Foto no Agrotops arhīva.

Aizvadītajā sezonā Lauku atbalsta dienestā deklarēts 171 tūkst. ha aramzemē sēto stiebrzāļu un/vai lopbarības zālaugu un 504 tūkst. ha ilggadīgo zālāju.

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64

Lasīt citas ziņas

Lielākās sēto zālāju platības pieder lopkopības saimniecībām, kas tos izmanto lopbarības sagatavošanai, taču gadi iet, valdība mainās, bet joprojām jautājumus raisa ilggadīgo zālāju platību apsaimniekotāju mērķi. Īpaši ņemot vērā, ka daļai ganību īpašnieku juridiskā adrese meklējama Rīgā.

Vislielākās platības ar ilggadīgajiem zālājiem ir Madonas novada Ošupes pagastā (3426 ha), Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā (3360 ha), kā arī galvaspilsētā Rīgā (3382 ha).

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Ar bijušajiem “saskaņiešiem” priekšgalā nodibināta reģionālā partija “Sarauj, Latgale!”

Lielākā ganību apsaimniekotāja pērn bija gaļas liellopu audzētājsaimniecība Nodegi Priekules novadā – 823 ha. Taču ar ko nodarbojas tās deviņas saimniecības, kas saņēmušas atbalsta maksājumus par 500–800 ha ganību? Izrādās, daļa lielo ilggadīgo zālāju platību īpašnieki izveidojuši briežu dārzus.

Kā ilggadīgos zālājus atbalsta maksājumiem varēja pieteikt ne tikai Eiropas nozīmes zālāju biotopus un putnu dzīvotnes, biškopībai vai ārstniecības augu ievākšanai izmantotos zālājus, klūdziņprosas un miežu brāļa sējumus, bet arī aramzemē sētos zālājus, ja tie laukā atradušies piecus gadus. Tāpat – ja zālājs ticis pārsēts vai atjaunots.

Vislielākās platības ar aramzemē sētajiem zālājiem 2018. gadā bija Vārkavas novada Rožkalnu pagastā (2184 ha), Līvānu novada Rudzātu pagastā (1693 ha) un Riebiņu novada Stabulnieku pagastā (1588 ha). Lielākās kultivēto zālāju platības apsaimnieko viens no lielākā slaucamo govju ganāmpulka īpašniekiem SIA Pampāļi – 1,2 tūkst. ha, vēl septiņas saimniecības apsaimnieko zālājus 600–900 ha platībā.

Aramzemē sēto stiebrzāļu un lopbarības zālaugu audzētāju TOP 10

1. Saldus nov. Pampāļu pag. SIA “Pampāļi” 1254,94 ha
2. Aglonas nov. Kastuļinas pag. ZS “Deņevo” 824,42 ha
3. Viļānu pag. AS “Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale” 811,75 ha
4. Smiltenes nov. Brantu pag. SIA “Vidzemīte” 809,13 ha
5. Saldus nov. Saldus pag. SIA “Saldu druva” 749,50
6. Saldus nov. Lutriņu pag. SIA “Lutriņi” 734,38 ha
7. Dobeles nov. Auru pag. AS “Ziedi JP” 703,13 ha
8. Smiltene nov. Blisku pag.ZS ‘Kalējiņi 1″ 635,63 ha
9. Talsu nov. Luberes pag. ZS “Vītoliņi” 570,47 ha
10. Ventspils nov. Ances pag. SIA “CVH” 557,39 ha

Ilggadīgo zālāju audzētāju TOP 10

1. Priekules nov. Bunkas pag. ZS “Nodegi” 822,59 ha
2. Dagdas nov. Bērziņu pag. ZS “Zītari” 737,34 ha
3. Ludzas nov. Cirmas pag. IK “Jaunzemļi” 732,52 ha
4. Lielvārds pag. SIA “Lāčplēša piens” 726,55 ha
5. Limbažu nov. Umurga pag. SIA “MJ Invest” 715,77 ha
6. Ventspils nov. Popes pag. SIA “Jaunpope” 705,91 ha
7.Gulbenes nov. Lejasciema pag. SIA “Rainis” 678,25 ha
8. Kokneses nov. Bebru pag. ZS “Rosmes” 620,06 ha
9.Apes nov. Trapenes pag. SIA “LR lauksaimnieku apvienība” 556,82 ha
10. Naukšēnu nov. Naukšēnu pag. SIA “Naukšēni” 522,92 ha

Pilnu abu sarakstu TOP 50 skatiet žurnāla Agro Tops aprīļa numurā

• Agrotops