Jūs ceļat iebildumus par domes sēžu darba kārtību un opozīcijas apspiešanu, bet VARAM ministrs Gerhards mutes aizbāšanu nesaskata. 18
Mēs gribētu Gerharda atbalstu, domāju, VARAM ir krietni daudz juridisku argumentu, lai iebilstu pret informācijas nesniegšanu deputātiem. Smilšu ielā klusā Ziemsvētku nedēļā vienīgajam pretendentam ar iniciāļiem MM pārdots “Rīgas namu” pārvaldībā bijis nams. Nezin kā iepriekš esošā biroju ēka pārveidota par dzīvokļu namu, un, pēc manā rīcībā esošas informācijas, pārdošanas summa sakrīt ar remontos ieguldīto naudu. “Rīgas nami” atbild, viss likumīgi, bet summu, par kādu šķīrās no īpašuma, neatklāj. Tas esot komercnoslēpums. Tas pats attiecas uz “Rīgas satiksmē” izlietotiem līdzekļiem. Tie ir lieli meli, ka ar simts miljoniem dotē brīvbiļetes pensionāriem, skolēniem. “Rīgas satiksmes” vadītājam Leonam Bemhenam reiz paspruka, ka tas izmaksā 30 miljonus. Kur paliek 70 miljoni? Tos neatšifrē, bet redzam, ka “Rīgas satiksmē” dzīvo zili zaļi. Tāpēc gribētos, lai VARAM nodrošina atklātību, informācijas pieejamību, lai dome atskaitītos par pilsētnieku naudas tērēšanu. Otrkārt, pieprasītu, lai opozīciju neierobežo jautājumu uzdošanā, situācijas noskaidrošanā, kas tiek darīts iedzīvotāju interesēs un kas ne.
Ko tad jūs paveiktu labāk nekā Ušakovs? Viņš, redz, var parādīt renovētu Mākslas muzeju, VEF kultūras pili, Dziesmu svētku estrādi…
Pašreizējās vadības prioritāte – finansējuma lauvas tiesu likt betonā. Tā nošauj vairākus zaķus. Būvobjektos apgroza lielu naudu, otrs moments – var griezt lentītes, nofotografēties “mēs izdarījām”. Bet daudzos objektos piedalījusies Kultūras un Ekonomikas ministrija, piesaistīti ES fondu līdzekļi, Valsts kases bezprocentu aizdevums, galu galā celts par rīdzinieku naudu, nevis Ušakovs un Ameriks ar ķelli rīkojušies – “mēs izdarījām”. Ielas ir jāremontē, bet to sanāk darīt vienlaikus, jo ilgus gadus par to nelikās zinis. Saimnieki pilsētas vadībā darītu līdzsvarotāk – laikus labotu ielas, audzinātāji, pedagogi justu, ka pieaug algas, ģimenēm augtu dzīves kvalitāte, jo nebūtu jāmaksā par ēdināšanu dārziņā. Mēs noteikti pārtrauktu Krievijas pensionāru bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā. Nepiedodami, ja 55 gadus vecai medmāsai no Ogres, kura strādā Latvijā vienīgajā Bērnu slimnīcā, jāmaksā 2,30 eiro par vienas stundas biļeti, tikām tikpat vecai Rīgā dzīvojošai Krievijas pilsonei braukšana par velti. Nemaz nerunāsim par Talsu vai Cēsu veciem cilvēkiem, kam jāmaksā pilna biļetes cena, ja jānokļūst Stradiņu slimnīcā vai jātiek uz Rīgas teātri.
Tomēr “Saskaņa” nemelo, sakot, ka par Ušakovu balso daļa latviešu. Saeimas vēlēšanās sociāldemokrāti arī valstī gribot savākt vairāk balsu nekā jebkad agrāk.
No otras puses, mani nereti skubina – ejiet, uzrunājiet krievu vēlētājus. Esmu ticies ar cilvēkiem Daugavgrīvā, citās apkaimēs, kur latviešu valoda nekādi nav dominējošā. Gadu garumā veiktā “Saskaņas” politiķu propaganda, atbalsts viņu medijos sekmējuši iepotēšanu, ka latviešu politiķiem nedrīkst uzticēties. Tie ir ienaidnieki, bet Ušakovs jūsu draugs. Tā ir apzināti blietēta augsne, nepatīkama situācija ar vienas partijas centieniem mobilizēt mūžu mūžos uzticamu, nošķeltu elektorātu, lai tā balsis savāktu vēlēšanās. Tagad mēģina makšķerēt arī latviešus, un šī auditorija jau nelasa, ko “Saskaņas” politiķi saka avīzē “Segodņa”. Parasti katrā intervijā ir sūrošanās par latviešu valodas uzspiešanu, krievvalodīgo diskrimināciju un stipri proputiniska nostāja. Latvijas valdība mesta pār vienu kārti – visi nacionālisti! Ne katrā teikumā uzsvērts, bet lasītājam jāsaprot – Latvijas valdība jūs neieredz, paši viņi zog un negrib draudzēties ar labiem kaimiņiem.
Kāda būtu pareizā valdība? “Saskaņas” vadītā?
To uzdod par nelaimju sakni, ka “Saskaņu” neņem valdībā. Kur gan “Saskaņa” atstumta stūrī, ja partija desmito gadu saimnieko valsts galvaspilsētā un dažviet reģionos? Vēlētāji var pārliecināties, kā viņiem izdevies vadīt. Latviešiem jāzina, ko Ušakovs un jaunceptais premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis intervijās liek kā galveno uzdevumu – apturēt noziedzīgo Šadurska reformu!
Kas notiks Rīgas domē skolu valodas reformas gaitā? Piešķirs līdzekļus, lai mazākumtautību skolu skolēni pēc stundām atkārto mācību vielu krievu valodā?
Tā izteicies Ušakovs, frakcijas vadītāja Vladova, bet domes institūcijās oficiāli nekas neizskan. Kolēģe Inese Andersone iniciēja jautājumu skatīt Izglītības komitejā. Izskatīja – un interesanti, ka saskaņieši Vladova, Faļkovs, Kuzmuks ziņotājiem neuzdeva nevienu jautājumu. Vai Rīga gatava reformai, vai jāapmaksā pēcstundas – jautājums, vai tā bija tikai aģitēšana krievu avīzēs? Redzēsim, vai naudu iedalīs nākamā gada budžetā, bet tad vaicāsim, kāpēc mazākumtautību skolām jādod lielāks finansējums? Ar grūtībām iedomājos pusaudzi vidusskolēnu, kurš paliks uz “Nila pēcstundām”, kad ir sporta nodarbības, interešu izglītība vai vienkārši brīvs laiks. Arī pašreiz bilingvālā izglītībā skola no skolas ļoti atšķiras. Tas lielā mērā atkarīgs no direktora, skolotāju kolektīva, kur apzinīgi ievēro likuma noteikto izglītības standartu un kur piebremzē, iemet pa spieķim riteņos.
