Kam nekaitē dīzelis: plaušām vai autokoncerniem? 0
Atsevišķas Vācijas pilsētas pakāpeniski ievieš iebraukšanas ierobežojumus veciem dīzeļauto, lai mazinātu gaisa piesārņojumu. Tikmēr plaušu ārstu grupa pauž šaubas par ES noteiktajām slāpekļa dioksīda normām: tās esot par bargu, kaitīgums veselībai pārspīlēts.
Vai gaidāms masveida dīzeļdzinēju aizliegumu vilnis, kas no Vācijas pārsviedīsies uz citām valstīm, ievadot revolūciju autoindustrijā un strauju dīzeļdzinēju galu?
Šādas bažas pagājušā gada sākumā daudzviet Eiropā uzjundīja Vācijas Federālās administratīvās tiesas lēmums dīzeļdzinēju lietā. Tiesa apstiprināja, ka Vācijas pašvaldībām ir tiesības savā teritorijā liegt iebraukt automobiļiem ar dīzeļmotoriem, ja citi paņēmieni slāpekļa dioksīda piesārņojuma mazināšanai ir izsmelti.
Vienpadsmit mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas var secināt: lai gan to pilsētu un ielu skaits, kurās tiek ieviesti vai plānoti dīzeļdzinēju ierobežojumi, pamazām pieaug, prognozes par aizliegumu masveidību nav piepildījušās.
Vienīgā Vācijas pilsēta, kurā līdz šim pilnvērtīgi ieviesti dīzeļdzinēju ierobežojumi, ir Hamburga – turklāt arī tur tikai divās ielās. Kopš 2018. gada jūnija pa tām liegts pārvietoties vieglajām un kravas automašīnām, kas neatbilst “Euro 6” emisijas standartiem.
Savukārt vienīgā pilsēta, kur stājies spēkā ierobežojums vecākām dīzeļdzinēju automašīnām iebraukt ne tikai atsevišķās ielās, bet gan visā pilsētas centrā jeb tā dēvētajā vides zonā, ir Štutgarte. Patlaban ierobežojums vēl attiecas tikai uz iebraucējiem jeb autovadītājiem, kuri nav Štutgartes pastāvīgie iedzīvotāji. No aprīļa, kad beigsies pārejas periods, tas skars visu dīzeļauto saimniekus, kuru spēkratu emisijas atbilst vien “Euro 4” vai zemākam standartam vai neietilpst kādā no izņēmumu kategorijām. Pārkāpēji vēl netiek sodīti ar naudas sodu, bet vien brīdināti.
Tiesājas, ievieš, plāno, nogaida
Turpretī citās pilsētās vēl arvien valda nenoteiktība. Ir pašvaldības, piemēram, Darmštate, Bonna, Berlīne, kur plānots, ka vecāku dīzeļauto iebraukšanas aizliegumi dažās noslogotajās ielās stāsies spēkā šī gada vidū. Ķelnē savukārt plānoti ierobežojumi visā pilsētas centra vides zonā no 2019. gada aprīļa. Tikmēr citviet, kā Maincā, noteiktas ielas vecākiem dīzeļauto tiks slēgtas no septembra. Ir pašvaldības, kas vēl arvien tiesājas ar vides aizsargiem vai izstrādājušas jaunus gaisa piesārņojuma mazināšanas plānus, iekļaujot citus pasākumus, bet ne dīzeļdzinēju aizliegumu.
Kādēļ tieši Vācijā pilsētas ir tās, kas tik ļoti uztraucas par dīzeļdzinēju radīto piesārņojumu, ka ievieš daļējus vai pilnīgus aizliegumus? Vai tam pamatā būtu izteiktās rūpes par iedzīvotāju veselību vai īpaši augsts piesārņojuma līmenis, kāda nav citās valstīs? Atbilde: drīzāk ne viens, ne otrs.
Pieļaujamā slāpekļa dioksīda koncentrācijas robežvērtība gaisā visās ES valstīs ir vienāda: kopš 2010. gada tā noteikta 40 mikrogrami uz kubikmetru. Taču lielākā daļa valstu šo normu neievēro. Līdzīgi kā Štutgartē, Berlīnē, Minhenē, Hamburgā standarts tiek būtiski – pat vairāk nekā divas reizes – pārsniegts arī Parīzē, Marseļā, Londonā, Birmingemā, kā arī citās Eiropas lielpilsētās. Līdzīgas pienākumu neizpildes lietas kā pret Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, Eiropas Komisija sākusi arī pret Austriju, Čehiju, Dāniju, Itāliju, Poliju, Portugāli utt. Tomēr līdz šim tikai attiecībā uz Vāciju, Franciju un Rumāniju EK gājusi tik tālu, ka par standartu ignorēšanu iesniegusi prasības Eiropas Savienības Tiesā. Vēl pagājušā gada sākumā, cenšoties pēdējā brīdī paglābties no tiesāšanās, Vācijas valdība iesniedza EK jaunu pasākumu plānu piesārņojuma mazināšanai, tajā viens no galvenajiem risinājumiem – bezmaksas sabiedriskā transporta testēšana. Šis pasākumu kopums gan EK nepārliecināja.
