Kam pieder Skulmes daiļrades mantojums? 1
Rudenī mūžībā aizgājušās izcilās latviešu mākslinieces Džemmas Skulmes darbi no šīs nedēļas apskatāmi uzreiz divās izstādēs – Rīgā un Dubultos. Taču daudzu viņas gleznu liktenis joprojām ir neskaidrs, un nav zināms, kas turpmāk notiks ar meistares apjomīgo radošo mantojumu kopumā.
Pagājušajā gadā iecerētā Džemmas Skulmes personālizstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 4. stāva izstāžu zālēs un Kupola zālē nu pārtapusi retrospekcijā “Džemma Skulme. Viņas glezniecība” (no 8. februāra līdz 5. aprīlim) un paralēli, skanot mākslinieces radošo draugu, grupas “Instrumenti” performancei, piektdien, 7. februārī, mākslas stacijā “Dubulti” atklās vēl vienu izstādi “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”.
Aptvert ārkārtīgi ražīgās mākslinieces radošo veikumu divās izstādēs, saprotams, nav iespējams.
Viņas neticami jaudīgā radošā enerģija iemiesota izstādēs, kurās Džemma Skulme piedalījās jau kopš 1968. gada līdz pat pēdējai darbu skatei Valmieras muzejā 2018. gadā.
Kopējais viņas darbu skaits šobrīd ir neapzināts, taču zināms, ka to ir daudzi simti – lielformāta, monumentālas gleznas eļļas, akrila, akvareļa tehnikās, tāpat plakātu māksla, grāmatu ilustrācijas, pēdējos gados – arī naivās glezniecības žanrs, abstrakta satura darbi, pētot krāsas iedabu, līdzās – arī ainavas un pat trīsdimensiju virtuālajā tehnikā veidoti darbi, tāpat plašākam cilvēku lokam zināmie grupas “Instrumenti” albumu bukletu un vāku gleznojumi.
“LA” pētīja, kam pašlaik pieder mākslinieces gleznas un kādā stāvoklī tās – īpaši vecākās: 60., 70., arī 90. gados radītās, – atrodas, jo daudzas no tām uzskatāmas par Latvijas mākslas kanonu.
Vajadzīga pilnīgāka kolekcija
Lielākā Džemmas Skulmes darbu kolekcija pašlaik ir valsts – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja – krājumā. Ievērojams darbu skaits ir arī Latvijas Mākslinieku savienības galerijas kolekcijā un salīdzinoši liela daļa ir arī privātā – Zuzānu mākslas darbu – kolekcijā.
Džemmas Skulmes darbi iekļauti arī Valsts Tretjakova galerijas Maskavā (Krievija), Ratgersa universitātes Zimmerlijas Mākslas muzeja (ASV) krājumā un, protams, atrodami arī daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
LNMM krājumā, kā liecina muzeja kolekciju glabātāju Ilzes Putniņas un Valdas Knāviņas sniegtā informācija, kopumā ir 83 Džemmas Skulmes darbi. No tiem lielākā daļa (50) ir glezniecības darbi, taču ir arī ievērojams skaits (26) akvareļu un nedaudz (7) grāmatu ilustrāciju.
Akvareļi muzeja krājumam iegādāti no 60. gadu sākuma līdz 1996. gadam, tomēr glezniecībā pārstāvēts plašāks laikposms – tajā ir gan mākslinieces agrīnie darbi, gan arī pēdējais daiļrades posms.
“Tas aptver visu gleznotājas radoši aktīvo dzīves laiku līdz pat mūža beigām. Taču noteikti ir vēl citi darbi, ko varētu vēlēties iegādāties, lai kolekcija būtu pilnīgāka,” atklāj LNMM glezniecības kolekciju glabātāja Ilze Putniņa.
Starp jaunākajiem muzeja ieguvumiem ir 2016. gadā Dubultos notikušajai izstādei “Krāsas garša” radītais darbs “Krēsls” (2016) un 1967. gada glezna “Kariatīde”.
