Kam un cik bieži jāpārbauda holesterīna līmenis 0
Lai gan holesterīna līmenis organismā ir plaši apspriesta tēma, tomēr joprojām daudziem rodas jautājumi un neskaidrības par to. Kāpēc, ja nekas nekaiš, būtu jānodod asins analīzes, lai noteiktu holesterīnu, un kāpēc par to vispār būtu jādomā?
Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds un asinsvadu slimību klīnikas vadītājs kardiologs Artis Kalniņš.
Svarīgākais – profilakse
Aterosklerozes izraisītās sirds un asinsvadu slimības ir galvenais priekšlaicīgas nāves iemesls Eiropas Savienībā un arī Latvijā. Būtiskākās un biežākās ir – sirds vainagartēriju jeb koronāro artēriju slimība, galvas smadzeņu išēmisks insults un perifēro artēriju slimība, stāsta A.Kalniņš.
Aterosklerozes cēloņu un riska faktoru ir ļoti daudz. Daži no tiem ir maināmi un ietekmējami, daži ne.
Ar aterosklerozi slimo pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, vairāk – vīrieši. Vecumu un dzimumu mēs ietekmēt nevaram. Taču ir arī faktori, kas saistīti ar dzīvesveidu, piemēram, smēķēšana, mazkustīgums, uztura paradumi, un tie ir maināmi. Tāpat pie ietekmējamiem un maināmiem riska faktoriem pieder paaugstināts asinsspiediens, diabēts un dislipidēmijas.
Dažādiem riska faktoriem mijiedarbojoties un summējoties, kopējais aterosklerozes risks palielinās.
Kas ir lipīdi un holesterīns?
Ārsts skaidro – lipīdi ir tauki, ko sintezē mūsu aknas no uzņemtās barības. Izšķir divus galvenos taukvielu veidus (lipīdus): holesterīnu un triglicerīdus. Holesterīns piedalās visu šūnu membrānu, dažādu hormonu, žultsskābju un citu vielu veidošanā. Holesterīnam un lipīdu metabolismam aterosklerozes attīstībā ir būtiska loma. Jāsaprot, ka lipīdu vielmaiņa ir sarežģīts process un holesterīns nav vienīgais, kas ar to saistīts. Ir arī citi nosakāmi un izmērāmi rādītāji, arī pats holesterīns nav viendabīgs – tas sastāv no dažādām frakcijām, no kurām dažas aterosklerozi ietekmē ļoti, dažas ne.
Normā visas frakcijas ir noteiktā līdzsvarā. Izmaiņas normālā lipīdu spektrā dēvē par dislipidēmiju.
Tā aptver plašu izmaiņu grupu, no kurām dažas ir ļoti nozīmīgas asinsvadu slimību profilaksē. Tās var būt saistītas ar ģenētiskām izmaiņām, vides faktoriem, kā arī var būt saistītas ar citām slimībām (sekundāras dislipidēmijas). Vislielākā uzmanība būtu pievēršama kopējā holesterīna līmenim un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīnam, ko saīsināti dēvē par ZBLH – par slikto holesterīnu. Pētījumi un pierādījumi liecina, ka paaugstināta kopējā holesterīna un ZBLH samazināšana var ievērojami novērst iespēju saslimt ar aterosklerozes izraisītām slimībām.
ZBLH daļiņas sastāv gandrīz tikai no holesterīna un satur līdz pat 70% no visa asinīs esošā holesterīna.
Šīs daļiņas transportē holesterīnu no aknām uz visiem citiem audiem. Ja šo daļiņu ir par daudz un/vai ja cilvēkam ir arī citi riska faktori – smēķēšana, vecums, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, agrīni infarkti ģimenē, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, ZBLH sāk izgulsnēties sirds, smadzeņu un citās artērijās, un attīstās ateroskleroze.
ABLH (augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna) daļiņas holesterīnu transportē no citiem orgāniem (arī no asinsvadiem, tos attīrot) uz aknām. Tāpēc bieži vien ABLH daļiņās esošo holesterīnu sauc par labo holesterīnu. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar zemāku ABLH par normu ir augstāks sirds slimību risks.
Vajadzīga dārga ārstēšana
Lipīdu vielmaiņas traucējumu gadījumā artērijas var aizsērēt, zaudēt elastīgumu, un tiek apgrūtināta brīva asins plūsma. Aterosklerotiskais bojājums var skart arī sirds vainagartērijas, kas apasiņo sirds muskuli, un tādā gadījumā sirds vairs nesaņem pietiekami daudz skābekļa.
Sirds un asinsvadu slimības galvenās izpausmes forma ir stenokardija, kas sevi piesaka ar sāpju lēkmēm krūtīs, un miokarda jeb sirds muskuļa infarkts, kad skābekļa trūkums ir izteiktāks un šī trūkuma dēļ sirds muskuļaudos jau izveidojas bojājuma zona. Sirds muskuļa šūnas ir ļoti jutīgas.
