No grāmatām un preses līdz zivīm un olām. Kam samazināt PVN? 2
Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija parakstījusi vienošanos ar Finanšu ministriju par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu un samazinātā pievienotā vērtību nodokļa (PVN) likmes 12% apmērā ieviešanu līdzšinējo 21% vietā ēdināšanas nozarē.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā nozaru pārstāvji lūdz samazināt PVN arī presei un grāmatām, bet Zemkopības ministrija (ZM) turpina izvērtēt, kādu iespaidu radīs PVN samazināšana pārtikai (gaļai, zivīm, olām, piena produktiem).
Arī zālēm un medikamentiem PVN cer samazināt līdz 5%. Tomēr viesnīcu un restorānu pārstāvji pārējām nozarēm ir tālu priekšā. Kā “LA” norādīja apakškomisijas deputāts Gatis Eglītis (JKP), viesmīlības nozares pārstāvji “labi paveikuši mājasdarbu”, kas ir viens no priekšnoteikumiem pozitīvam lēmumam no apakškomisijas puses.
“Restorānu biedrība nogājusi garu un cerību pilnu ceļu, vairāk nekā divus gadus esam strādājuši pie nozares sakārtošanas jautājumiem. Kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz pilnīgu nozares iziešanu no pelēkās zonas, noslēdzot ģenerālvienošanos un ieviešot samazināto PVN likmi, kā to pēc Eiropas Savienības direktīvas ir izdarījušas 18 Eiropas valstis,” uzsvēra Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Ģenerālvienošanās gan vēl nav parakstīta. Lai to izdarītu, jāpanāk, ka uzņēmumi, kuru apgrozījums veido vismaz 50% no kopējā nozares apgrozījuma, paraksta šo ģenerālvienošanos, un tad Finanšu ministrija virzīs samazinātā PVN likmes ieviešanu.
Jenzis norādījis, ka šobrīd ģenerālvienošanos ir gatavi parakstīt uzņēmumi, kuri no kopējā nozares apgrozījuma veido 30% līdz 35%. Atlikušo 15% piekrišanu plānots panākt gada pirmajā pusē.
Pirms priekšlikuma nonākšanas valdībā un Saeimas Budžeta komisijā tam būs jātiek cauri valdības koalīcijas Nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupai, kuru vada FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (“KPV LV”).
“Darba grupā šo priekšlikumu, visticamāk, skatīsim 31. janvārī. Jāuzsver, ka skatīsim ne pēc būtības, bet vairāk koordinējoši, jo komiteja nav lemjoša.
Jāsaprot, ka PVN samazināšana ir kā privilēģija, ko varētu dot nozarei, ja nozare uzņemas atbildību par ēnu ekonomikas samazināšanu, par minimālās algas celšanu.
Skatīsim dažādus faktorus, tostarp ietekmi uz budžetu, nozares spēju pašattīrīties. No Eiropas Komisijas parādījusies arī tāda lieta, ka ģenerālvienošanās veidošanā jāpiedalās arī arodbiedrībām. Būs jāliek kopā sava veida puzle,” “LA” sacīja Zakatistovs.
Nozare uzņemas saistības
Ko paredz nozares vienošanās ar Finanšu ministriju? Restorānu un viesnīcu asociācija sola vidējās darba stundas skaita pieaugumu vidēji par 10%, minimālo stundu likmju pieaugumu, kā arī minimālo stundu likmju paaugstināšanu 34 ēdināšanas nozares aktuālākajās profesijās.
Tāpat vienošanās ietver sociālo garantiju paaugstināšanu, darba drošības un aizsardzības stiprināšanu, kā arī apmācības un kvalifikācijas celšanu. Jenzis skaidroja, ka samazinātās PVN likmes ieviešana ēdināšanas nozarei nozīmētu apgrozījuma legalizāciju un tās pieaugumu un darbinieku atalgojumu palielināšanu.
Vienlaikus samazinātās PVN likmes ieviešana atvieglotu arī darbaspēka piesaisti un noturēšanu, samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu sociālās garantijas un palielinātu konkurētspēju. Jenzis apgalvoja, ka valsts iegūtu papildu nodokļu ieņēmumus.
PVN samazināšanu restorānu un viesnīcu nozarei atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tās finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis “LA” gan uzsvēra, ka tā piekritīs PVN samazināšanai tikai tad, ja iegūtais rezultāts būs fiskāli neitrāls – no budžeta līdzekļiem neprasīs papildu izdevumus.
Restorānu un viesnīcu nozare esot pierādījusi, ka budžetā neieņemtais nonāks nevis uzņēmumu kontos, bet gan to izmantos darbinieku algu celšanai un darbaspēka nodokļu samaksai. “Ja kaut ko samazinām, tad no tā jāiegūst patērētājam. Lai nav tā, ka patērētājs visā ķēdē ir pats pēdējais un neiegūst neko.”
