Kamēr elektriskie auto vēl retums… 4
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Skaidrs, ka transporta radītais kaitējums dabai būtiski samazināsies tikai pēc pilnīgas atteikšanās no iekšdedzes dzinēju izmantošanas. Turklāt – uzsveru – samazināsies, nevis izzudīs pavisam. Komfortablas un ātras pārvietošanās rīku ražošanas izmeši paliks. Riepu diluma sārņi paliks. Un piedevām prāva daļa no jaunajam piedziņas veidam izmantotās elektroenerģijas arī vēl nav no saules, vēja, ūdens straumēm radīta. Skursteņi kūp joprojām. Pāreja uz elektroauto nebūs ne viegla, ne ātra.
Vēl gadu desmitiem turpināsim braukt arī ar rūcošajiem auto. Pat mazajā Latvijā to ir gandrīz miljons. Eiropā – 300 miljoni. Tādēļ jautājums – kā to darīt dabai saudzīgāk? – ir katram apzinīgam pilsonim pat aktuālāks nekā elektroauto ieviešanas problēmas, kuras var risināt vienīgi valsts un visas Eiropas Savienības līmenī. Bet šodienas, rītdienas saprātīga brauciena problēmiņas var pacensties uzveikt katrs pats.
Nākamā auto izvēle
Pirmie jautājumi – izmērs, jauda?
Lai pēdējā pusgadsimtā izveidojušos situāciju saprastu nevis subjektīvi, bet visas šīs nozares kontekstā, te neliels ieskats divu populāru auto modeļu vēsturē (skat. – tabulas).
Līdz 1990. gadam “Golf” patiešām ir neliels, ekonomisks, uz plašu patērētāju vidusslāni orientēts auto. Bet publikas kāre pēc komforta un dinamikas aug. Ražotājs tai seko. Vai, iespējams, pat virza un visādi stimulē. Kapitālisms – dārgāks produkts, lielāka peļņa…
Rezultāts: izaugsme garumā – pusmetrs. Svarā – pustonna, kura, lietojot pilsētā, ir katru dienu simtām reižu jāiekustina un atkal jāaptur. Kāda tur ekoloģija?!
Jau pirms pusgadsimta pat mazākais “Golf” motors spēja 150 km/h. Šodien – gandrīz 190. Kuri pat “VW” dzimtenē atļauti tikai dažviet. Latvijā… Tomēr daži bāleliņi pamēģina arī te. Kāda te ekoloģija?
Tik daudzus ar nepārvaramu spēku vilinošais “premium”… Un lielākais kārums – BMW 5. sērija.
Visu cieņu vēsturiskiem eksemplāriem – pagājušā gadsimta septiņdesmitajos pat “bembi” varēja dabūt ar motoru, kura jauda mazāka (nedaudz) par līmeni 100 ZS uz tonnu svara. Līmeni, kas atzīts par pat augstām dinamikas prasībām pietiekamu. Kopš šī gadsimta sākuma (E60) tādas pieticības vairs nav. Nav piedāvājumu, zemāku par 220 km/h. Ekonomiski? Ekoloģiski?
Dzirdu balsis – ko nu, vecais, pļurkšķi! Ko tu saproti no stila un kaifa!
Šo to saprotu. Bet iespējas savienot izmēru, svara un jaudas pārmērības ar ekoloģiju gan neredzu. Nav tādu, ja modernā civilizācija nespēs apgāzt Ņūtona likumu.
Tātad – nākamā auto izvēlē primāriem vajadzētu būt patiešām nepieciešamo izmēru un jaudas argumentiem. Tie “lielie”, krietni palietotie Vācijas limuzīni salona ietilpībā kādu “Toyota Yaris” vai “Opel Mokka” nemaz būtiski nepārspēj. Nudien nepārspēj! Paņemiet mērlentu. Tā sauktā elkoņu rūme salona priekšdaļā “BMW X5” ir tikai par 10 cm (špickkastīte katram no braucējiem) lielāka nekā “Suzuki Vitara” (fui, kāds maziņš štrunts!). Pakaļgalā būtiski lielāka ir tikai vieta kājām. Bet – vai bieži jūsu pasažieris būs Porziņģis? Vai vispār jums bieži būs kāds trešais vai ceturtais pasažieris?
