Kamēr ierēdņi “marinē” dokumentus, mežos turpina pūt nobeigušās mežacūkas 0
Ministru kabinets 13. martā teju steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus normatīvajos aktos, lai sakārtotu situāciju, kas radās divām ministrijām dažādi interpretējot normatīvos aktus attiecībā uz Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR).Šķita, problēmas risinājums būs pāris nedēļu laikā, taču tad iestājās neizskaidrojama pauze.
Pēc loģikas, Valsts kancelejas darbiniekiem Zemkopības ministrijas sagatavotie un valdībā apstiprinātie grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā, kas cita starpā ir divas rindkopas teksta uz A4 formāta lapas, bija jānogādā no valdības ēkas Brīvības bulvārī līdz Saeimas ēku kompleksam Jēkaba un Torņa ielās. Lai to izdarītu, ierēdņiem bija vajadzīgs laiks līdz pat 12. aprīlim, kad dokuments nokļuva Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Plānots., ka komisija minēto likumprojektu 1. lasījumā izskatīs otrdien 17. aprīļa sēdē.
Dokumentu nes 30 dienas
Ministru kabineta un Saeimas ēkas šķir aptuveni 900 metru, un kājām ejot, šo attālumu var veikt aptuveni 11 minūtēs, ejot gar Laimas pulksteni, bet 13 minūtēs, ja izmet līkumu pa parku gar pilsētas kanālu… Ja pieņem, ka dokumentu kāds tiešām nesa, nevis sūtīja elektroniski, viņš šo gabalu gājis 30 dienas, sestdienas un svētdienas ieskaitot, tātad patērējis 720 stundu. Dabas enciklopēdija lasāms, ka gliemeža ātrums ir 1,5 milimetri sekundē. Dzīvnieciņam šajā gadījumā būtu pieticis ar 250 stundām…
Tas skumjam humoram, taču realitātē Valsts kancelejas darbinieki dokumentu, kas Latviju, visticamāk, pasargās no kārtējā skandāla Eiropas mērogā, palīdzēs sargāt cūkkopības nozari, kā arī cīnīties ar citu bīstamu infekcijas slimību izplatīšanos (trakumsērga, briežu hroniskās novājēšanas slimība un citas), veiksmīgi “marinējuši” teju mēnesi. Tikmēr medniekiem nekas cits neatlika, kā sasalušajā zemē kalt bedres un mēģināt ierakt ar bīstamu sērgu inficētos mežacūku liemeņus, savukārt neiztukšotie konteineri, kuros līdz 6. martam ievietoja nomedīto mežacūku blakusproduktus, pavasara saulītes sasildīti izdalīja briesmīgu smaku.
Aicina ierēdņiem izsniegt lāpstas
Bargs, komentējot ierēdņu kavēšanos, ir Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks: “Šis nav vienīgais gadījums, kad Valsts kancelejā iestrēgst dokumenti. Nesen mums bija līdzīga situācija, kad “pazuda” dokumenti saistībās ar Ieroču aprites likumu. Visticamāk šajā iestādē ir jauni darbinieki, kuri nezina, kādi ir viņu pienākumi un nezina, ar ko iestāde vispār nodarbojas. Viens ierēdnis aizmirsts, ka Valsts kanceleja ir tā, kurā iesūta priekšlikumus kas tiek virzīti Ministru kabinetā, cits aizmirst, ka sagatavotie dokumenti jānogādā līdz Saeimai! Atklāts ir jautājums, cik kompetents ir gan šīs iestādes vadītājs, gan darbinieki. Varbūt Saeimai būtu jāvērtē šo personu atbilstība amatam? Attiecībā par lēno dokumentu virzību saistībā ar grozījumiem Bīstamo kravu pārvadājumu likumā, mēs varētu piedāvāt Valsts kancelejas darbiniekiem pilnā sastāvā ņemt rokā lāpstas un nākt aprakt mežacūku līķus. Varbūt tas viņiem veiksies labāk, nekā tiešo pienākumu pildīšana. Laikam paliekot siltākam, šis darbiņš kļūs ar vien “romantiskāks”. Smaku un izdalītos šķidrumus drīz papildinās arī kāpuri…”
Plāno uzrunāt pašvaldības
Pārtikas un veterinārā dienesta dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants: “Diemžēl mēs joprojām nevaram inficēto materiālu nekur pārvadāt. Tas attiecas gan uz nomedītajām mežacūkām, kuru analīzes ir pozitīvas, gan mežā atrastajām, kuras jau nobeigušās. Ir vietas, kur konteineri bija jau pilni ziemā un pavasarī, ko vairs nedrīkstējām izvest. Šajās vietās izplatās intensīva puvuma smaka. Tā ir Bauskas un Tukuma pusē, vēl šur tur. Masa šajos konteineros kļūs arvien šķidrāka un tajā peldēs plastmasas maisi… Pārstrādes uzņēmums tādu vairs nepieņems. Vienīgais veids kā utilizēt mežacūku līķus ir aprakt, bet tas ir arhaiski, ja iepriekš mēs varējām šos līķus savākt un sadedzināt. Teorētiski mēs varam strādāt ar uzņēmumu “Grow Energy”, taču arī tam ADR atbilstoša sertifikāta inficētu materiālu pārvadāšanai. Šobrīd plānojam uzrunāt pašvaldības, lai ierāda vietu, kur varam šo konteineru saturu aprakt. Taču vēlāk vasarā, kad medības kļūs intensīvākas, atkal būs jādomā, kur likt blakusproduktus un inficēto mežacūku liemeņus.”
Labā ziņa ir tāda, ka Saeima 1.lasījumā bez iebuldumiem atbalstīja attiecīgā likuma grozījumus, virzot tos tālāk uz 2.lasījumu. Atliek vien cerēt, ka likuma grozījumu virzība netiks kavēta, jo situācija mežā kļūst dramatiska. Drīz sāksies uguns bīstamais periods un beigtās mežacūkas vairs nebūs iespējams sadedzināt.
Foto: Ivars Koloda
Uzziņai
Atsevišķu valsts institūciju un amatpersonu rīcības dēļ šopavasar tika sagrauta sistēma, kura trīsarpus gadus veiksmīgi palīdzēja utilizēt Āfrikas cūku mēra dēļ bojā gājušo mežacūku līķus. Pašreizējā situācijā ne PVD darbiniekiem, ne medniekiem nav likumīgu iespēju pildīt normatīvo aktu prasības, kas spēkā saistībā ar epizootijas apkarošanu.
Satiksmes ministrijas ierēdņi Latvijā uz iekšzemes pārvadājumiem attiecinājuši Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) . Šī nolīguma prasības ir ļoti stingras un paredz bīstamās kravas pārvadāt šoferiem ar īpašu sertifikātu, ko var iegūt, ejot kursos, kravai jābūt attiecīgi marķētai, kā arī bīstamajām substances jāpārvadā īpašos konteineros. Visā Eiropā ADR nosacījumi attiecās tikai uz starptautiskajiem pārvadājumiem. Eiropā tās tiek piemērotas vien tad, ja jāpārvadā attiecīgajā nolīgumā minēto slimību tīrkultūras, kas laboratorijās ir īpaši apstrādātas un līdz ar to īpaši bīstamas.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
