Izgulēšanās un prātīga braukšana pa granti Jāņos nenāks par skādi 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Es joprojām nepiederu ne pie karojošo, ne miermīlīgo, tomēr manāmi īgno nedzērāju brālībām. Labprāt kādu malciņu iedzeru – drošā vietā, brīvā laikā, labā kompānijā. Ceru, ka tā varēšu darīt vēl ilgi. Atlaist reizēm grožus, lai digitālas mūzikas un saziņas laikos tomēr tiekam arī pie kādas pašu dziedātas, ne sevišķi skanīgas, bet sirsnīgas ziņģes.
Bet ja nu jābrauc?
Šogad, šķiet, būs vieglāk. Brīvdienas veselas četras. Ja svētkiem gatavojaties gudri, pirmajās divās dienās no svinību vietas nekur prom jābrauc nebūs. Mīļotā ir līdzi, vien jāmāk ar viņu nesastrīdēties, lai nebūtu vēlmes dusmīgam mesties citu ziedu meklējumos. Bagāžniekā ir ne tikai rezerves ritenis, bet arī dzērienu un uzkodu papildu krājums, aptieciņa, guļammaiss un viss cits, ko garā naktī pēkšņi var ievajadzēties. Nekādu “jāaizskrien pakaļ”! Tieši šis sauklis ir atnesis tūkstošiem nelaimju.
Jāmāk skaitīt un jāpazīst sevi. Atļautās 0,5 promiles 80 kg smagam vīram sakrājas pēc divām šņabja glāzītēm (40 g katrā), pēc puspudeles (0,35 l) sausā vīna vai litra viegla alus. Šie skaitļi ir aptuveni un individuāli, tādēļ mīļā miera labad prātīgi ļaudis par normu uzskata pusi no augstāk nosauktā. Tiklīdz šī puse ir pārkāpta, motorizētu kustību no opciju saraksta izslēdzam. Pilnībā un galīgi.
Pat daudzās dzīves vētrās rūdītie, kuru reakcijas laiks pat ap vienu promili ir teicams (ir veikti eksperimenti, kuri apliecina, ka ir vīri, kuru reakcija šādā kondīcijā kļūst pat labāka). Pat tad, ja šajā sādžā ir tikai viens policists un tas pats jau pāris gadus kā pensionējies…
Kad varēs braukt?
Tātad – līgojam un nebraucam. Pēc policijas un CSDD vadoņu jau sensenis teiktā – veselas 24 stundas esot jāguļ.
Kungiem daļēja taisnība. Tiešām – droši nevar apgalvot, ka alkohola paātrinātai izvadei no organisma palīdz ēšana, peldēšanās, pirts. Vienīgais tīrītājs ir laiks. Taču – cik šo zāļu patiešām vajag? Dakteri saka – vienu stundu uz katrām 0,15 promilēm, ja organisms kaut cik normālā kondīcijā. Vai tiešām diennakts atpūtas rekomendētāji uzskata, ka visa latviešu tauta Jāņos būs tādā “ķēmā”, ka mums jau vairs nepietiek ar iedzeršanu, bet par normu kļuvusi galīga un dzīvībai pat bez braukšanas bīstama “pieliešanās”?
Jāņu dienas rītā dziesmiņas “projām jāiet, projām jāiet” aicinājumu bez riska varēs izpildīt tad, ja jau kopš pusnakts vai nedaudz vēlāk būs lietotas tikai bērzu sulas. Un ja vakarā glāzē lieto varēs kaut aptuveni saskaitīt.
Vienkārši ir mazās kompānijās. Piemēram – trīs veči dzēra šņabi. Pieveica vienu 0,7 l trauku. Un vēl pusīti no otra. Sanāk gandrīz 350 grami katram. Jeb drusku virs divām promilēm. Jāguļ tātad stundas desmit. Un vēl krietnu brīdi svaigā gaisā dziļi jāpaelpo. Rēķins visai precīzs – ja stiprajam netika uzdzerts alus. Kurš grūti uzskaitāms.
Turpat blakus trīs dāmas kārumojās ar šampanieti. Trīs pudeles tukšas. Pa promilei katrai. Nulle būs jau pēc stundām septiņām? Nez vai. Sievietes organisms alkoholu izvadot lēnāk.
Te viens alus dzērājs. Tikai alu! Neko citu. Dzertu no pudelēm, varbūt viņš to spētu saskaitīt. No muciņas un kausiem… Četri litri bija (pusotra promile) vai vairāk? Kas to vairs zina…
Vajadzīgs alkometrs?
Nebūtu par skādi. Vien lētie nav diez cik precīzi. Un, ja jāņo tikai vienreiz gadā, liela investīcija nez vai ir pamatota.
