Teātris “aiz slēgtām durvīm”! Kāpēc lielākā daļa teātru nav gatavi tuvākajā laikā nodot izrādes kritiķu vērtējumam? 0
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šobrīd valdībā ir dota zaļā gaisma, lai varētu notikt teātra izrāžu vērtēšana arī “aiz slēgtām durvīm” – Ministru kabinets 29. aprīlī lēma, ka publikai slēgtu profesionālās skatuves mākslas iestudējumu – teātra izrāžu un koncertu – ģenerālmēģinājumus vai pirmizrādes klātienē varēs apmeklēt līdz 10 attiecīgās nozares kritiķu.
Šķiet, ka tas ir cerīgs solis teātra mākslas procesa iekustināšanai pandēmijas laikā, taču bažas rada fakts, ka liela daļa profesionālo teātru tuvākajā laikā – maijā un jūnijā – izrādes “tikai kritiķiem” spēlēt negrasās, to atliekot uz septembri. Spēlēt izrādes tukšai zālei dažiem kritiķiem neesot nedz rentabli, nedz mākslinieciski produktīvi, “Kultūrzīmēm” skaidro teātros.
Vai ir iespējams, ka šāds teātru lēmums radīs vērtējamo izrāžu sastrēgumu rudenī un tāpēc atsevišķi teātri varētu nepiedalīties “Spēlmaņu nakts” sacensībā?
Jāpagūst pirms būvdarbiem
Aizvadītajā sestdienā Valmieras teātrī notika Māras Zālītes lugas “Dzīvais ūdens” izrāde Ilzes Blokas režijā, ko klātienē varēja vērot pirmie teātra kritiķi – teātra iekšējo pirmizrādi jauniestudējums piedzīvoja jau 16. aprīlī.
Maijā un jūnijā Valmieras teātrī publikai slēgtus ģenerālmēģinājumus un pirmizrādes piedzīvos arī Leldes Stumbres lugas “Nākošpavasar” iestudējums (režisors Toms Treinis), Deivida Lindsija-Ebēra “Labie cilvēki” (režisore Inese Mičule), Artūra Dīča “Meklētāji” (režisore Indra Roga), Stīvena Karama “Ģimene” (režisors Reinis Suhanovs), Treisija Letsa “Osedžas zeme” (režisors Dž. Dž. Džilindžers) un Tenesija Viljamsa “Ilgu tramvajs” (režisors Edmunds Freibergs).
“Esam gandarīti, ka tas dos iespēju daļai teātra kritiķu redzēt teātros šajā sezonā tapušos darbus un iespēju robežās arī dokumentēt procesu,” teic Valmieras teātra pārstāve Marta Cekule.
Tiesa, Valmieras teātrim atšķirībā no citiem savā ziņā jāpaspēj atrādīt jaunās izrādes “Spēlmaņu nakts” žūrijai vēl šajā pavasarī, vēl pirms vasaras sākumā, jūlijā, gaidāmās teātra ēkas rekonstrukcijas.
No septembra, kad, iespējams, varētu atsākties izrādes ar skatītājiem, Valmieras teātrī Lielā zāle būs slēgta, teātris atsāks spēlēt tikai abās mazajās zālēs (LMT mansardā un Apaļajā zālē), kā arī viesosies Dailes teātra Lielajā zālē un citur.
Provizoriski jūnija beigās, pagaidām nenoteiktos datumos, iekšējās pirmizrādes ar atsevišķu kritiķu klātbūtni varētu piedzīvot arī vairāki Jaunā Rīgas teātra (JRT) jauniestudējumi – Barbaras Pimas darbs “Krizantēmas” Gata Šmita režijā, Venedikta Jerofejeva poēma “Maskava-Gailīši” Ulda Tīrona režijā un JRT aktieru kursa studentu izrādes.
Tomēr izrādes, kas šobrīd jau ir sagatavotas, JRT šobrīd nespēlē. “Līdz ar to arī neorganizēsim atsevišķu izrādīšanu kritiķiem,” paskaidroja JRT pārstāve Inga Liepiņa.
Savukārt Daugavpils teātris tā ģeogrāfiskās atrašanās, jūnijā un jūlijā plānoto remontdarbu un “Spēlmaņu nakts” žūrijas intensīvā darba grafika dēļ kritiķu vērtējumam piedāvās izrādes videoieraksta formātā (“Dzīvnieku ferma”, “Samsona ceļojums”, “XXL”), “KZ” atklāja teātra pārstāve Janīna Ivanova.
Kā matemātikas eksāmenā
Priekšlikumu par iespēju teātra izrādes vērtēt kritiķiem klātienē Kultūras ministrija (KM) virzīja apstiprināšanai valdībā pēc Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) iniciatīvas, taču, uzrunājot profesionālos teātrus, atklājas, ka lielākā daļa tomēr nav gatavi organizēt izrādes tikai kritiķiem.
