Kam ticēt – realitātei vai solījumiem? Ekskluzīva saruna ar “PNB Bankas” vienu no īpašniekiem, miljardieri Rodžeru Tamrazu 0
Pagājušajā nedēļā, 15. augustā, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu apturēt “PNB Bankas” darbību sakarā ar to, ka “bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamības rādītājs ir zem noteiktā minimuma”.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šo lēmumu izpildīja, apturot bankas darbību.
Kopš tā brīža ir sākusies “PNB Bankas” un tās akcionāru sabiedrisko attiecību kampaņa, kuras mērķis ir nepieļaut bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu, solot ieguldīt naudu, atjaunot bankas darbību un dažādus nākotnes projektus enerģētikas jomā, kas, nenoliedzami, varētu būt Latvijai interesanti.
Tā svētdien, 18. augustā, medijs “Politico” vēstīja, ka miljardieris Rodžers Tamrazs, kurš kopā ar citiem investoriem iegādājies “PNB Bankas” akcijas no Krievijas finansista Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļiem, “plāno ieguldīt bankā 176 miljonus eiro jauna kapitāla”.
Tā R. Tamrazs sacījis intervijā “Politico”, piebilstot, ka viņam vajag vairāk laika, lai sagatavotu dokumentus, kas nepieciešami, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) viņu apstiprinātu par bankas akcionāru. Pašas bankas mājaslapā internetā svētdienas vakarā gan tika publicēts paziņojums, ka “PNB Bankas” jaunie īpašnieki vēlas ieguldīt kredītiestādē 146 miljonus eiro.
To, ka R. Tamrazs ir viens no “PNB Bankas” jaunajiem īpašniekiem, ir paziņojis viņš pats, bet ne banku uzraugs.
FKTK ieskatā bankas akciju pārdošanas darījums nav pabeigts līdz galam.
“Mēs neuzskatām, ka darījums ir pabeigts tādā apmērā, lai varētu atklāt, kas šobrīd ir akcionāri. Ir noteikta kārtība, kādā ir jāvēršas pie uzrauga, lai šie akcionāri tiktu apstiprināti. Banka to joprojām nav izdarījusi,” piektdien žurnālistiem sacīja FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.
Parasti pirms akciju pārdošanas FKTK tiek iesniegta pilna informācija par konkrēto akcionāru, viņa naudas līdzekļu izcelsmi, redzējums par bankas stratēģiju. “Šajā gadījumā paziņojums par jaunu akcionāru ienākšanu bankā apsteidza ierasto procesu,” sacīja FKTK padomes locekle Nora Dambure.
Publiski pieejamajos avotos Rodžers Tamrazs, Ēģiptes un Libānas izcelsmes ASV uzņēmējs, tiek raksturots kā cilvēks, kuram ir tuvas attiecības ar arābu pasaules līderiem, turklāt viņš ir ASV demokrātu partijas atbalstītājs un ziedotājs, pēdējā laikā saistīts ar sašķidrinātās gāzes projektiem Omānas līcī.
Saldi nākotnes solījumi ir patīkami, tomēr virkne jautājumu ir neatbildēti.
Bankas pirkšanas darījums, spriežot pēc paziņojumiem, noslēgts 28. jūnijā. No šī brīža līdz 15. augustam, kad tiek apturēta “PNB Bankas” darbība, paiet pusotrs mēnesis.
Jaunie investori zina, ka bankas kapitāls ir mazāks par normu jau kopš 2017. gada, tas apliecināts arī izteikumos izdevumā “Politico”. Spriežot pēc pašreiz zināmā, šī pusotra mēneša laikā nav izdarīts praktiski nekas, lai iemaksātu bankas kapitālā, lai noņemtu uzraugu bažas par bankas kapitāla pietiekamību.
Tāpat, cik zināms, praktiski nekas nav izdarīts, lai izietu bankas akcionāru apstiprināšanas procesu ECB un pabeigtu pirkšanas darījumu. Ir pieminēts, ka Tamrazs lūdzis tam 90 dienas, taču šādos gadījumos noteicošā loma ir likumiem un noteikumiem, nevis uzņēmēju lūgumiem.
Šādos apstākļos nav skaidrs, kam ticēt – solījumiem par 146 vai 176 miljonu eiro (kā nu kurā vietā R. Tamrazs izteicies) ieguldīšanu nākotnē vai tomēr faktam, ka līdz šim nekas nav reāli iemaksāts bankas kapitālā, zinot par grūtībām, kādās ir banka.
