Izdomāti cipari 7
Skeptiski par IZM ieceri runā Siguldas bobsleja un skeletona trases direktors Dainis Dukurs: “Man apvienošanas ideja kopumā šķiet nepareiza. Arī boļševiki gribēja apvienot govi ar zirgu, lai varētu jāt un pienu slaukt. Dogma, ka visiem jāapvienojas, ir greiza. Arī “Latvijas dzelzceļā” ir daudz atsevišķu meitas uzņēmumu, “Latvenergo” no “Sadales tīkla” atšķēla nost.”
Viņš jau uzreiz pēc iepazīšanās ar IZM sagatavoto konceptuālo ziņojumu pamanījis ačgārnību, proti, ierēdņi raksta, ka administrācijas izmaksas šobrīd Siguldas trasē ir 139 852 eiro gadā, bet Dainis ielūkojies trases dokumentācijā, un viņam nesanāk vairāk par 96 059 eiro, ieskaitot darba devēja obligātās sociālās iemaksas. Bet pēc bāzu apvienošanas šīs izmaksas Siguldas trasē saskaņā ar plānu būtu 144 218 eiro.
Viņaprāt, normāli būtu, ja vispirms notiktu diskusija un tad taptu prezentācija, nevis otrādi. “Var jau tajā plānā noteikti arī kaut ko reālu un gudru atrast. Taču nav godīgi, ka tas atrauts no reālajiem cipariem, solot ietaupījumu, lai gan patiesībā būtu sadārdzinājums par vairāk nekā 40 tūkstošiem.”
Kā vienu no iemesliem apvienošanai ministrija min iespēju nosiltināt ēkas par Eiropas naudu. Dukurs uzsver, ka Siguldā vajag tieši pretējo – jāsaldē ledus. Tāpat dokumentā ierakstīts, ka bāzēm būs sabiedrisko attiecību speciālists, bet Dainis neredz vajadzību pēc tāda, sakot, ka labākie tēla veidotāji ir sportisti, kuri katru ziemas nedēļas nogali iepriecina ar godalgotām vietām sacensībās. Līdzīgs stāsts par iepirkumiem: “Mēs, trīs cilvēki, darām šo darbu bez papildu atalgojuma, esam iemācījušies uzrakstīt nolikumu un iegādāties kvalitatīvu mantu par adekvātu cenu.” Dainis Dukurs arī nesaprot būtību – vai nu valsts ir apmierināta ar kapitālsabiedrību darbu, vai nav. “Ja ir, tad varam kaut ko piepucēt, uzlabot un strādājam tālāk. Ja nav – ir visas iespējas nomainīt vadītāju.”
IZM konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka apvienotās bāzes vadītu divi valdes locekļi un katram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pienāktos atalgojums līdz 70 tūkstošiem eiro gadā. “Tāda sajūta, ka kāds gatavo placdarmu, kurā iekārtoties,” Dainim Dukuram tā šķiet neadekvāta alga. Izskanējis, ka apvienoto kompleksu sauks Latvijas Nacionālais sporta centrs un to varētu vadīt Elmārs Martinsons.
Vecā taktika
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sporta jautājumos nekad nav bijis pārlieku ieinteresēts, tostarp savā pirmajā ministrēšanas reizē. Taču tas varētu būt mānīgs iespaids, ja priekšplānā ir nevis uzvaras vai zaudējumi, bet – nauda. Ļoti aktīvs allaž ir viņa biroja vadītājs Andis Geižāns, kurš politiskajās aprindās iekļuva, pateicoties Inai Druvietei. Daudziem radies iespaids, ka viņš ministrijas hierarhijā ir pat augstāk par valsts sekretāru un parlamentāro sekretāru.
Grūti spriest, ciktāl tas ir labi vai slikti, taču jautājumā par sporta bāzēm galvenais, iespējams, ir nevis to sakārtošana un efektivitātes palielināšana, bet gan – zemes teritorijas. Politiķu uzbrukumi “Mežaparkam” bijuši jau vairākkārt, gan rosinot atņemt nacionālās sporta bāzes statusu, gan mēģinot pievienot “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Ļoti pievilcīgā vietā arī atrodas tenisa centrs “Lielupe” Jūrmalā.
“Pēc kāda laika īpašums varbūt nonāks tādā stāvoklī, ka nebūs vairs izdevīgi to uzturēt un par smiekla naudu to varēs Ķīšezera maliņā dabūt. Patlaban mūsu sāpe ir ne tikai par olimpisko vienību, bet par visu sportu, kas tajā notiek,” sacīja Aldons Vrubļevskis 2013. gadā, kad bija pirmais mēģinājums sporta centru “Mežaparks” pārcelt uz citu vietu. Šķiet, tagad ir stāsts par tiem pašiem vēžiem un varbūt pat tajās pašās kulītēs.
“IZM ir īpašnieks, un tam arī jājautā, kāda ir attīstības vīzija un mērķi. Man šobrīd par apvienošanas projektu nekas īpaši nav zināms, bet labi, ka sākusies diskusija,” izteikumos piesardzīga ir “Mežaparka” valdes locekle Ieva Zunda, kādreizējā vieglatlēte. Viņa norāda, ka juridisko pārmaiņu dēļ sportisti necietīs – ēkas paliek, telpu izmantošana turpināsies tāpat kā līdz šim.
