Gaisma un darba grafiks. Agronoma padomi kameņu izmantošanai tomātu siltumnīcās 1
Latvijā kamenes tomātu siltumnīcās šodien lieto ne tikai lielražotāji, bet arī mazāki audzētāji. Gaismas trūkuma apstākļos kamenes strādā mazāk efektīvi pat tad, ja siltumnīcā tiek izmantots papildapgaismojums. Tas ir tāpēc, ka kameņu redze atšķiras no cilvēku redzes. Tās redz zilu, zaļu un ultravioletu gaismu, bet neredz sarkanu gaismu. Trūkstot saules gaismai, kamenes nespēj atrast nedz ziedus, nedz atpakaļceļu uz stropu, tādēļ ļoti ātri iet bojā un nespēj pilnvērtīgi apputeksnēt tomātu vai papriku ziedus.
Holandes firmas Koppert speciālisti ir sagatavojuši vairākus ieteikumus audzētājiem, kā palīdzēt kamenēm gada tumšajā laikā.
Kamenēm nepieciešamsvairāk gaismas
Lai kamenes spētu orientēties telpā un atrast ceļu uz mājām, tām nepieciešams vismaz 28 W/m2 FAR gaismas jeb 56 W/m2 saules gaismas vietā, kur atrodas strops. Šāds gaismas daudzums siltumnīcā mēdz būt, ja ārā (kur parasti atrodas meteostacija ar gaismas sensoru) gaismas intensitāte sasniedz 60–70 W/m2.
Lai palīdzētu kamenēm orientēties ziemas laikā, tiek ieteikts izvietot stropus virs augu galotnēm, kur ir vairāk gaismas. Vienlaikus jāatceras, ka lampas izstaro arī siltumu, tāpēc jāseko, lai kamenēm nebūtu par karstu. Karstums ietekmē arī ziedu kvalitāti, tajos veidojas mazāk ziedputekšņu, arī to dzīvotspēja ir mazāka, tas viss traucē efektīvu apputeksnēšanos. Ja ir pārāk augsts relatīvais gaisa mitrums (virs 80–85%), ziedputekšņi nebirst no putekšņlapām, tāpēc kamenes nespēj tos ievākt un izplatīt.
Augu un ziedu stāvokli, tātad arī apputeksnēšanas kvalitāti ietekmē kopējā gaismas intensitāte, mikroklimata režīms, dienas un nakts cikls.
Siltumnīcās visvairāk izplatītas augstspiediena nātrija spuldzes, kas izstaro gaismu galvenokārt dzeltensarkanā spektra daļā, tāpēc kamenes to faktiski neredz. Firmas Koppert speciālistu pētījumos noskaidrots, ka arī ziedi izmanto ultravioletu gaismu, lai pievilinātu apputeksnētājus, tostarp kamenes. Cilvēka acs parastā gaismā to neredz, bet var ieraudzīt, izmantojot gaismas filtrus. Jaunākie firmas Koppert kameņu stropi ir aprīkoti ne tikai ar skrejām zilā krāsā, bet apkārt tām ir izvietots zieda formas zīmējums, ko var redzēt ultravioletā gaismā. Šāds zīmējums palīdz kamenēm atrast mājas. Izmēģinājumi pierādīja, ka šādas zilas durtiņas par 12% paaugstina kameņu nonākšanu mājās.
Ja siltumnīcā tiek izmantotas lampas, Holandes speciālisti iesaka izvietot stropus virs augu galotnēm, it sevišķi periodā no 40. kalendāra nedēļas līdz 9. (Latvijā šis periods var sākties agrāk un beigties vēlāk, jo mūsu gaismas apstākļi atšķiras no Holandes apstākļiem.) Pārējā laikā kameņu stropus labāk izvietot tuvāk grīdai. Modernajās siltumnīcās tas ir zem renes pie betona celiņa, citās siltumnīcās – 40–50 cm virs grīdas līmeņa. Periodā no 40. līdz 9. kalendāra nedēļai ir svarīgi, lai stropi atrastos vietā, kur tos maksimāli apspīd saules gaisma. Tas nozīmē, ka starp stropu un sienu vai jumtu nedrīkst būt ekrāni, tāpat jāņem vērā dabiskās gaismas staru leņķi. Var gadīties, ka gaisma ir ļoti zemu un nesasniedz stropu, kas stāv sienas ēnā.
Lai nodrošinātu kameņu lidošanu siltumnīcā tām piemērotos apstākļos (kad gaismas ir vairāk par 28 W FAR/m2), ir ērti izmantot automatizētas skreju atvēršanas/aizvēršanas sistēmas. Tās piedāvā gan Koppert, gan Biobest, un tās izmanto arī dažās Latvijas siltumnīcu saimniecībās.
Kameņu darba grafiks
Tomātu un papriku ziedi atveras aptuveni stundu pēc lampu izslēgšanas un 10–12 stundas vēlāk sāk aizvērties. Ja lampas tiek ieslēgtas pirms pusnakts, var gadīties, ka ziedi sāks aizvērties jau ap plkst. 10 un kamenes praktiski nepaspēs tos apmeklēt.
Jau minēts, ka kamenes spēj orientēties tikai tad, ja dabiskās gaismas intensitāte ir lielāka par 28 W FAR/m2, bet decembrī un janvārī tas notiek ne agrāk kā stundu pēc saullēkta (ja saule vispār lec). Lai apputeksnētu ziedus, kamenēm ir nepieciešamas vismaz divas stundas, bet labāk – 2–4 stundas.
