Kam pieder lielākie aitu ganāmpulki Latvijā? 33
Daina Kairiša, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā novērojamas būtiskas aitu novietņu un arī aitu skaita izmaiņas (1. tab.). Lauksaimniecības datu centrs (LDC) ziņo, ka 2018. gadā Latvijā pavisam bija reģistrētas 3544 novietnes un 112 208 visu vecumu un dzimumu aitas. Vēlākā laika periodā gan aitu skaits, gan novietņu skaits ir samazinājies, sasniedzot 2022. gada 1. janvārī 90335 aitas, kas ir par piektdaļu mazāk nekā 2018. gadā. Pēdējā gada laikā aitu skaits ir samazinājies par 1550 aitām. Līdzīga tendence vērojama arī aitu māšu skaita samazinājumā, tomēr tas notiek nedaudz lēnāk.
Aitu māšu īpatsvars no visām reģistrētajām aitām ar katru gadu kāpj, kas jāvērtē pozitīvi tāpēc, ka saimnieki cenšas pārdot visus iepriekšējā gadā gaļas ražošanai iegūtos jērus, neatstājot tos uz ziemas periodu.
Pēc LDC informācijas, uz 27.06.2022. lielākais aitu ganāmpulks Latvijā ir SIA Mikaitas, kur kopējais reģistrēto aitu skaits pārsniedz 2 tūkstošus. Šāda lieluma saimniecības ir divas, bet divās kopējais reģistrēto aitu skaits pārsniedz tūkstoti (2. tab.). Šīs jau var uzskatīt par specializētām aitkopības saimniecībām.
Pavisam 20 skaitliski lielākajās saimniecībās ir reģistrētas 16 548 aitas jeb 18,3% no visām reģistrētajām aitām. No sarakstā iekļautajām saimniecībām deviņās audzē arī šķirnes aitas. Tādas ir SIA Mikaitas, SIA EISS, ZS Vecceplis, ZS Čakaiņi, SIA 3D Development, ZS Liepas, SIA Meža Moja, SIA Ralle un ZS Dzilniņas. Kopējā aitu skaitā ir iekļauti arī jēri, kurus skaits pa gada mēnešiem ir mainīgs, daļa piedzimst, bet daļu pārdod.
Pēc LDC sniegtās informācijas, Latvijā ir vien divas saimniecības, kurās aitu māšu skaits pārsniedz 800, bet trīs saimniecībās aitu māšu ir vairāk nekā 300 (3. tab.).
Ne visas saimniecības, kurās kopējais aitu skaits ir liels, ir atrodamas 3. tabulā. Varam secināt, ka šajās saimniecībās uz konkrēto datumu bijis lielāks jēru skaits.
Kopumā Latvijā gan no audzētāju, gan arī no patērētāju puses ir vērojama lielāka interese par jēru gaļas ieguvi. Pēdējo divu gadu laikā vērojam jēru gaļas cenas kāpumu, šā gada sākumā tā bija vidēji 7,50 eiro par liemeņa kg. Patlaban vērojams cenas kritums, kas faktiski sakrīt ar iepriekšējo gadu tendenci.
Galvenā tirgus prece ir jērs, to ir iecerēts pārdot vaislai vai gaļas ieguvei. Saimniecības nevar cerēt uz optimāliem ienākumiem, ja aitu mātes nav auglīgas un pienīgas, ja iegūtais jērs nav ātraudzīgs un netiek ēdināts ar barības vielām bagātu lopbarību. Ne visu vecumu aitām ir nepieciešama intensīva ēdināšana ar spēkbarību. Arī ar kvalitatīvu zāles lopbarību var nodrošināt labu jēru nobarošanas tempu, bet aitu māšu un audzējamo aitu ēdināšanā vissvarīgākais barības līdzeklis var būt kvalitatīvs zālājs. Palielinoties visu veidu izejvielu cenām, šim aspektam ir jāpievērš vislielākā uzmanība.
Jaunās paaudzes saimnieki ir sapratuši, ka ekonomiski pamatota aitu audzēšana ir jābalsta uz zināšanām, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, un teiciens aitām jau neko daudz nevajag ir jāaizmirst!
Sagatavojusi DAINA KAIRIŠA, LLU LF DZZI profesore, biedrības Latvijas aitu audzētāju asociācija valdes priekšsēdētāja vietniece