Ekrānos bakstītāju paaudze varētu mudināt pamēģināt kādu no bezmaksas alko lietotnēm. Iedzer – pieraksti telefonā grādus un daudzumu. Un tā, kamēr uz migu dodies. Mostoties aparāts būs stundas saskaitījis un atbilstību izvades tempiem aprēķinājis. Pateiks – pa nullēm! Vai – 0,7, vēl nebrauc!
Tas gan būs piemērots gados jaunajiem. Man šis paņēmiens neder. Telefonu pie ugunskura līdzi neņemšu. Atstāšu mašīnā. Kurā nav alkometra. Nevajag – ja dziesmas un danča līmeni proti sasniegt bez dzīvībai un veselībai bīstamām promilēm. Un vēlās brokastīs dzer kafiju, nevis alu.
Alus un grants segums
Izgulējāmies… Labi. Tomēr gribu brīdināt arī tos, kuri var kļūdīties, skaidrā būdami. Un tāda iespēja ir katram, kurš līgot brauks uz skaistākajām, ziedošākajām Latvijas vietām. Tātad brauks pa granti.
Tavs auto nav šādiem ceļiem piemērots. 21. gadsimta pārvietošanās līdzekļi ir būvēti asfaltam. Grants ceļu Eiropā gandrīz nav. Zema un plata profila riepas, kuras teicami turas uz asfalta, uz oļiem vai salijušā mālsmilts biezputrā ir gauži nevarīgas. Jaudīgie motori izārda trūcīgo saķeri ar ceļu, gan ieskrienoties, gan izbaiļu brīdī strauji atlaižot gāzi.
Tas nu ir jāatzīst uzreiz un bez kautrēšanās – ja regulāri un speciāli grants brauciena iemaņas nav koptas, šādam pārbaudījumam nevar būt gatavs. Vēl mazāk gatava būs meitene, kura tiks sēdināta pie stūres, ja brašulis iecerējis alu dzert no Līgu rīta līdz Jāņu vakaram. Auto reakcijas uz šāda seguma krasi atšķiras no pierastajām.
Tas nestājas – antibloķēšanas sistēma tirkšķ, vāģis ripo vēl simt metrus, pat ja ātrums bijis nieka 70 stundā. Tas mēdz pēkšņi vairs neklausīt stūrei un stumt degunu uz grāvja pusi. Tas met slīdē, kuru uz asfalta gadiem nesagaidīsi, pakaļējos riteņus. Tas niķojas, spītējas, un tikai liels meistars te var pabraukt droši un ātri. Dažkārt – pat tāds nevar…
Saprātīgs, netrenēts pilsētnieks uz grants pieņems vienīgo pareizo lēmumu un brauks ļoti lēni. Atļauts 80? Aizmirsti! Tas ir daudz par daudz. Arī 60–70 vietvietām prasīs saspringt.
Es – ar grantij piemērotām riepām, ar pilnpiedziņas auto, ar ilgstoši trenētām rallista iemaņām – arī braukšu tikpat lēni, jo apdzīt uz sausas grants praktiski nav iespējams. Ja arī kādā brīdī, kādā garākā taisnē un klajumā, kur vējš mākoni izdzenā, izdodas ceļu pārskatīt, es nevaru, nedrīkstu ar visu jaudu vilkt kolēģim garām. Pārāk lielas ir izredzes kādu oli viņa logos iesviest.
Tātad – Jāņu dienas nav ne meistarības apgūšanas, ne demonstrēšanas dienas. Pārāk daudz un dažādu ļaužu uz ceļiem pulcējušies. Šī ir tā reize, kad absolūts spēks ir likumam – lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Un galvenais – neļauties ilūzijai, ka tikai dzērāji mēdz iekulties ziepēs.
Uzziņa
Sodi par būtiskākajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem
Transporta līdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē vai alkohola reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles – sods no 1200 līdz 2000 eiro, tiesību atņemšana uz pieciem gadiem.
Transportlīdzekļa vadīšana 1–1,5 promiļu reibumā – sods no 850 līdz 1400 eiro, tiesību atņemšana uz trim gadiem.
Alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu lietošana pēc satiksmes negadījuma – sods no 1200 līdz 2000 eiro, tiesību atņemšana uz pieciem gadiem.
Atteikšanās no alkohola koncentrācijas vai narkotisko vielu ietekmes pārbaudes – sods no 1200 līdz 2000 eiro, tiesību atņemšana uz pieciem gadiem.
Bēgšana no personas, kura ir tiesīga pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus – sods no 1200 līdz 2000 eiro, tiesību atņemšana uz pieciem gadiem.
Avots: Satiksmes ministrija
