (Turcija), Pēteris Plakidis un Evija Skuķe (Latvija). Teju visi komponisti būs klāt arī pasaules pirmizrādes koncertos 15. un 16. martā.
Vienu no neordinārākajām un avangardiskākajām apdarēm varēja jau dzirdēt kora “Kamēr” sniegumā Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā 4. martā. Beļģu komponists Nikolass Lencs, kurš pazīstams kā operu autors, apdarei bija izvēlējies latviešu tautasdziesmu “Gaismeņa ausa”. Mēs to pazīstam gan Ilonas Rupaines, gan Valta Pūces apdarē. Taču beļģu komponists vairāk pievērsies dabas skaņām, kas saklausāmas, jaunietim dodoties līgavas meklējumos. Tur pretim nāk viss – pat kukaiņi no meža, atklājot skaņdarbā dabas pamošanās mirkli. Lūgts salīdzināt N. Lenca interpretāciju ar mūsu komponistu apdarēm, Jānis Liepiņš teic – Ilonas Rupaines skaņdarbu varam dziedāt Dziesmu svētkos, bet beļģu komponista radītā mūzika ir tehniski krietni sarežģītāka, taču katrai savs skaistums.
Projekta mākslinieciskajam vadītājam, kora “Kamēr” diriģentam Jānim Liepiņam ieceri palīdz īstenot mākslinieks Ilmārs Blumbergs. Koncerta režisors ir Roberts Rubīns, bet konsultants etnomuzikologs Valdis Muktupāvels.
Koncerti notiks 15. un 16. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 19.00.