Pieprasa neitrālu fiskālo ietekmi
Hermanis uzsvēra, ka par preses izdevumiem apakškomisijas sēdē, kā arī LDDK iekšienē īsti diskutēts nav, taču arī preses gadījumā svarīgi, lai ietekme būtu fiskāli neitrāla.
Viņš gan piebilda, ka mediju nozare jāskata plašākā spektrā, ņemot vērā arī, piemēram, darbaspēka nodokli. Viņaprāt, būtu jāierobežo dažādie nodokļu režīmi, kas bieži vien kalpo kā nodokļu optimizācijas rīki, kas galu galā noved pie mazākas darbinieku sociālās aizsardzības.
Attiecībā uz pārtikas nozari nedrīkst aizmirst, ka kopš 2018.gada PVN ir samazināts Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Apakškomisijas sēdē ZM pārstāvis Jānis Eglīts norādīja, ka samazinājums ir attaisnojies, jo efektivitātes rādītāji ir izpildīti.
Divu gadu laikā par 6% pieaudzis nodokļu maksātāju skaits nozarē, lauksaimnieku apgrozījums kāpis par 6%, bet algas nozarē pieaugušas par 14%, tām sasniedzot 574 eiro.
Eglītis arī uzsvēra, ka tolaik bija plānots, ka izmaiņas radīs sešu miljonu eiro lielu negatīvu fiskālo ietekmi, bet realitātē deviņos mēnešos tā bija 3,6 miljonu eiro apmērā. Taču joprojām negatīva un, pēc LDDK domām, tas vairs nebūtu pieļaujams.
Kāds ir mērķis?
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Kārlis Vilerts sacīja, ka no apakškomisijas sagaida skaidru mērķi nodokļu pārmaiņām. Ja mērķis ir audzēt nodokļu ieņēmumus, tad par PVN samazināšanu ir jāaizmirst, jo PVN samazināšana pēc būtības teju vienmēr radīs zaudējumus.
“Ja mērķis ir nabadzības, nevienlīdzības samazināšana, tad to varētu risināt, piemēram, ar PVN samazināšanu noteiktām pārtikas preču grupām. Nav noslēpums, ka mazturīgie cilvēki procentuāli lielāku daļu ienākumu atvēl pārtikas u. c. pirmās nepieciešamības preču iegādei un PVN samazināšana konceptuāli atbilstu mērķim.
Tomēr jāuzsver, ka arī turīgie cilvēki patērē pārtiku un šī nevienlīdzība diez vai samazinātos. PVN samazināšana šajā nozarē atstātu arī būtisku iespaidu uz budžetu, un redzam, ka ir labāki veidi, kā samazināt nabadzību un nevienlīdzību par PVN mazināšanu pārtikai.
Piemēram, ieviešot mērķtiecīgāku un efektīvāku pabalstu sistēmu,” sacīja “LB” pārstāvis. Līdzīgs stāsts ir par PVN samazināšanu zālēm, kas ietekmēs arī turīgo iedzīvotāju daļu un nevienlīdzību nemazinās.
Vēl cits mērķis ir ēnu ekonomikas mazināšana, kam PVN samazināšana var palīdzēt. “No restorānu nozares izskanēja viedoklis, ka nodokļu slogs ir pārāk augsts un samazināts PVN nozares uzņēmumiem ļautu iziet no ēnu ekonomikas. Pēc būtības tas tā ir, bet jāsaprot, ka pavisam izskaust ēnu ekonomiku varēs tikai tad, ja nebūs jāmaksā nodokļi. Valstij jāizšķiras, vai PVN samazināšana, kas ir sava veida nozares subsidēšana, ir solis, kāds jāsper ēnu ekonomikas mazināšanai,” piebilda Vilerts.
Viņš noteica, ka vienīgās preču grupas, kurās ekonomikas teorija saredz samazināto PVN likmes pielietojamību, ir grupas, kurās patēriņš rada pozitīvu efektu ne tikai uz patērētāju, bet sabiedrību kopumā – ar to saprot, piemēram, kultūras pasākumus, grāmatas, dažkārt arī preses izdevumus un līdzīgas preču grupas. “Ar akcīzi ir tieši pretēji – cenšas novērst šo preču radītās negatīvās sekas uz sabiedrību.”
“Katrā gadījumā PVN samazināšana jāskata gan no ekonomikas teorijas skatpunkta, gan Latvijas specifiskās situācijas. Realitāte ne vienmēr ir lasāma mācību grāmatās, tāpēc katra preču grupa jāskata individuāli, bet neatrauti no izvirzītā mērķa,” teica Vilerts.