“Izaugt līdz mazulim”. Tādu vēlējumu 1997. gadā liku žurnāla “Auto” virsrakstā stāstā par 206. ”Peugeot” prezentāciju Parīzē. Un vēlējums Latvijā nav piepildījies. Mazā klase pie mums joprojām tiek pirkta mazāk nekā 10% no jaunu auto tirgus kopapjoma. Eiropā – ap 30%. Mēs toties pērkam viņu vidējās un lielās klases pārpalikumus. Un par lietotu “mazauto” esam galēji skeptiski.
Riteņu evolūcija
Auto maiņa būs visai ilgs un dārgs process. Tādēļ turpinājumā – par kaut ko fiksāk maināmu. Par riteņiem.
Pirms gadiem 25 braucu ar ļoti ātru (2,9 l V6 – max. 205 km/h) “Ford Scorpio”. Riepas – 175/70 R14. Braucu arī Vācijā. Un ar pilnu klapi. Stabili un droši. Gadsimtu mijā kaifoju ar mazliet mazāku un nedaudz lēnāku 3. sērijas BMW. Riepas – 195/65 R15. Vēl pēc 15 gadiem skatos uz gluži rātnu un pilsonisku ģimenes minivenu – 225/45 R17… Platāk, vēl platāk – tādā virzienā šajā gadsimtā bīdīta vesela braucēju paaudze.
Kāpēc? Dinamikai, stabilitātei, drošībai esot vajadzīgs lielāks riepas un ceļa saķeres laukums. Platums to dod. Neliels ārējā diametra palielinājums arī. Šim laukumam jābūt iespējami nemainīgam – lai auto reakcijas būtu prognozējamas. Riepa nedrīkst “šķobīties”. Taisām profilu zemāku! Dizaineri, stilīga skata fanātiķi sajūsmā – cik sportiski! Cik skaisti!
Nekas, ka dārgi. Rites pretestība lielāka? Skaistums prasa upurus… Aerodinamiskā pretestība lielāka? Noklusēsim. Uz slapja ceļa izspiežamā ūdens daudzums aug ģeometriskā progresijā – konstruēsim pārgudrus un sarežģītus novadkanālu tīklus platajos protektoros! Tie, protams, ātri nodils un efektivitāti zaudēs. Nekas – pelnīsim uz riepu nomaiņu. Sargāsim no akvaplanēšanas ar datorizētām stabilitātes kontrolēm (atkal dārgi, atkal peļņa), piebāzīsim automobiļus ar duci drošības spilvenu, kuri mēģinās izglābt tos, kuri ar platajiem zemprofila apaviem riska robežai par tuvu piebraukuši… Bet riepām jābūt platām. Vēl platākām.
Jau šķita, ka šis, manuprāt, aplamais virziens nekad nebeigsies. Bet te: pirms pāris gadiem uz spožas skatuves nāk viens no lielākajiem, prestižākajiem auto ražotājiem un paziņo – mēs uzskatām, ka var arī citādi. Mūsdienu auto var droši braukt ar tikai 155 mm platiem riteņiem. Saķeres laukuma samazinājumu iespējams (daļēji) kompensēt, vēl palielinot riepas ārējo diametru (655 mm – tas ir diametrs, kuru jau šobrīd lieto krosoveriem – 205/65 R16). Profila nemainību panāksim, palielinot gaisa spiedienu riepās. Rites pretestība maza, izspiežamā ūdens daudzums neliels. Aerodinamika – izcila. Paredzamais ekoloģiskais ieguvums – līdz 30 procentiem.
Priekšzīmi rāda elektriskais “BMW i3”. 155/70 R19. Arī citi EV. “Renault Zoe”, piemēram. Tikai 185/65 R15.
Ko no tā būs mācīties? Neņem pārāk smukus platus zemprofila riteņus! Neņem, jau auto pērkot. Ja tomēr ņem, jau sāc rēķināt, kā nākamajā riepu maiņas laikā pāriesi uz ražotāja attiecīgajam modelim pieļauto mazāko disku izmēru un šaurākajām riepām. Disku nomaiņā ieguldīto ja ne tūlīt, tad pavisam drīz atgūsi, jo šī izmēra riepas būs ievērojami lētākas. Un ar mazāku rites pretestību, kas dos degvielas ekonomiju. Kļūsi zaļāks!