“Ir noticis pārpratums, jo nav racionāla izskaidrojuma, kā un kāpēc to teātrim darīt šobrīd. Pagaidām šim lēmumam ir formāls raksturs un par pozitīvām pārmaiņām mūsu teātrī runāt ir pāragri,” “KZ” pauda Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.
“Ir vairāki iemesli, kādēļ es un Nacionālā teātra mākslinieciskā padome uzskatām, ka rādīt izrādes kritiķiem bez skatītāju klātbūtnes tomēr nav pareizi,” uzsver teātra direktors.
“Pirmkārt, primāri mēs veidojam izrādes nevis kritiķiem, bet skatītājiem, un ir stipri jocīgi kritizēt izrādes un saņemt kritikas, ja izrāde nav sastapusies ar savu skatītāju – tādējādi mums būtu tikai vienas, profesionāļu, puses vērtējums, taču mēs bieži zinām, ka skatītāju un kritiķu vērtējums nesakrīt. Kritikas ne vienmēr ir saudzējošas, un tā tam arī ir jābūt, tomēr nebūs īsti pareizi, ja mūsu teātra mākslinieki dabūs pa spurslām, neredzot skatītāju vērtējumu.
Otrkārt, svarīga ir finanšu puse – mums nav resursu, lai varētu rādīt izrādes tikai tāpēc, lai tās redzētu kritiķi. Ilgāku laiku nespēlētas izrādes ir jāmēģina no jauna gan aktieriem, gan skaņai, gaismai, skatuvniekiem, uzbūvei – tam nepieciešamas laiks. Atmēģināšanai laiks lielā mērā tiks veltīts nākamās sezonas sākumā, lai būtu profesionāls produkts.
Treškārt, izrādes kvalitāte. Ja mazajā zālē jāspēlē tikai kritiķiem, mēģiniet iedomāties, kā jūtas aktieris, kurš tajā mazajā kvadratūrā spēlē pieciem kritiķiem. Briesmīgāka sajūta varētu būt tikai pamatskolas matemātikas eksāmenā. Mēs uzskatām, ka tas nesekmēs dabisku teātra procesu.”
Nacionālā teātra direktors apliecina, ka teātris jaunās izrādes kritiķiem parādīs, kad “tas būs iespējams”, un ir gatavs startēt cīņā par “Spēlmaņu nakts” balvām, kad to varēs.
“Ja kritiķi septembrī un daļā oktobra varēs noskatīties visas saplānotās izrādes visos teātros, visos spēles laukumos, tad piedalīsimies, taču no kritiķu puses dzirdēts viedoklis, ka tas nav reāli iespējams.”
Arī Dailes teātris “KZ” apliecina: maijā un jūnijā izrāžu izrādīšana kritiķiem nav plānota. Dailes teātra direktors Juris Žagars skaidro: “Nedomājam, ka šobrīd mēs varētu rādīt izrādes kritiķiem bez publikas. Izvērtējām, ka tas nav mums vajadzīgs, jo kritika ir arī daļa no mārketinga, un mārketings ir vajadzīgs īsi pirms produkta pārdošanas, bet Dailes teātrim šobrīd nav nevienas repertuāra vienības, kas tagad nāks ārā pēc ilgāka “iesaldēšanas” perioda. Mēs laipni aicināsim kritiķus septembrī, kad sāksim reāli pārdot jauno izrāžu pirmizrādes, bet jau augustā pirmizrāde būs Regnāra Vaivara “Trīs draugiem”. Par teātra ekspertu pieaicināšanu šobrīd varam domāt tikai tāpēc, lai uzklausītu viņu viedokli.”
Liepājas teātris arvien bez valsts atbalsta
Liepājas teātris kritiķiem vērtēšanai piedāvās trīs izrādes: Mihaila Ļermontova “Dēmonu” Viestura Meikšāna režijā; Mariusa Ivaškeviča “Mališ” un Dankana Makmillana “1 000 000 labu lietu” Dmitrija Petrenko režijā.
Tomēr arī šis teātris tuvākajos mēnešos kritiķiem izrādes nenodos.
“Tas tiks darīts vēlākos mēnešos, lai ir pietiekami daudz laika izrādes atmēģināt, jo šobrīd tās nav ilgi spēlētas. Ceram tās parādīt “Spēlmaņu nakts” žūrijai tuvāk laikam, kad jau būs iespējama tikšanās ar skatītājiem,” norāda Liepājas teātra pārstāve Zanda Borga.
Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins arī teic, ka šobrīd teātrim neesot līdzekļu, lai rādītu izrādes bez skatītājiem.
