“Rīga pie varas nav mūjābeļi. Saprot, “papīri ir jānoformē”.” Intervija ar Olafu Pulku 18
Pagājis gads, kopš darbu sācis Rīgas domes jaunais sasaukums, kurā pēc vēlētāju neliela vairākuma gribas vara trešo reizi pēc kārtas nodota “Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” bloka rokās. “LA” aicināja uz sarunu ilggadējo domes deputātu Olafu Pulku (“Vienotība”, ievēlēts no 2005. gada).
Ar 13 gadu deputāta pieredzi varat vērtēt, kādas pārmaiņas notikušas galvaspilsētas domē pēc pašvaldību vēlēšanām.
O. Pulks: Pārmaiņas ir, jo ievēlēta spēcīga, aktīva opozīcija, ar kuru sastopoties vairākumam nav viegli virzīt lietas, kā iegribas. Pilsētas galva arī šķiet piekusis, neizstaro svaigu enerģiju. Ušakovam bija raksturīga māka katrai auditorijai vēstīt to, ko auditorija gribēja dzirdēt, un plaši reklamēt to, kas nemaz nebija izdarīts. Kad cilvēki redz, ka netiek iekārtotas velojoslas, netiek pildīti citi solījumi, kļūst grūtāk attaisnoties. Uzskatu sadursmēm vērīgāk seko līdzi žurnālisti, jo atmosfēra ir elektrizētāka, politizētāka un TV brigādes ir pastāvīgi viesi domes, komiteju sēdēs, kā agrāk nebija.
Žurnālisti saskaitīja 8 miljonus eiro, ko Rīgas dome esot tērējusi, lai spodrinātu vadības labo slavu.
Varētu būt vēl lielāka summa, jo mēģina slēpt, cik un kurš pilsētai piederošs uzņēmums maksājis, lai reklamētu “pilsētas tēvu” labos darbus. Stingrāk jautājot Centrāltirgus direktoram, viņš atzinās, jā, tiek maksāts par pozitīvām reportāžām TV, presē. Ja nopirktais medijs blakus lapā pakritizē domi, var sekot aizplīvurots mājiens – vai tiešām vēlaties pārtraukt sadarbību? Viena otra avīze, teiksim, Ušakovam sevišķi uzticamā “Segodņa” jau būtu mirusi 77 nāvēs, ja tai nesniegtu palīdzīgu atbalstu, izmantojot Rīgas nodokļu maksātāju naudu. Man kremt, ka laikrakstu, kur nereti publicē pret Latviju, latviešiem vērstus viedokļus, spiesti uzturēt arī nacionāli un valstiski noskaņoti rīdzinieki.
Man jāaizrāda par Ušakova partijas stratēģisku kursa maiņu. Tā sarāva attiecības ar Kremļa partiju, iekļāvās Eiropas sociāldemokrātu ģimenē. Vai tad domē blakussēdētāji to nejūtat!
Domē to nenovērojam. Paskatot saskaņiešu autoparku, nepavisam neliekas – rekur, brauc sociālisti, trūcīgo draugi. Amerika partija nekad nav afišējusies kā kreisa, taču nauda un vara ir saistviela, kas labi līmē kopā ideoloģiski atšķirīgus spēkus. Kad rosināju apmaksāt bērnudārzu audzēkņu pusdienas, “kreiso” atsaucības nebija – kaut arī tas solīts “Saskaņas” programmā un ir nauda budžetā. Pērn nodokļos ievākts par 57 miljoniem eiro vairāk. Aicinājām piemaksāt bērnudārzu audzinātāju aldziņām – to sociāldemokrāti arī noraida. Apstākļos, kad latviešu bērniem trūkst vietas dārziņos, piemaksas pirmsskolas pedagogus vairāk stimulētu pieteikties darbā. Bet nē, “Saskaņas” “pretimnākšana” ir piedāvāt mazajam latvietim iet krievu bērnudārzā, kur ir brīvas vietas. Tāpēc paldies ministram Šadurskim, kurš sācis ar vidusskolas latviskošanu, un apstiprināta programma arī par bērnudārziem. Pašlaik krievu dārziņos divreiz pa 15 minūtēm nedēļā pamācās latviski, un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai Eiženijai Aldermanei –šķiet, ka tas atbilst ministrijas noteiktajam standartam. Turpmāk latviskā vide paplašināsies.
Ko opozīcija spējusi praktiski panākt – lai Ušakovs nešķiežas ar pilsētnieku naudu pašslavināšanai, lai Rīga kļūst latviskāka? Citās pilsētās mēri bieži teikuši – svarīgi, lai iedzīvotāju ievēlētie atrod un vienojas par kopēju viedokli.
