Kam pieder lielākie ābeļdārzi Latvijā? Pēta žurnāls “Agro Tops” 0
Latvijā lielāko daļu augļu koku un ogulāju platību aizņem ābeļdārzi. Vislielākās platības ar ābelēm apstādītas Saukā – 154 ha, Pūrē – 121 ha un Degolē – 60 ha.
Platību maksājumiem pērn pieteikti 2995 ha ābeļu stādījumu, liecina Lauku atbalsta dienesta dati. Taču eiforijai īsti nav vietas, daudzi no šiem hektāriem ir aizņemti ar veciem, nekoptiem dārziem, daļa stādījumu varbūt nav gados tik seni, taču ir tapuši nepiemērotās vietās, tāpēc nīkuļo, daļa ir stādīta tikai atbalsta saņemšanai.
Platību maksājums ir ar ražošanu saistīts maksājums, tāpēc varbūt ir vērts augļkopjiem vismaz savā starpā sākt diskusiju par atbalsta kritērijiem. Piemēram, to atvēlēt ražojošiem dārziem, no kuriem tiek novākts noteikts daudzums ābolu, nevis piešķirt to tikai par to vien, ka kādreiz iestādītas ābeles. Līdzīgi kā piena nozarē, kur atbalstu var saņemt tikai par tām govīm, kas nodrošina noteiktu izslaukumu. Šobrīd faktiski vienīgie nosacījumi, lai saņemtu atbalsta maksājumu par ābeļdārzu, ir nopļautas rindstarpas un lai kopējā viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par 1 ha.
Taču vienlaikus jāatzīst, ka ir dārzi, kur tikai nelaimīgas sakritības dēļ neražas gadi seko viens pēc otra. Ja nebūtu subsīdiju, tad, iespējams, saimniecības būtu spiestas bankrotēt. Var, protams, pārmest, ka dārzi iestādīti nepiemērotās vietās, bet ne visi stādot to varēja zināt.
Ļoti pārdomāti jāizvēlas vietas, kur stādīt dārzus. Latvijā lielu, simtos hektāru mērāmu dārzu veidošanai īsti piemērotu platību nav pat Zemgalē. Ābeļu audzēšanai parasti piemēroti atsevišķi lauki dažu hektāru platībā.
Arī citu valstu pieredze liecina, ka optimāli strādā saimniecības ar 10–15 ha ābeļdārziem, jo tos iespējams apkopt ar vienas ģimenes spēkiem. Ja kaimiņos ir vēl citi tādi paši nelieli ābeļdārzi, ir iespēja veidot spēcīgu kooperāciju kopīgai glabātavai, pārstrādei un realizācijai.
Lielāku peļņu var gūt, apsaimniekojot intensīvi mazu dārzu, nevis lielu. Labāk no hektāra iegūt 30–40 tonnu ābolu (un Latvijā tas ir iespējams) nekā no hektāra vākt 3–4 tonnas. Lielo dārzu īpašnieki agrāk vai vēlāk saskaras ar darbaspēka problēmu, gan novācot ražu, gan veidojot vainagus.
Pieņemot, ka gadā no hektāra var iegūt 10–15 tonnu ābolu, Latvijā augļkopji gadā saražo 30–45 tūkstošus tonnu ābolu. Bet vai tā ir? Liela daļa izaudzētā tiek realizēta tirgū un neparādās nekādās uzskaitēs. Mēs no šiem skaitļiem nevaram izdarīt nekādus objektīvus secinājumus. Taču to darīs Eiropas ierēdņi, kad, nedod Dievs, būs jāspriež par kompensācijām neražas vai citas krīzes gadījumā. Tad šie dati liecinās, ka augļkopība Latvijā nav nozare, kas dod būtisku pienesumu tautsaimniecībā.
Katram augļkopim ir jāatrod īstā kultūra, kas spēj ražot viņa laukos. Vienā gadījumā tās ir ābeles, citā – ķirši vai upenes.
