Kam pieder lielākie dārzi Latvijā? TOP 10 ābeļu, smiltsērkšķu un upeņu stādījumu saimnieki 0
Latvijā lielāko daļu augļu koku un ogulāju platību aizņem ābeļdārzi. Vislielākās platības ar ābelēm joprojām ir Viesītes novada Saukas pagastā (156 ha), Tukuma novada Pūres pagastā (123 ha) un Tukuma novada Degoles pagastā (54 ha).
Kopumā Lauku atbalsta dienestā (LAD) platību maksājumiem deklarēti 2836 ha ābeļdārzu. Tas nozīmē, ka komerciālo ābeļdārzu platības Latvijā, neraugoties uz Eiropas atbalstu, samazinās. To nevar teikt par citām augļkopības kultūrām – pēdējos gados lielāki kļuvuši gan upeņu, gan smiltsērkšķu komerciālie stādījumi. Tā pērn Latvijā atbalsta maksājumiem deklarēti 1128 ha ar smiltsērkšķiem un 1252 ha ar upenēm. Lielākie upeņu stādījumi ir Rucavas pagastā (138 ha), Limbažu novadā Viļķenes pagastā (111 ha) un Cesvaines pagastā (84 ha). Lielākie smiltsērkšķu dārzi deklarēti, ticat vai ne, Rīgā – 188 ha, jau mazākās platībās smiltsērkšķu plantācijas ir Iecavā (41 ha), Aucē (39 ha) un Mālpilī (35 ha).
Kopumā augļu koku un ogulāju platības Latvijā palielinās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pērn Latvijā ābeļdārzu platības pat dubultojušās salīdzinājumā ar 2017. gadu. 2018. gadā Latvijā uzskaitīti teju 14 tūkstoši ha ar ābelēm. Vidējā augļu dārzu ražība arī pieaug – saskaņā ar statistikas datiem 2018. gadā Latvijā no viena ha novāktas 3,7 tonnas ābolu. Salīdzinājumam – pērn no hektāra novāktas 1,9 tonnas bumbieru un 1 tonna plūmju.
Latvijas ābeļdārzos dominē ‘Auksis’ – šī šķirne iestādīta 15% Latvijas ābeļdārzu. Populāras šķirnes ir arī ‘Antonovka’ un ‘Antej’ – šīs šķirnes aug 7–8% dārzu. Lielāko ābeļdārzu topā nav daudz izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Pozitīvi, ka samazinās veco, nekopto dārzu īpatsvars, tiek stādīti jauni dārzi.
Lielāko upeņu dārzu topā lielu pārsteigumu nav – tur lasāmi labi zināmu augļkopju vārdi, bet smiltsērkšķu tops pievērš uzmanību. Lielākās smiltsērkšķu platības – teju 200 ha – atbalsta maksājumiem deklarējusi Rīgas firma SIA North East Group SIA ar 2800 eiro pamatkapitālu. Publiski nepazīstams uzņēmums. To nevar teikt par otru lielāko smiltsērkšķu audzētāju Dailu Kronbergu Bauskas novada Mūsā. D. Kronbergai ir četrdesmit gadu pieredze augļkopībā. Pirmie smiltsērkšķu stādījumi saimniecībā iestādīti 2004. gada aprīlī. 2009. gadā zemnieku saimniecība ieguva bioloģiskās saimniecības sertifikātu.
Trešās lielākās smiltsērkšķu platības pieder kompānijai ar juridisko adresi Rīgā – SIA Elianda. Uzņēmums nodarbojas gan ar sulu un dzērienu ražošanu, gan ar izklaidi un atpūtu saistītu biznesu, gan ar sava vai nomāta īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Arī šā daudznozaru uzņēmuma pamatkapitāls ir nepilni 3000 eiro.
Smiltsērkšķu un upeņu ražas aizvadītajos gados ir visai stabilas – vidēji 0,2 tonnas no ha, kamēr upenes vāktas 0,38 tonnas no ha. Lielākās upeņu platības Latvijā joprojām pieder Dānijas kapitālam piederošajai kompānijai Baltic Berries, kas pēdējos gados nedaudz šai kultūrai atvēlētās platības palielinājusi.
TOP 10 saimniecības pēc deklarētajām ābeļdārzu platībām*, ha
1. Viesītes nov. Saukas pag. KS Poceri 143.77
2. Tukuma nov. Tumes pag. SIA Auseklītis 44.32
3. Tukuma nov. Pūres pag. AS Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija 38.09
4. Tukuma nov. Pūres pag. SIA Pūres dārzi 33.82
5. Riebiņu nov. Stabulnieku pag. SIA Lakijs 26.5
6. Smiltenes nov. Smiltenes pag. ZS Kurpnieki 24.04
7. Dagdas nov. Konstantinovas pag. ZS Skudras 21.65
8. Vecumnieku nov. Skaistkalnes pag. SIA Pienjāņi 21.63
9. Inese Miķelsone Dobeles nov. Bikstu pag. 20.85
10. Ķeguma nov. Rembates pag. ZS Rozetes 20.72
*LAD dati uz 2018.01.07.
TOP 10 saimniecības pēc deklarētajām smiltsērkšķu platībām*. ha
1. SIA North East Group SIA 184.08
2. Bauskas nov. Ceraukstes pag. ZS Kronbergas Dailas zemnieku saimniecība 36.26
3. Limbažu nov. Pāles pag. SIA Elianda 34.77
4. Siguldas nov. SIA Vidzeme lauks 23.73
5. Neretas nov. Pilskalnes pag. ZS Cebriņi 22.3
6. Naukšēnu nov. Ķoņu pag. SIA North Berries 21.63
7. Alojas nov. Alojas pag. ZS Upītes 21.35
8. Auces nov. ZS Lankas 19.94
9. Raunas nov. Raunas pag. ZS Raunas Ekooga 17.98
10. Jelgavā SIA Zeltlejas 17.37
*LAD dati uz 2018.01.07.
TOP 10 saimniecības pēc deklarētajām upeņu platībām*, ha
1. Rucavas nov. Rucavas pag. SIA Baltic Berries 138.24
2. Cesvaines nov. Cesvaines pag. ZS Kalna Mežjukāni 77.95
3. Lielvārdes nov. Jumpravas pag. SIA Excelsior Trade 57.36
4. Rēzeknes nov. Nautrēnu pag. ZS Liepu salas 52.98
5. Limbažu nov. Viļķenes pag. SIA Krogzeme 50.61
6. Ādažu nov. SIA VestaFume TLG 42.59
7. Talsu nov. Sabile SIA Berrypark 39.6
8. Lubānas nov. Indrānu pag. ZS Kalnastradi 37.72
9. Ķekavas nov. Baloži, SIA Stroķu acs 27.22
10. Ogres nov. Ogresgala pag. SIA IronWill Agro 26.86
*LAD dati uz 2018.01.07.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops jūlija numurā