Līdzekļi jaunu Džemmas Skulmes darbu iegādei šobrīd muzeja budžetā diemžēl neesot paredzēti.
“Aizgāja pārāk spēji”
Ievērojams skaits darbu (43) ir arī Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijas krājumā. No tiem 22 gleznas, bet 21 – akvarelis. Septiņi agrīnāka, padomju laika, perioda darbi gleznoti akrila un eļļas tehnikās, radīti no 1968. līdz 1987. gadam, starp tām “Sēdošā” (1968), “Vjetnamas māte”, “Putnubiedēklis” (1987) un citi.
LMS prezidents Igors Dobičins atzīst, ka daži no tiem diemžēl pašlaik esot kritiskā stāvoklī.
“Darbi šobrīd ir dažādās saglabājuma pakāpēs. Māksliniece daudz strādāja eksperimentāli, tāpēc varbūt darbi, kas radīti agrīnajā posmā, uzreiz pēc Mākslas akadēmijas, ir saglabājušies labāk, bet vairākiem eksperimentiem ar lielo krāsu laukumu plūdinājumiem diemžēl ir nepieciešama restaurācija,” viņš atzīst.
Bojāejai darbi gan neesot nolemti: “Stāvoklis ir smags, bet stabils.”
Šā iemesla dēļ ne visi kuratores Ingas Šteimanes veidotajai izstādei LNMM iecerētie darbi bijuši deponējami. I. Dobičins lēš, ka
viena darba restaurācijai var būt nepieciešami no dažiem simtiem līdz pat vairāk nekā vienam tūkstotim eiro lieli līdzekļi,
taču LMS rīcībā tādu šobrīd neesot. “Šeit būtu vajadzīga valstiska pieeja risinājuma meklēšanai. Protams, darbi tiek katru gadu restaurēti, izmantojot mērķprogrammu līdzekļus. Prioritāte ir tiem, kas ir vissliktākajā stāvoklī, un tiem, kas tiek plānoti kādai izstādei. Džemma Skulme diemžēl aizgāja pārāk spēji, tāpēc steidzamā kārtā restaurēt darbus šobrīd gaidāmajai izstādei nebija iespējams.”
I. Dobičins norāda: muzeju starpā pašlaik nepastāvot tāda sadarbības prakse – ja ir vienas lielas personības izstāde, bet viņas darbi atrodas vairākos krājumos, vienoties kādā kopējā programmā un vērsties ar to pie Valsts kultūrkapitāla fonda.
“Mums vēl, iespējams, jāpaaugas līdz tādam sadarbības līmenim. Viena biedrība visus savā īpašumā esošus darbus nespēj restaurēt,” viņš uzsver.
Sapnis par Skulmju muzeju
Izstādē “Džemma Skulme. Viņas glezniecība” būs unikāla iespēja pirmoreiz apskatīt mākslinieces pēdējos darbus. Izstādes kuratore Inga Šteimane stāsta, ka no viņas pērnvasar tapušajiem lielformāta darbiem izstādei atlasīti četri, un tos papildinās arī unikāli izraksti no pašas mākslinieces dienasgrāmatām.
Šie, jaunākie, gleznojumi, tāpat kā virkne citu, senāk gleznotu darbu, kas nokļuvuši izstādē, muzejam piešķirti no Skulmes ģimenei piederošās kolekcijas, taču pašlaik muzeja krājumā nenonāks.
Mākslinieces dēls, pazīstamais plakātists
Juris Dimiters kopējo mākslinieces ģimenei piederošo Džemmas Skulmes kolekcijas darbu skaitu neprecizē,
norādot, ka tā noteikšanai būtu vajadzīga plaša inventarizācija.
“Darbu ir daudz,” viņš ir lakonisks. Apzināšanu apgrūtinot arī apstāklis, ka daudzi no darbiem neesot pabeigti, tāpat daudz esot dažādu darbu skiču.