Stilam ir nozīme
Uzskatot auto tehniskos parametrus par nemainīgiem (vai grūti izmaināmiem bez krietniem kapitāla ieguldījumiem), neko citu nevaram mainīt kā savus braukšanas paradumus. Stilu, kā saka. Dažādi pētījumi apliecina, ka taupīga braukšanas tehnika un stratēģija var dot 10 un vairāk procentu degvielas ietaupījumu.
Rekomendācijas stila jomā ir divējas. Vispirms par Eiropā izplatītāko un Latvijā jau krietni sen ar “Drošas braukšanas skolas” un partneru kopīgiem spēkiem diezgan cītīgi skaidroto “eko stilu”. Klusi un – lēni. Pārvietoties ar iespējami augstāko pārnesumu (atgādinu – par augstāko tiek saukts piektais, nevis pirmais)! Nepieļaut tahometra rādījumu lielāku par 2500 apgriezieniem benzīna un 2000 dīzeļa motoriem! Censties iztikt bez intensīvas bremzēšanas! Un tamlīdzīgi.
Ekonomiju tā, protams, var panākt. Taču šāda kustība daudziem (arī man) šķiet nogurdinoši vienmuļa. Tā neizbēgami būs lēna, pielāgota lēnākajiem plūsmas dalībniekiem, jo enerģisku, īsu (tātad drošu) apdzīšanas manevru “eko” stils nepieļauj. Šādi braucot, tu būsi lēns arī kāpumā. Tu nekad neizmantosi vairāk kā trešdaļu no motora jaudas, par kuru esi maksājis, auto pērkot. 2000 apgriezieni pat 200 zirgspēku motoram dod tikai 50–70 zirgus, kas pusotras tonnas smagam mūsdienu auto ir mazāka īpatnējā jauda, nekā bija nu jau antīkiem žiguļiem un pat zaporožeciem…
“Dedzini un ripo”
“Burn and glide” vai “pulse and glide” – pameklējiet ar šādiem atslēgas vārdiem internetā, un jūs atradīsiet cilvēku grupas, kuri eksperimentē ar citādu stilu. Viņi par efektīvāko atzīst īslaicīgu motora jaudas izmantošanu 80–90 procentu līmenī, kam seko ātri iegūtās kinētiskās enerģijas izmantošana, ripojot tukšgaitā. Tieši šādi ir sasniegti pasaules rekordi degvielas ekonomijā. Tiesa, tad auto bijuši speciāli sagatavoti, ripojot dzinēji izslēgti (nedariet to ikdienā – bīstami!). Lielāko efektu šī tehnika dod jaunajā hibrīdauto kategorijā. Taču – nelienot galējībās un necerot nobraukt 100 km ar diviem litriem – pulsācijas taktika gluži labi lietojama arī ikdienā. Ar dīzeļa “Nissan x-trail”, kuram normāls pilsētas patēriņš (tradicionāli aktīvā stilā) ir ap 10 litriem, šādi var nobraukt, patērējot gandrīz uz pusi mazāk. Dažu sekunžu garš enerģisks (4000 apgriezieni!) ieskrējiens dod iespēju tukšgaitā (neitrāls pārnesums) ripot desmitkārt ilgāku laiku, garāku ceļu. “Pulsāciju” iespējams savietot ar nepieciešamu apdzīšanu, apsteigšanu, izvēlēties tai piemērotas ceļa garenprofila vietas. Forši. Nav garlaicīgi. Taču – lielāko un patiešām būtisku efektu šis stils dod vien tad, ja ātrākās brauciena vietas izlien gan no atļautajiem, gan plūsmas vispārpieņemtajiem ātrumiem. Un šāda rīcība tādēļ ir nelikumīga. Lojālos limitus ievērojot, ekonomija nebūs lielāka kā ekostilā.
Secinājums – neviens no abiem aprakstītajiem stiliem nav nekāds brīnumlīdzeklis. Abi prasa krietnu apguves laiku. Abi mēdz traucēt apkārtējiem. Tādēļ degvielas ekonomijas pamatā tomēr paliek fizikas likumi un tehnika. Pilsētā, kur regulāri jāapstājas un jāstartē, taupīgāks (mūžīgi mūžos) būs vieglāks (mazāks) auto. Ātrākā (lielceļi) kustībā svara nozīme samazinās, priekšplānā nāk aerodinamika. Un tā ir labāka garākām, slaidākām formām. Džipi un busiņi te ir izšķērdētāji.