Aizliegumi – vides aizsargu nopelns
Taču to, ka piesārņojuma līmeni atsevišķas pilsētas šobrīd spiestas risināt tieši ar dīzeļdzinēju aizliegumiem, panākusi ne tik daudz EK, cik vides aizsardzības kustība “Deutsche Umwelthilfe”. Šī samērā nelielā organizācija jau vairākus gadus sistemātiski vienu pēc otras sūdz administratīvajā tiesā tās Vācijas pilsētas, kurās konstatēti slāpekļa dioksīda normu pārsniegumi. Lai gan lielākajai daļai pašvaldību ir detalizēti piesārņojuma mazināšanas plāni, kas ietver elektromobilitātes veicināšanu vai jaunu transporta sistēmu izbūvi, vides aizsardzības organizācija argumentē: plāni, protams, ir lieliska lieta, taču tie iedarbosies tikai ilgtermiņā. Kamēr efekts vēl nav iestājies, kaut kas ir jādara, lai piesārņojumu samazinātu īstermiņā. Ja nav iespējams citādi, tad jāsamazina dīzeļauto skaits. Kā stāsta “Deutsche Umwelthilfe” pārstāve Doroteja Zāra, līdzīgi tiesu procesi kā Vācijā notikuši arī Lielbritānijā, sūdzības iesniegtas arī Čehijā un Nīderlandē. Tomēr nekur tie neesot bijuši – no vides sargu perspektīvas – tik veiksmīgi kā Vācijā.
Jāņem gan vērā: tiesu spriedumi automātiski neuzliek pašvaldībām pienākumu uz karstām pēdām ieviest dīzeļdzinēju ierobežojumus. Piemēram, Diseldorfa, pat par spīti zaudējumam tiesā pret “Deutsche Umwelthilfe”, vēl arvien negrasās piekāpties un apņēmusies pret piesārņojumu cīnīties ar citiem līdzekļiem. Savā jaunajā 60 punktu plānā apņēmusies triecientempā nomainīt gandrīz visus sabiedriskos dīzeļautobusus pret modeļiem, kas atbilst “Euro 5” standartam, ieviest jaunu elektroautobusu līniju, kā arī pazemināt sabiedriskā transporta cenas.
Sēj šaubas par kaitīgumu
Tikmēr pēdējās nedēļās diskusija par dīzeļdzinēju ierobežojumiem ievirzījusies gluži jaunā gultnē. Arvien skaļāk izskan šaubas par pašu ES noteikto slāpekļa dioksīda robežlīniju zinātnisko pamatotību un līdz ar to nepieciešamību tās vispār ievērot.
Kā uzsver EK, noteiktā slāpekļa dioksīda robežvērtība 40 mikrogrami uz kubikmetru esot balstīta uz zinātniskiem atzinumiem, kurus sniegusi Pasaules veselības organizācija. Pierādīts, ka slāpekļa dioksīda piesārņojums kairina elpceļus un izraisa to iekaisumu. Parasti, aizstāvot normu noteikšanu, EK piesauc arī vairākus desmitus tūkstošu cilvēku, kuri Eiropas Savienībā mirstot no šī piesārņojuma izraisītām slimībām.
“Pašreizējo slāpekļa dioksīda un cieto daļiņu piesārņojuma robežvērtības pārsniegšana ir pilnīgi nekaitīga un nevienu nenogalina,” tā turpretī apgalvo plaušu ārsts Dīters Kēlers, bijušais Vācijas Pneimoloģijas un elpināšanas sabiedrības prezidents. Atklātajā vēstulē, kuru līdz ar viņu parakstījuši vēl vairāk nekā simts plaušu ārstu, viņš pieprasa pārskatīt pieļaujamās slāpekļa dioksīda piesārņojuma robežvērtības. Līdzšinējie pētījumi par dīzeļdzinēju atgāzu kaitīgumu esot metodoloģiski apšaubāmi.
D. Kēlera atziņas ievērību guvušas demonstrantu vidū, kas, tērpušies dzeltenās vestēs, protestēja pret dīzeļdzinēju ierobežojumiem Štutgartē.
Zinātnisks vai politisks strīds?
Tiesa, lai gan bulvārlaikraksts “Bild” un citi mediji šo paziņojumu lasītājiem sākotnēji priekšstatīja kā “ekspertu strīdu” jeb uzvirmojušās viedokļu atšķirības starp it kā divām zinātnieku nometnēm, vēlāk noskaidrojās, ka abas “nometnes” ir ar ļoti atšķirīgu svaru. Meklējot atklātās vēstules parakstītājus, Kēlers uzrunājis vairāk nekā 4000 plaušu ārstus. Tikai nedaudz vairāk par 100 jeb vien niecīga daļa no viņiem bijuši ar mieru pievienoties šai skeptiskajai nostājai. Tāpat organizācija “LobbyControl” izpētījusi, ka plaušu ārstu uzsaukuma izstrādāšanā esot piedalījušies arī vairāki transporta zinātņu pētnieki, kuri saistīti ar auto ražotājiem.
Kēlera viedoklis ir arī pretējs tam, kādu pauž Vācijas Pneimoloģijas un elpināšanas sabiedrības pašreizējā vadība. Vēl pērn decembra beigās tā norādīja uz veselības apdraudējumiem, kurus rada slāpekļa dioksīda piesārņojums, pamatojoties uz Minhenes Helmholcas Vides medicīnas institūta pētījumu. Statistiski salīdzinot pilsētu un lauku iedzīvotāju saslimstību ar plaušu un citām slimībām, institūts konstatējis korelāciju ar slāpekļa dioksīda piesārņojuma līmeni.