Vaicāts par ģimenes plāniem saistībā ar kolekciju, Juris Dimiters ir piesardzīgs. Nesen publiskajā telpā izskanējusī ideja par mākslinieku Skulmju dzimtas muzeju, ko varētu ierīkot Skulmju ģimenes mājā Mežaparkā, šobrīd esot vien sapnis, kam neesot seguma.
“Protams, būtu skaisti, ja būtu šāds muzejs – tajā būtu vieta gan manu vecvecāku – Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – darbiem, gan maniem un citu mūsu dzimtas mākslinieku darbiem, bet viens pats es muzeju veidot nevaru. Tas arī viss.
To lemj sabiedrība vai kāda cilvēku grupa, kas grib saglabāt kultūras mantojumu.
Kultūras ministrija ir nabadzīga iestāde, atliek cerēt uz kādiem Eiropas fondiem,” stāsta mākslinieks, atzīstot, ka “ir atvērts piedāvājumiem”. Šobrīd piedāvājumu iegādāties kādus mākslinieces darbus J. Dimiters gan neesot saņēmis.
Zuzānu kolekcijā – visi daiļrades posmi
Otra apjomīgākā kolekcija, aptverot vairākus desmitus Džemmas Skulmes darbu, pašlaik ir Zuzānu mākslas darbu privātkolekcijā – 24 no tiem līdz ar mākslinieces tēva Oto Skulmes darbu “Pēc Tomasa Laurenca – firstiene Doroteja fon Līvena” būs aplūkojami arī gaidāmajā izstādē LNMM.
“Zuzānu kolekcijā esošo Džemmas Skulmes darbu skaits ir ļoti apjomīgs,” atklāj Zuzānu kolekcijas krājuma glabātāja Ingūna Ģēģere. “Tajā ir gan darbi no 50. gadu sākuma līdz pat jaunākajiem darbiem, kas datēti ar 2016. gadu, tostarp arī ilustrācijas – piemēram, Viļa Plūdoņa darba “Atraitnes dēls” ilustrācijas oriģināls.
Kolekcijā pārstāvēti visi Džemmai Skulmei raksturīgie mākslinieciskie motīvi –
tautumeitas, kariatīdes, “sēdošās”, arī gleznas, kuras viņa radīja 2000. gadu sākumā, gleznojot aktus. Ir arī ļoti personiski darbi, tostarp viņas vīra, Ojāra Ābola, portrets.
Darbi ir labā stāvoklī, mēs tos apkopjam un lolojam. Tiesa, māksliniece, nākot ciemos, negribēja, lai darbus restaurē – viņai šķita interesanti, ka ir jūtams laika zoba pieskāriens. Tomēr darbi tiek konservēti un uzglabāti, un nemitīgi parādās dažādās izstādēs.”
Mākslas apritē
Tikmēr paralēli Džemmas Skulmes darbi arvien regulāri pieejami arī vietējo galeriju un izsoļu namu piedāvājumā, un tos var iegūt īpašumā katrs interesents, šķiroties no vairākiem simtiem eiro, vairākas gleznas iegūstamas par lielākām summām.
Piemēram, sestdien, 8. februārī, izsoļu nama-mākslas galerijas “Jēkabs” telpās norisināsies 64. mākslas darbu izsole, kurā tiks piedāvāti 207 vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku darbi. Autoru vidū – Jānis Pauļuks, Rūdolfs Pinnis, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Indulis Zariņš, Biruta Baumane un citi, kā arī Džemmas Skulmes figurālā eļļas glezna “Sieviete zilā”.
Savukārt klasiskās mākslas galerijas “Antonija” piedāvājumā ir četri Džemmas Skulmes darbi:
akvarelis “Trīs māsiņas”, 60. gadu eļļas glezna “Tautasdziesma, koris”, eļļas gleznas “Madonna” (1995) un “Kariatīde”. Galerijas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka pēdējais darbs iegādājams par 1400 eiro.
Galeriju pārstāvji norāda – šobrīd Džemmas Skulmes darbi kļūst arvien pieprasītāki un to vērtība aug.