Rīgā nav tāds darba stils. Te nemēdz apspriest mazākuma iniciatīvas. Bez argumentiem, noraida klusuciešot un spiežot 32 pogas “pret”. Vai tā Ušakova iedaba vai iepaticies Maskavas paraugs, kur cara tētiņš taču neies rēķināties ar opozīcijas švaļiem. Mērs jau ir tas, kurš nosaka darba ritmu, diskusiju toni. Rīgas galva izceļas ar aizrādījumiem, ņirgāšanos par viņam netīkamu viedokli un nenolaidīsies tik zemu, lai runātu ar mazākumu. Tāpat viņš nekontaktējas ar Pierīgas pašvaldību vadītājiem. Bet esam diezgan neatlaidīgi un pacietīgi. Nav maz mūsu ierosinājumu, kurus domē pārtver un vēlāk uzdod kā vairākuma idejas.
Jūs kritizējat, atrodat pārkāpumus, bet oficiālās iestādes, teiksim, KNAB pēc veiktām pārbaudēm nekad neatzīst domes amatpersonas par vainīgām.
Varbūt priekšnieka Straumes laikā kas mainīsies, bet līdz šim KNAB pieeja likās formāla. Darbinieki atzinumus šķietami sacerēja, neizejot no kabineta. Pajautāja par iesniegumu, no domes atrakstīja – nekas nav konstatēts, un izmeklētājam ar to gana. Tā notiek gandrīz vienmēr. Redzam, ka iepirkumu konkurss sagatavots konkrētam uzņēmumam. Aizsūtām materiālus. Seko atbilde – iepirkumu komisijā nesēž ar uzņēmuma īpašniekiem saistīti cilvēki, tātad viss kārtībā. Līdz lietas būtībai izmeklētāji neaizrokas, pat saņēmuši norādes par klajām likumsakarībām, ka konkursus vinnē “draugi”.
Nanoūdeņu lietā prokurors aizrādījis par “Rīgas satiksmes” nepietiekamu uzraudzību. Ušakovam uzšķaudīt tādiem aizrādījumiem. Gribu ticēt izmeklēšanas iestādēm, ka vainīgos vilks uz tiesu, un cits nekas demokrātiskā valstī neatliek, bet aicinu neskatīties tik formāli uz notiekošo. Rīgā pie varas nav mūjābeļi. Saprot, “papīri ir jānoformē”. Un viss tiek noformēts, bet vai uz papīra atainotais ir rīdziniekiem izdevīgākais, saimnieciskākais variants – bieži jāšaubās.
Par “saimnieciskumu” domes uzņēmumos daudzviet vēl notiek izmeklēšana.
Divi “Saskaņas” iecelti Centrāltirgus direktori paņemti ciet, viens notiesāts, Valsts policija skata, kā Āgenskalna tirgus novests līdz kliņķim. Dienesti ieinteresējušies, kā budžetnaudu izdala biedrībām. Līdzekļu dalīšana “humora komitejām” ir gadiem piekopta nekaunība. Ar naudu var uzturēt “Saskaņas” biedrus, atbalstītājus un var piejaucēt neitrālākas sabiedriskās organizācijas. Pilsētas saimniecībā iedziļinājušās Valsts kontroles revīzijas, Konkurences padome pētījusi, kritizējusi apstākļus – par izteikto kritiku dome atbild: paldies par jūsu ieteikumiem, uzmanīgi izskatījām, mēs tiem nepiekrītam.
JKP deputāts Riekstiņš bija lapojis 32 pozīcijas pārstāvju ienākumu deklarācijas un izskaitījis, ka viņu uzturēšana pilsētai gadā izmaksā 770 000 eiro. Nu, cilvēki vadījuši pilsētu, samaksa pienākas.
Pozīcijas deputātiem ir ne vien maizīte, bet sviestiņš, desiņa un lasītis pa virsu. 770 tūkstoši ir maksājums 32 pogām vienmēr nobalsot tā, kā vajag Ušakovam ar Ameriku, un veicināšanas balva nekad neatstāt siltās vietas. Katram iedalīts kāds amatiņš, līgumiņš ar kapitālsabiedrību, piemēram, tāds deputāts Petrovs pagūst piestrādāt gan Centrāltirgū, gan “Rīgas satiksmē”.
Par tādu algu ļoti enerģiski jāstrādā pilsētas attīstībai. Taču žurnālistam liekas neparasti, ka pozīcijas deputāti sēdēs uzvedas kā klusējoša masa, izņemot pāris štata runātājus, neko nejautā, nedebatē, neiebilst opozīcijas destruktīviem elementiem.
Skaidrs, ka “Saskaņas” frakcijā darba valoda ir krievu valoda, taču ir cilvēki, kuri prot uzstāties latviešu valodā. Oficiālā pozīcija, ka viņiem viss skaidrs, izpētīts un atrasts par labu esam – atliek vien nobalsot. Pieņemu, ka ir instrukcija sēdēt klusu, lai opozīcija nolaiž tvaiku un sēdi var ātrāk beigt.