“Teātris joprojām nav saņēmis Kultūras ministrijas solīto 200 tūkstošu eiro atbalstu darbam pandēmijas laikā. Mēs mēģinām savus resursus sakārtot tā, lai apmierināta būtu [“Spēlmaņu nakts”] žūrija un apmierināti būtu mēs,” skaidro H. Laukšteins, piebilstot: “Latvijas Teātra darbinieku savienība ir definējusi, ka katrs teātris izvirza četras izrādes – trīs pavasarī un ceturto līdz 15. septembrim –, un savas trīs izrādes esam jau pieteikuši. Esam ieplānojuši tās izrādīt septembrī un oktobrī, cerot uz to, ka būs skatītāji. Mūsu mērķis ir būt mīlētiem pie skatītājiem un konkurēt nozarē. Ja valdība arī tad neļaus teātrī ienākt skatītājiem, tad nekas cits neatliks kā parādīt mūsu nominētās izrādes kritiķiem – nebūsim tie, kas izgāzīs “Spēlmaņu nakts” konkursu.”
Vērtēs to, ko reāli varēs novērtēt
Jau šobrīd ir skaidrs, ka ikgadējais “Spēlmaņu nakts” teātra sezonas vērtējums tāpat kā pati neparastā teātra sezona, kurā gan meklētas jaunas teātra formas, gan spēlēts aiz slēgtām durvīm, šogad būs citādi.
Balvas organizētāji lēmuši – profesionālo teātru sasniegumus un izcilību neierastā kārtā suminās ar 15 žūrijas specbalvām, nevis balsojot par labākajiem ierastajās kategorijās, piemēram, par labāko lielās formas izrādi vai labāko aktieri.
Tomēr šobrīd nav skaidrs, vai, izrāžu vērtēšanas procesu pārceļot uz rudeni, būs pilnvērtīgi iespējams arī jaunais teātra balvas modelis.
“Spēlmaņu nakts” balvas žūrijas priekšsēdētāja, teātra kritiķe un zinātniece Zane Radzobe norāda, ka vienošanās par šīs sezonas žūrijas darbu ir nesaraujami saistīta ar visu iesaistīto izpratni par to, ka šī ir “force majeure” situācija, kurai ierastos noteikumus nevar piemērot.
“Kad kļuva skaidrs, ka “Spēlmaņu nakts”, par spīti visam, notiks, bija svarīgi atrast modeli, kas ir īstenojams, saprātīgs, bet galvenais – konsekvents, tas ir – lai uz visiem attiektos vieni noteikumi. Tāpēc šogad žūrija konceptuāli pieturēsies pie principa, ka neizvērtējam sezonu un nenominējam labākos konkrētās kategorijās, jo mēs jau sezonu nemaz nebūsim redzējuši, tikai fragmentus
Tas nemainīsies arī tad, ja – kā teātri, protams, cer – rudens nāks ar labām ziņām un teātri atvērsies skatītājiem, jo žūrija jau vienalga nebūs redzējusi sezonu,” skaidro Z. Radzobe. Viņa arī atzīst, ka izrāžu vērtēšanas atlikšana uz rudeni var ietekmēt žūrijas darbu: “Pirmkārt, neviens nevar prognozēt, kāds epidemioloģiski būs rudens, otrkārt, arī šādā modelī izrāžu ir daudz, īsā brīdī žūrija tās nepaspēs noskatīties.”
LTDS valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis atzīst, ka Ministru kabineta lēmums par iespēju izrādes apmeklēt kritiķiem “Spēlmaņu nakts” norises jautājumu risina tikai daļēji
“Daļa teātru, piemēram, Valmiera, piedāvā izrādes jau maijā un jūnijā un ir gatavi spēlēt bez publikas. Ceram, ka, sākot no augusta, būs iespēja kaut nelielu daļu skatītāju ielaist zālēs, lai varētu apkopot sezonu. Ja teātri nebūs gatavi, tad viņi “Spēlmaņu naktī” nepiedalīsies. Tomēr es gribu atzīmēt, ka tikko Elīna Garanča izcili nodziedāja “Parsifālu” ar [Jonasu] Kaufmani bez neviena skatītāja zālē – tātad tas ir iespējams,” norāda O. Rubenis.
Izrādes vērtējums bez skatītāju klātbūtnes ir veiksmīgi iespējams, lai arī neviennozīmīgs jautājums, norāda Z. Radzobe: “Skaidrs, ka izrādes bez skatītājiem ļoti būtiski atšķiras no izrādēm ar skatītājiem un neviens nav par šo vērtēšanu priecīgs.
No otras puses, man jāpiekrīt LTDS priekšsēdētājam Ojāram Rubenim, kas vairākkārt publiski ir teicis – runa ir par profesionālo teātri, kurā strādā cilvēki, kas ir apveltīti ne tikai ar iedvesmu, bet arī ar tehniskām un profesionālām prasmēm. Profesionāls kritiķis to redz un spēj novērtēt arī tad, ja apstākļi nav ideāli. Bet tieši šo iemeslu dēļ šogad arī ir mainīts balvu formāts – žūrija vērtēs to, ko reāli varēs novērtēt.”