Un kam ticēt – solījumiem dzīvot mierā un netiesāties ar Latvijas valsti par investīciju aizsardzību ar banku saistītajā “Winergy” lietā vai tomēr tiesāties, ja netiks panākta atļauja atjaunot “PNB Bankas” darbību. Šie jautājumi jāpatur prātā, lasot interviju ar R. Tamrazu.
Tamrazs: “Ir interesanti ienākt Eiropas nomalē”
Agnis Buda, speciāli “LA”
Rodžers Tamrazs apgalvo, ka kļuvis par “PNB Bankas” vairākuma akcionāru. Viņa biznesa pamatprofils ir uzņēmumu restrukturizācija, un vislielākās viņa intereses saistītas ar gāzes sektoru. Sešdesmitajos gados viņš piedalījies Libānas “Intra Bank” restrukturizācijā, no 1976. līdz 1983. gadam viņš Savienotajās Valstīs transformēja Mičiganā bāzēto “Bank of the Commonwealth” ar filiālēm 50 štatos.
Intervijā “LA” R. Tamrazs apgalvo, ka “PNB Bankas” darbības apturēšana viņam esot pārsteigums: “Mēs dosimies uz tiesu, sakot, ka banka ir maksātspējīga un nav pamata to slēgt.
Pēc tam esmu gatavs komunicēt ar valdību par to, kāpēc esmu ieguldījis ap 150 miljoniem eiro, kas ar laiku varētu ieplūst Latvijai svarīgās ekonomiskās aktivitātēs un radītu darba vietas, kā arī par to, ka esmu ASV pilsonis, kura investīcijas aizsargā starp ASV un Latviju noslēgtā vienošanās.”
Par līdzīgas situācijas, proti, klientu apkalpošanas un izmaksu no komercbankas “ABLV Bank” apstādināšana, lieciniekiem Latvijas iedzīvotāji kļuva pērn februārī. Daudzi eksperti jau toreiz izteica pieņēmumu, ka “ABLV Bank” realitātē drīz vien pārstās eksistēt, kas pēc pāris nedēļām arī apstiprinājās…
R. Tamrazs: Mēs nepavisam neesam tādā situācijā, kādā savulaik nonāca “ABLV Bank”. Pēdējo divu gadu laikā FKTK bankai nav atļāvusi izsniegt klientam aizdevumus, kas lielāki par 50 000 eiro, tas nozīmē – mums ir ļoti mazi klienti. Likviditātes ziņā bankai riski nepastāv.
Šobrīd no mūsu puses notiek kapitālu uzlabošana, mēs pārtraucam tiesvedību pret ECB, pret Latvijas valsti un lūkojamies nākotnē, domājot par desmitiem tūkstošu mūsu klientu, no kuriem liela daļa ir pensionāri.
Kā izlēmāt iegādāties “PNB Bankas” akcijas, un kā attīstījās jūsu komunikācija ar iepriekšējo “PNB Bankas” galveno akcionāru Grigoriju Guseļņikovu?
Sākotnēji nebiju noskatījis tieši šo banku. Vispirms runāju ar citiem baņķieriem, jo Latvijā diezgan daudzas bankas ir pieejamas pirkšanai.
To vidū lielākā bija Rietumu banka, kuras galvenie akciju turētāji manas pirmās Latvijas vizītes laikā vēlējās to pārdot. Man bija jādodas uz Floridu, taču, kad atgriezos vēlreiz, īpašnieki bija izšķīrušies banku paturēt.
Pēc tam es runāju ar citiem baņķieriem, piemēram, no “PrivatBank”, no Reģionālās investīciju bankas. Tikos ar Oliveru Bramvelu (“PNB Bankas”, iepriekš “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs no 2013. gada, kurš š. g. 30. jūlijā atstāja šo amatu. – Red.), kurš pateica, ka akcionāri gatavi pārdot “PNB Banku”, pēc kā jau sekoja tikšanās ar šīs bankas akcionāriem. Šajā gadījumā vienošanās par pārdošanu un cenu tika sasniegta viegli.
Ja vaicājat tieši par Grigoriju Guseļņikovu – viņu esmu saticis laikam trīs reizes manā mūžā, tā ka labi nepazīstu. Mūsu pārrunu reizes bija labi ja pusstundu garas, tikšanās, kuras laikā iegādājos banku, prasīja desmit minūtes. Pirms mēs izšķīrāmies par darījumu, sazinājāmies ar īsziņām. Es viņu informēju, ka man ir zināms par tiesvedībām “Norvik”/”PNB” darbības sakarā, un apvaicājos, kā viņš justos, ja es kļūtu par bankas akcionāru.
