Kamaniņu sporta federācijas prezidents: par sasniegtajiem rezultātiem ir mieles 1
Ja salīdzina Latvijas kamaniņu braucēju sniegumu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs ar Phjončhanas Olimpiādi, tad par sasniegtajiem rezultātiem ir mieles, atzīst Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidents Atis Strenga.
Latvija pirmoreiz četru olimpisko spēļu laikā palika bez godalgām kamaniņu sportā.
“Protams, ja salīdzinām iepriekšējās olimpiskās spēles ar šīm, par sasniegtajiem rezultātiem ir mieles. Medaļu šoreiz nav. Varēja tās arī nebūt, bet būtu gribējies, lai mūsējie vairāk par tām cīnītos. Šoreiz no konkurentiem atpalika gan vīrieši, gan sievietes, tāpat mūsu otrā divnieku ekipāža Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš necīnījās par pirmo desmitnieku, kur viņiem vajadzēja būt,” secināja Strenga.
Latvijas kamaniņu braucējiem šī sezona līdz pēdējam Pasaules kausa posmam Siguldā nebija izvērtusies tāda kā vēlētos, jo vienīgo vietu uz pjedestāla izcīnīja brāļu Andra un Jura divnieku ekipāža.
“Ir nepadarīta darba sajūta, lai gan, gatavojoties šai Olimpiādei, tika ieguldīts milzīgs darbs no treneru, mehāniķu un sportistu puses. Kaut kur esam kļūdījušies. Vairāk šķiet, ka vainojama mehāniskā, ne cilvēciskā puse. Sportisti savu darbu ir izdarījuši,” skaidroja Strenga.
LKSF prezidents pieļauj, ka komanda pieļāvusi kļūdu īstās tehnikas meklējumos.
“Jā, treneri ir strādājuši, bet visu laiku tas ir tehnikas lietu meklējumos, kur esam nokļūdījušies. To mēs vēl analizēsim,” teica Strenga.
Šobrīd vēl netiek domāts par pārmaiņām treneru korpusā, kurā olimpiskajās spēlēs strādāja Kaspars Dumpis, Mārtiņš Rubenis, Sandris Bērziņš, Maija Tīruma un Jānis Liepa.
“Varbūt vajag tieši otrādi – jāpiesaista kāds cilvēks, kam būtu vēl papildus zināšanas. Tehnika soļo uz priekšu. Redzam, kāds personāls bija vāciešiem un austriešiem – tie bija trīs reizes lielāki nekā mums, tā kā tas konkurentiem arī dod savu rezultātu,” atzīmēja Strenga.