Un, visbeidzot – vai tu brauc tikai tur un tad, kad noteikti jābrauc? Vai no ģimenes garāžas ik dienas neizripo divi auto, kaut pietiktu ar vienu?
Video skat. la.lv
EKSPERTA VIEDOKLIS
Ekonomisks braukšanas stils ir jāizkopj
Normunds Lagzdiņš, Biķernieku kompleksās sporta bāzes drošas braukšanas apmācību vadītājs: “Pat degvielas cenu straujais kāpums nespēj mūs piespiest atteikties no tādas privilēģijas kā brauciens savā auto. Tas labi. Dabiski.
Bet paskaties uz sevi no malas! Kāda ir tava brauciena dinamika? Vai māki jau laikus ieraudzīt, ka nāksies stāties, pat apstāties, un līdz šim šķērslim aizripot bez gāzēšanas un bremzēšanas? Varbūt pat izdodas nemaz neapstāties, bet ripot tālāk ar jau iegūto kinētisko enerģiju. Rolsroisa stilā, kā saka. Komfortabli un ekonomiski.
Tiem, kas nevar iztikt bez tā sauktās sportiskas braukšanas, derētu biežāk iegriezties šeit, Biķerniekos vai citās arī privātām amatieru nodarbībām atvērtās trasēs, kuru Latvijā netrūkst, kur iespējams ne tikai drošos apstākļos, kā saka, atvilkt no sirds, bet arī parunāt ar pieredzējušākiem kolēģiem – instruktoriem.
Par automātiskām ātrumkārbām un citiem moderniem elektroniskiem braukšanas režīmu regulatoriem, piemēram. Tie jāapgūst un jāpierod ikdienā lieki neslēgt “sport”, “off road” un tamlīdzīgos robos. “Eco” režīms būs labākais.
Jāmācās vairāk izmantot tā sauktās kruīza kontroles. Tās tiešām ļauj ietaupīt degvielu, jo vada tavu braucienu vienmērīgi – nevis kā nervoza kāja un prāts. Vienīgā vieta, kur šo robotu derētu izslēgt, ir garāki nobraucieni, kuros kruīza kontrole lieki bremzēs, neļaus par velti iegūt kinētiskas enerģijas piedevu, kura noderēs sekojošā kāpumā.
Slikta aerodinamika. Lielākā rīma tālākos ceļos. Bet – pat nemainot auto – ir iespējams pacensties šo parametru ja ne uzlabot, tad vismaz nebojāt. Nevis uzlikt slēpju bagāžnieku uz jumta novembrī un noņemt aprīlī, bet papūlēties nemaz ne tik grūto montāžu veikt tieši vajadzīgajās dienās. Nevis karstā dienā papildus ar pilnu jaudu strādājošam kondicionierim (vēl viens degvielas rīma!) vēl atvērt logus.
Par riteņiem un riepām: to izmēram tiešām ir milzīga nozīme. Un nav jau nu nekādi tās platākās ne ekoloģiskākās, ne Latvijas ceļiem piemērotākās. Labākais būs attiecīgā auto modeļa ražotāja noteiktais minimālais diska diametrs. Un attiecīgi augstāks profils.
Spiedienu riepās jau šad tad pamērām. Jaunākos auto šis process automatizēts. Bet ne digitālie mēraparāti brīdina, ne paši steigā iedomājamies, ka derētu biežāk pārbaudīt priekšējās piekares regulējumus. Tā saukto savirzi. Ja riteņi ripos šķībi, tie gan palielinās degvielas patēriņu, gan ātrāk dils.
Vēl viens ieteikums. Kad auto servisā pacelts sezonālajai riepu maiņai, pārbaudiet, cik viegli griežas riteņi. Ļoti iespējams, ka (sevišķi pēc ziemas sāļiem) kāds no tiem čerkstēs un būs knapi izkustināms. Nepieciešama bremžu sistēmas tīrīšana un apkope, kura arī dos turpmāko braucienu degvielas ekonomiju.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