Pagasti ar lielākajām ābeļu platībām Top 10
Nr.p.k. |
Pagasts |
Ābeļdārzu platība, ha |
1 |
Saukas pag. |
153,6 |
2 |
Pūres pag. |
121,38 |
3 |
Degoles pag. |
59,8 |
4 |
Kurmāles pag. |
45,75 |
5 |
Konstantinovas pag. |
45,33 |
6 |
Tumes pag. |
45,23 |
7 |
Virbu pag. |
40,28 |
8 |
Rembates pag. |
37,38 |
9 |
Kazdangas pag. |
32,79 |
10 |
Drabešu pag. |
30,23 |
Top 30 saimniecības pēc deklarētajām ābeļdārzu platībām*
Nr.p.k. |
Saimniecība |
Īpašnieks, vadītājs |
Ābeļdārzu platība, ha |
1 |
Viesītes nov. Saukas pag. KS Poceri |
Modris Lāčplēsis |
124,76 |
2 |
Tukuma nov. Pūres pag. AS Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija |
Jānis Lepsis |
40,62 |
3 |
Tukuma nov. Tumes pag. SIA Auseklītis |
Jēkabs Spickus |
40,6 |
4 |
Tukuma nov. Pūres pag. SIA Pūres dārzi |
Edmunds Grīnbergs |
33,93 |
5 |
Tukuma nov. Tumes pag. SIA Ceko (Jaunmoku dārzi) |
Māris Kalējs |
24,04 |
6 |
Dagdas nov. Konstantinovas pag. z/s Skudras |
Oskars Kavuns |
21,96 |
7 |
Inese Miķelsone, Dobeles nov. Bikstu pag. |
21,3 |
|
8 |
Ķeguma nov. Rembates pag. zs Rozetes |
Zintis Ābelis |
20,21 |
9 |
Bauskas nov. Ceraukstes pag. Z/s Ābelītes ZS |
Dace un Lauris Medņi |
19,66 |
10 |
Tukuma nov. Degoles pag. SIA Nītava |
Edvards Beinarovičs |
19,28 |
11 |
Krāslavas nov. Indras pag. z/s Visvari |
Ivars Gendelis |
18,74 |
12 |
Riebiņu nov. Stabulnieku pag. SIA Lakijs |
Mareks Seilis |
18,2 |
13 |
Jānis Pelnēns, Tukuma nov. Pūres pag. |
17,09 |
|
14 |
Talsu nov. Ģibuļu pag. x/s Madaras |
Valērijs Ogorodovs |
16,96 |
15 |
Auces nov. Vecauces pag. SIA LLU MPS Vecauce |
Svetlana Jarmoliča |
16,91 |
16 |
Ventspils nov. Ziru pag. z/s Kalnarāji 2 |
Raivo un Daiva Špudes |
16,13 |
17 |
Kuldīgas nov. Kurmāles pag. z/s Pūķi |
Iveta Šteinberga |
15,89 |
18 |
Tukuma nov. Pūres pag. z/s Bērzgaļi |
Silvija Selecka |
15,52 |
19 |
Dagdas nov. Konstantinovas pag. z/s Eži |
Pāvels Kavuns |
15,3 |
20 |
Dace Igaune, Jelgavas nov. Vircavas pag. |
15,26 |
|
21 |
Rugāju nov. Rugāju pag. z/s Dālders |
Sandra Paidere |
15,25 |
22 |
Līgatnes nov. Līgatnes pag. SIA Līgatnes ābele |
Leonīds Likums |
15,04 |
23 |
Rēzeknes nov. Lendžu pag. z/s Ķirši |
Dmitrijs Pavlovs |
14,91 |
24 |
Siguldas nov. Siguldas pag. Z/s Pīlādži |
Jānis Zilvers |
14,66 |
25 |
Aldis Āboliņš, Talsu nov. Virbu pag. |
14,56 |
|
26 |
Māris Krastiņš, Bauskas nov. Īslīces pag. |
14,5 |
|
27 |
Ķeguma nov. Rembates pag. Z/s Dimantu kalns |
Pēteris Dimants |
14,14 |
28 |
Talsu nov. Vandzenes pag. SIA Malum |
Aina Brigmane, Jānis Ignatovičs |
12,9 |
29 |
Talsu nov. Virbu pag. z/s Sarmas |
Mārtiņš un Valdis Girnus |
12,89 |
30 |
Tukuma nov. Degoles pag. z/s Rūķīši |
Juris Vende |
12,68 |
*LAD dati uz 2015.01.07.
Foto: Gundega Skagale
KS Poceri Viesītes novada Saukas pagastā apsaimnieko Latvijas lielāko augļu dārzu – šeit 126 ha platībā iestādītas ābeles, vēl 25 ha aizņemti ar citām kultūrām, pastāstīja kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Modris Lāčplēsis (no labās) un agronoms Aldis Bērziņš.