Pēkšņs asins apgādes trūkums jau pēc dažām minūtēm var radīt šo šūnu bojājumu. Pēc dažām stundām šūnu un sirds muskuļa bojājums var būt jau neatgriezenisks. Tāpēc svarīgi akūta miokarda infarkta gadījumā asins plūsmu slēgtajā asinsvadā atjaunot maksimāli ātri.
Visdrošāk un efektīvāk to var izdarīt ar iejaukšanos no asinsvada iekšpuses jeb angioplastiju: sašaurināto vai slēgto vietu vainagartērijā ar īpaša baloniņa palīdzību paplašina un ievieto tā saukto stentu – protēzīti, kas atgādina caurulīti.
Stents sašaurināto asinsvada vietu nostiprina un stabilizē tā, ka caur to atjaunojas normāla asins plūsma. Ja sirds asinsvados sašaurinājumu ir ļoti daudz un tos nav iespējams labot no iekšpuses, jāveic plašāka sirds ķirurģiska operācija – jāizveido sirds asinsvadu apvadi. Tas prasa lielākas pūles un arī līdzekļus.
Normas var atšķirties
A.Kalniņš uzsver – cilvēkiem ar augstu risku jācenšas slikto holesterīnu noturēt zemākā līmenī. Ja risks ir zems un citu riska faktoru nav, ZBLH norma ir lielāka.
Piemēram, 60 gadu vecam vīrietim, kurš smēķē, šis rādītājs būs pavisam cits nekā 40 gadu vecai sievietei, kura ievēro veselīgu dzīvesveidu un kurai nav citu riska faktoru. Tāpēc analīžu rezultātus nevajadzētu interpretēt pašam un salīdzināt ar radu un draugu rādījumiem. Ir jādodas pie ārsta, viņš arī izvērtēs visus blakus faktorus – vai tavs individuālais holesterīna līmenis atbilst tavai individuālajai normai vai ne.
Kam un cik bieži jāpārbauda?
Lai gan aterosklerozes veidošanās izteiktāka ir vīriešiem no 40 un sievietēm no 50 gadu vecuma, holesterīna līmeni un tā frakcijas ieteicams pārbaudīt ikvienam neatkarīgi no gadiem. Vīriešiem pēc 45 tas pat būtu jādara obligāti!
Ja rādītāji normāli un citu riska faktoru nav, analīzes var atkārtot reizi gadā. Ja uzsākta specifiska ārstēšana (ārsts izrakstījis pretholesterīna zāles) un ir jānovērtē tās rezultāti, analīzi vajag atkārtot pēc 2–3 mēnešiem.
Kontrolei un riska novērtēšanai dinamikā parasti pietiek ar ZBLH un triglicerīdu noteikšanu. Holesterīna analīzei asinis var nodot jebkurā laikā. Bet, ja radušās aizdomas par lipīdu vielmaiņas izmaiņām, tad asinis kopējā holesterīna, ABLH, ZBLH, triglicerīdu noteikšanai būtu jānodod vismaz 12 stundas pēc ēšanas. Proti, cilvēkam jābūt tukšā dūšā – nedrīkst ēst no rīta pirms analīžu nodošanas un arī ne pārāk vēlu iepriekšējā vakarā.
Uzturs un holesterīns
Pārsvarā holesterīns pats veidojas aknās un tikai neliela daļa holesterīna organismā nonāk ar uzturu: treknu gaļu, olas dzeltenumu, piena taukiem, sviestu, aknām, nierēm. Cilvēkiem ar ļoti lieliem rādītājiem, kad kopējais holesterīns ir virs 7–8 mmol/l, visai bieži pastiprināta tā ražošana ir ģenētiski noteikta – pārmantota vielmaiņas īpatnība, un to noregulēt ar diētu un fiziskām aktivitātēm vien nav iespējams, jālieto specifiski pretholesterīna medikamenti.
Bet no diētas ievērošanas tas cilvēku neatbrīvo, abas šīs metodes jālieto kompleksi.
Savukārt, ja analīzēs noteiktie holesterīna rādītāji ir nedaudz paaugstināti un citu riska faktoru cilvēkam nav, holesterīna līmeņa regulēšana būtu jāsāk ar ēšanas paradumu maiņu. Šādi iespējams sasniegt labus rezultātus.
Tātad jāizvairās uzturā lietot arī produktus, kuri paši holesterīnu nesatur, toties paaugstina holesterīna veidošanos aknās.
Runa ir par transtaukskābēm. Proti, viss rūpnieciski ražotais, kas satur zemas kvalitātes hidrogenētas eļļas, parasti margarīnu. Transtaukskābes paaugstina ZBLH un pazemina ABLH asinīs. Tātad nē rūpnieciski ražotām bulciņām, kūciņām, tortēm ikdienā! Desu, cīsiņu, sardeļu vietā jāizvēlas laba, liesa gaļa. Sviestu, krējumu, treknu sieru – reizēm drīkst, bet ne daudz. Vairāk svaigu dārzeņu, labu olīveļļu Extra Virgin un zivis!
