Veselīgas pārtikas jautājumi vecākus var ievest gluži vai histērijā. Kuram gurķim priekšroka? 12
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja vien iespējams, dodiet priekšroku bioloģiskiem produktiem, sevišķi jaunajai paaudzei, iesaka Bērnu klīniskās slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga. Iedzīvotāju un nereti arī mediķu zināšanas par veselīgu pārtiku pieklibo – esam iestrēguši mītos un atpalikuši izvēlēs.
Bērniem – labāko
Veselīgas pārtikas jautājumi vecākus varot ievest gluži vai histērijā. Vai var dot parastos gurķus? Ko darīt, ja nepietiek naudas bioloģiskajam ziedkāpostam?
Daudzi vaicājot par ikdienas pārtikas patēriņa apjomiem un apjūk marķējumos, ikdienas darbā slimnīcā novērojusi uztura speciāliste Lizete Puga. Viņas padoms – pēc iespējas vairāk dot priekšroku ekoproduktiem, kas būs saudzīgāka versija bērna organismam. Lielākā atšķirība no konvencionālās – biopārtikā netiek atrastas pesticīdu atliekvielas, tā ir pārāka arī uzturvielu ziņā – augu valsts produkti satur vairāk antioksidantu, dzīvnieku produkti – gaļa, olas – labās taukskābes, tostarp omega-3.
“Bērniņam piedzimstot un augot ļoti svarīgi ir gan antioksidanti, jo tie veicina dzelzs uzsūkšanos, gan taukskābes, jo pirmajā dzīves gadā tauki spēlē vienu no galvenajām lomām, līdz ar to ir labi, ka izvēlamies maksimāli labākās, ko varam dabūt,” skaidro speciāliste. Bērniem tik izplatītās alerģijas ne vienmēr izraisīs pesticīdu atliekvielas, bieži vien vainīgas būs lielās makrouzturvielas – piena olbaltums vai glutēns.
Mazgāt un mizot
Pieaugušajiem, kam rūp sava veselība, pamatproduktus – graudaugus, dārzeņus, augļus, gaļu, zivis un olas – vajadzētu izvēlēties ar ekomarķējumu vai no saimniecības, kurai uzticamies, iesaka L. Puga.
Pati uzturā lielākoties izmanto produktus ar zaļo lapiņu, jo marķējumam uzticas, zinot, cik daudz pārbaužu jāiztur bioloģiskajām saimniecībām. Veselīgajam pieprasījumam pamazām pielāgojas arī veikalnieki – plauktos ir vairāk ekoproduktu un cena kļūs pieejamāka.
Ko darīt, ja biopārtika nav pa rokai vai maciņš nevelk? “Nav jāieslīgst paranojā, ka viss ir slikti, jādomā ar prātu, ko un cik daudz pērkam un ko tālāk darām ar to – pirms lietošanas noteikti nomazgājam un mizojam vai izgriežam kacenu. Graudaugu apvalkā pesticīdu atliekvielas sakrājas visvairāk, tāpēc nebūtu vēlams lietot konvencionāli audzēto graudaugu klijas, piemēram, maizi ar klijām, un pilngraudu miltus, pārslas labāk pirkt ar ekomarķējumu,” dod padomu uztura speciāliste.
Par pesticīdu patēriņu dārzkopībā katrs var pārliecināties Centrālās statistikas mājas lapā, pērn, piemēram, pesticīdi vairāk izmantoti burkāniem, galda bietēm un sīpoliem, mazāk – kāpostiem.
Ar pesticīdiem apstrādātas 56% bumbieru, 36% zemeņu, 31% ķiršu, 30% ābeļu, 25% aveņu, 23% plūmju platību. Salīdzinot ar 2014. gadu, vairākām kultūrām to lietojums samazinājies ievērojami, katru gadu apjomus ietekmē laikapstākļi.
Gaļas – par daudz, aizmirsti pākšaugi
Jaunākie statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji no pārtikas naudas lielāko daļu jeb 27% tērē gaļai un zivīm. L. Pugu tas nepārsteidz, jo rokrokā ar šo paradumu iet sirds un asinsvadu slimības.
“Esam atpalikuši produktu izvēlē, jo gaļas patēriņš ir par lielu, bet, piemēram, pākšaugi gandrīz aizmirsti, lai gan zirņi, pupiņas ir vērtīgi produkti, joprojām valda priekšstats, ka tie noteikti uzpūtīs vēderu kā bumbu. Ārstu vidū pastāv stereotips, ka bērni līdz sešu gadu vecumam nedrīkst ēst pupiņas lielā šķiedrvielu daudzuma dēļ, kas traucēšot uzsūkties atsevišķām vielām, taču kā citādi lai tiek pie augošam organismam tik svarīgā dzelzs, kas ir produktā?”
Latviešu virtuvē savulaik iecienītajiem pākšaugiem būtu jāatgriežas uz mūsu galdiem bagātīgāk, un ir tik daudz veidu, kā tos pagatavot piemērotus arī maziem bērniem, spriež uztura speciāliste.
Viņa iesaka nebaidīties no pupiņām un iekļaut tās pārtikā no astoņu mēnešu vecuma. “Ja sāksiet piedāvāt tikai sešos gados, ir ļoti mazas iespējas, ka jūsu bērnam tās iegaršosies.”
Līdzās veselīgu produktu izvēlei vēl viens klupšanas akmens ir patērētās pārtikas apjoms. “Kopumā ēdam pārāk daudz, taču māksla nav apēst vairumā, bet gan dabūt no tās maksimālo labumu.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