Es izšķīros atteikties no visām bankas vārdā ierosinātajām tiesvedībām, savukārt Grigorijam Guseļņikovam bija pilnīgi pretēja nostāja.
Bankas pirkšanas pārrunu laikā es viņam teicu, ka apturēšu tiesvedības un strādāšu pie bankas glābšanas. Pārējie jaunie akciju turētāji bija ar mani vienisprātis.
Kāpēc jūs ieinteresēja Latvijas banku sektors?
Mani ieinteresēja apstāklis, ka šis tirgus atrodas Eiropas nomalē. Es nevēlos iegādāties banku Londonā vai Parīzē, un arī viņiem es neesmu vajadzīgs – tur ir ļoti daudz banku. Interesanti ir ienākt tieši kontinenta nomalēs – gan ziemeļos, gan dienvidos. Šie ir logi uz ES – iegādājoties banku eirozonā, iespējams iegādāties arī citu banku Eiropā. Šis ir lētākais veids, kā sākt īstenot darbību Eiropas banku sektorā.
Jūsu galvenā specializācija ir gāzes sektors. Kā vērtējat Baltijas plus Somijas reģiona gāzes tirgu, un kādas varētu būt jūsu perspektīvas tajā?
Jā, šī ir mana galvenā nozare, un es strādāju pie gāzes projektu attīstīšanas gan Eiropā – Apvienotajā Karalistē –, gan Tuvajos Austrumos, tāpat darbojos arī gāzesvadu un gāzes tirdzniecības jomā. Uzskatu, ka Latvijā mēs varam atrast labu atbalsta punktu ar lieliskiem darbiniekiem, kuru prasības algas ziņā nav tik augstas, taču kvalifikācija atbilst attiecīga līmeņa speciālistu kvalifikācijai Londonā un citur. Šī ir konkurences priekšrocība, kuru es meklēju.
Gan agrāk, gan tagad jūs iegādājaties gāzi no bijušās Padomju Savienības teritorijas. Manuprāt, pienācis laiks alternatīvām, kuras šobrīd varbūt izmaksā mazliet dārgāk. Jā, Krievija ir tuvāk – ir uzbūvēti gāzesvadi, pa kuriem resurss tiek piegādāts Baltijas valstīm un Vācijai. Tomēr mēs domājam par alternatīvām sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) jomā, lai to ar kuģiem piegādātu, pirmkārt, Igaunijai un Polijai, kā arī apsveram SDG termināļu būvēšanu šajās zemēs.
Es gribētu uzmanīgi aplūkot visus esošos gāzes projektus šajā reģionā, tomēr vispirms es vēlos nostabilizēt banku, kas būs platforma reģionālajiem gāzes sektora projektiem.
Ieejot tirgū, esmu ieguvējs, ja kombinēju enerģijas un banku sektorus. Enerģija ir lielā slēdzene, bankām tai jāseko, banka ir atslēga, ar kuru to slēdzeni atslēgt.
“Norvik”/”PNB Bankas” darbībā ļoti būtiska izrādījās problēma ar SIA “Winergy”. Kāds ir jūsu komentārs par to?
Šis ir ļoti liels bankas aktīvs, kura vērtība ir robežās starp 40 un 50 miljoniem eiro. Lietai ir gara vēsture, tas saistīts arī ar krimināla rakstura aspektiem. Taču mums ir risinājums – projekta iegādes iespēju šobrīd pēta Vācijas un Ķīnas uzņēmēju grupas. Projekta galvenais elements ir deviņi vēja ģeneratori, kas patlaban darbojas un dod bankai 4,5 milj. eiro lielus ieņēmumus, taču vienlaikus dota iespēja uzbūvēt turbīnas, investējot vēl vairākus miljonus eiro – ir zeme, ir atļaujas, un ģeneratori jāuzbūvē līdz 2022. gadam.
Ja līdz šim laikam ģeneratori netiek uzbūvēti, tad atļauja netiek izmantota – tas ir ļoti svarīgi. Jautājuma atslēga ir turbīnu pasūtīšana, ja tas netiek izdarīts tuvākajā laikā, tad uzstādīšana var ievilkties līdz 2024. vai 2025. gadam.