Optimālos gaismas apstākļos ir nepieciešamas 60–90 minūtes, lai pēdējā kamene atgrieztos stropā. Ja gaismas trūkst, šis laiks var sasniegt pat 120 minūtes jeb divas stundas. Ja kamenes neatgriežas mājās un paliek pa nakti siltumnīcā, tās var aiziet bojā pārtikas trūkuma dēļ. Visa kameņu kolonija var aiziet bojā nieka divu stundu laikā, ja tās nenokļūst mājās. Koppert speciālisti pat iesaka apmākušā laikā nemaz neizlaist kamenes no stropiem, bet piekodina, ka tās spēj iztikt ieslēgtas tikai 24 stundas, ja papildus nepiebaro ar ziedputekšņiem.
Kad atverama un aizverama ieeja un izeja stropā
Kā zināms, kameņu stropiem ir divas atveres: viena strādā kā izeja no stropa, otra – kā ieeja. Tas ir vajadzīgs, lai kamenes varētu savākt stropā uz nakti vai laikā, kad paredzēta smidzinājuma veikšana.
Speciālisti iesaka atvērt izejas, tiklīdz gaismas intensitāte sasniedz 28 W FAR/m2, 15 minūtes pēc saullēkta vai no rīta pēc plkst. 10 atkarībā no sistēmas, ko lieto skreju atvēršanai un aizvēršanai. Izejas jāaizver divas stundas pirms saulrieta vai pirms tiek aizvērts siltuma (vai gaismas) ekrāns. (Latvijā gaismas ekrānus pašlaik lieto puķu audzētāji, bet dažās citās valstīs normatīvie akti nosaka, ka naktīs jānovērš gaismas emisija no siltumnīcām.) Salīdzinājumam – Somijā ziemas periodā iesaka izlaist kamenes plkst. 11 un aizvērt ieejas plkst. 14.
Vasarā izejas no kameņu stropiem iesaka atvērt ne agrāk kā plkst. 9 un aizvērt ieejas ne vēlāk par plkst. 15. Tiesa, šīs rekomendācijas attiecas uz Holandes apstākļiem, Latvijā tas varētu būt attiecīgi 8.30 un 15.30.
Stropu pareiza izvietošana siltumnīcā
Vasarā stropus iesaka izvietot ne vairāk kā divus blakus 20–60 cm virs grīdas līmeņa vietā, kur tos labi aizēno augu lapas. Ja nepieciešams, virs stropiem izvieto saulessargu. Kamenes vislabāk strādā 10–30 oC temperatūras diapazonā, bet temperatūrai stropā jābūt 15–25 oC, tāpēc vasarā nedrīkst pieļaut, lai stropi atrastos tiešos saules staros. Ziemā ir otrādi – saules stariem tieši jāapspīd stropi.
Lai kamenes nesajauktu savas mājas, tiek ieteikts izvietot stropus ar skrejām dažādos virzienos. Ziemā stropus labāk izvietot virs augu galotnēm uz metāla rāmjiem, kas paredzēti četriem vai 12 stropiem. Stropus izvieto ar skrejām pretējos virzienos. Lielo rāmi 12 stropiem liek virs betona celiņa. Rāmi četriem stropiem izvieto tuvāk sienai rindas galā, lai optimizētu apputeksnēšanu, kad dabiskā apgaismojuma trūkst. Skreju atvēršana un aizvēršana darbojas ar pneimatisku mehānismu un tiek kontrolēta automātiski pēc taimera vai klimata datora. Retos gadījumos, kad sistēmā pazeminās gaisa spiediens, skrejas automātiski atveras, lai kamenes nepaliktu ieslodzītas uz ilgu laiku.
Izvietojot stropus, jāparūpējas, lai ventilācijas atveres netiktu aizsegtas ar kādiem šķēršļiem.
Firmas speciālisti neiesaka likt stropus citu virs cita vairākos stāvos. Pirmkārt, zemākie stropi netiek pietiekami izgaismoti un kamenes nevēlas izlidot. Otrkārt, kamenes dabā mitinās zemē, tāpēc tās cenšas nokļūt zemākā stropā, kur visām nepietiek vietas un barības, bet augšējos stropos kameņu skaits samazinās.
Citi kameņu darbību ietekmējoši faktori
Polikarbonāta plāksnes, speciālie stikla pārklājumi, ēnošanas un siltuma ekrāni samazina gaismas intensitāti un traucē kameņu darbību ziemā. Visļaunāk, ja tie aizsedz gaismu agri no rīta un aizkavē kameņu izlidošanu. Ziemas laikā bieži tiek izmantoti siltumu taupošie ekrāni. Diemžēl tie būtiski samazina dabisko gaismas radiāciju, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ekrāni būtu aizvērti kameņu lidošanas periodā. Ja ekrāni ir atvērti, daudz kameņu iet bojā, jo tās tiek ieslodzītas virs ekrāna un netiek mājās. Kā jau minēts, ir ļoti svarīgi, lai izejas no stropiem tiktu aizvērtas 90–120 minūtes pirms ekrāna atvēršanas.
Kamenēm traucē arī sniegs uz jumta, jo tas atstaro 90% ultravioleto staru. Speciālisti iesaka ilgstošas snigšanas laikā izvietot siltumnīcā papildu stropus, bet Latvijā tas nav iespējams, jo kamenes jāpasūta laikus, bet laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Atliek censties nokausēt vai notīrīt sniegu no jumtiem. Atsevišķos brīžos var izmantot pat elektriskās zobu birstes ziedu apputeksnēšanai (zobu birstei noņem pašu birsti, un ar vibrējošo stieni uz dažām sekundēm pieskaras ziedķekaram).
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
