Kam negadās nopļaut pirkstus vai iezāģēt vēderā…Efektīvi padomi katram dārzniekam, lai darbi rit droši 1
Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pavasarī katrs brīvais brīdis tiek izmantots īpašuma sakopšanai. Mūsdienās darbu dārzā un piemājas teritorijā atvieglo zālespļāvēji, trimmeri, krūmgrieži, motorzāģi un citas jaudīgas ierīces, kuru izmantošanai ir arī ēnas puses. Nerūpējoties par drošību, var nodarīt pāri ne tikai savai, bet arī apkārtējo veselībai.
Nopļauj pirkstus, iezāģē vēderā
“Neizlasot lietošanas instrukciju, nepareizi strādājot ar trimmeri, zālespļāvēju vai cita veida dārza tehniku, neizmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, var notikt nelaimes gadījums. Vislielāko bīstamību rada ierīces darbības pamatprincipu neievērošana, piemēram, rotējošo asmeņu vai motora tīrīšana, pirms tam nepārliecinoties, vai tā ir izslēgta.
Tipiska situācija – pļaujot zāli, zālespļāvēja asmeņos kaut kas ieķeras, un cilvēks ar roku mēģina tos atbrīvot, lai gan ierīce nav atvienota no elektrības. Tas var beigties ar smagiem ievainojumiem, nogrieztiem pirkstiem vai plaukstu. Nevienu iekārtu nedrīkst tīrīt vai remontēt, ja tā nav pilnībā nodrošināta pret nejaušu ieslēgšanos,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, asociētais profesors Ivars Vanadziņš un piebilst, ka tas attiecas arī uz zāliena traktoriem un raideriem, lai gan tie parasti aprīkoti ar papildu drošības sistēmām, piemēram, vadītājam pieceļoties no sēdekļa, motors un pļaušanas mehānisms automātiski izslēdzas.
“Ja pagalmā kāds darbojas ar trimmeri vai zālespļāvēju, pārējiem ģimenes locekļiem, īpaši bērniem, jāturas vismaz desmit metru attālumā. Jāņem vērā arī riski, ko rada asmeņu izmestie akmentiņi. Tā ir vecāku atbildība – redzot, ka bērns tuvojas, pārtraukt pļaušanu un izslēgt ierīci.”
Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas plastikas un rokas ķirurgs Dzintars Ozols norāda, ka traumas, kas gūtas ar zāles pļaušanas ierīcēm, ir ļoti smagas. Dažkārt amputētos pirkstus, sadragāto roku vai kāju glābt nav iespējams, jo asmeņu rotācijas dēļ ievainojums gūts vairākkārt un audi ir pamatīgi bojāti.
Ļoti bīstamas ierīces ir arī motorzāģi un krūmgrieži, jo, ar tiem darbojoties dārzā vai savā privātajā mežā, lietotāji mēdz pieļaut kļūdas, kuras var beigties ar ļoti nopietnām traumām. Lai gan tie paredzēti turēšanai ar abām rokām un lietošanas instrukcijā minēta virkne citu svarīgu drošības nosacījumu, Ivars Vanadziņš teic, ka praksē daudzi iemanās improvizēt un sevi savainot, kad, piemēram, pakāpušies uz nestabili novietotām dārza trepēm un turot zāģi izstieptā rokā, mēģina nozāģēt kokam augšējos zarus.
Arī tad, ja zāģēšana uzsākta nepareizi – ar sliedes galu, pastāv iespēja, ka atsitiena dēļ zāģis var izkrist no rokām un trāpīt, piemēram, kājā, vēderā vai sejā. “Lai gan zāģis ātri beidz darboties, ķēdes griešanās ātrums ir ļoti liels – atkarībā no modeļa arī vairāk nekā trīsdesmit metru sekundē, tāpēc tā var nodarīt smagus bojājumus,” norāda profesors.
Ja zāģējot vai trimmerējot nelieto aizsargbrilles vai vizieri, no koka vai citām cietajām daļiņām, kuras lido lodes ātrumā, var ciest acis un seja.
Kaitīgais troksnis un vibrācija
“Darbojoties ar dārza tehniku, nedrīkst piemirst par tādiem riska faktoriem kā troksnis un vibrācija. Ne velti uz šīm ierīcēm ir norāde par trokšņa līmeni. Visskaļākie, protams, ir trimmeri un motorzāģi, taču arī daļa zālespļāvēju rada ap 90 decibelu troksni, tāpēc, ar tiem darbojoties ilgāk par pusstundu, vajadzētu izmantot austiņas vai ausu aizbāžņus,” iesaka Ivars Vanadziņš.
Piemēram, sarunas laikā skaņu līmenis sasniedz 65, kliedzot – ap 80, bet motorzāģa darbošanās – 110 decibelu. To, vai troksnis ir kaitīgs cilvēka veselībai, nosaka ne tikai tā skaļums jeb intensitāte, bet arī iedarbības ilgums. Paaugstināts trokšņa līmenis bojā iekšējās auss struktūras, kam seko dzirdes šūnu atmiršana un dzirdes pasliktināšanās (saskaņā ar Latvijas Arodslimību ārstu izstrādātajām vadlīnijām trokšņa vājdzirdībai pakļauti darbinieki, kuri 6–8 stundas strādā vidē ar trokšņa līmeni virs 85 dB).
Izmantojot tādus instrumentus kā trimmeris vai motorzāģis, plaukstas un rokas tiek pakļautas spēcīgai lokālai vibrācijai. Plaukstas un rokas vibrācija var izraisīt karpālā kanāla sindromu jeb saistaudu saaugumu plaukstas locītavā, kas nospiež nervus un asinsvadus.
“Daudzi cilvēki pēc 40 gadu vecuma droši vien ir pamanījuši, ka pēc zāles pļaušanas tirpst un sāp rokas. Tā izpaužas vibrācijas iedarbība. Vienīgā aizsardzība pret to ir speciālu, vibrāciju mazinošu cimdu lietošana, bet mājas apstākļos var izmantot biezus velosipēdista cimdus ar polsterējumiem,” iesaka profesors un piebilst, ka par aizsardzību pret vibrāciju īpaši jārūpējas tā sauktajiem svētdienas trimmerētājiem, kuru darbs ikdienā saistīts ar ilgstošu datora lietošanu, tāpēc roku locītavas bieži vien jau ir bojātas.
Lai trimmera svars pilnībā negultos uz rokām un pēc pļaušanas nebūtu jācieš no muguras sāpēm, vajag izmantot uzkabi, kurai jābūt noregulētai atbilstīgi augumam.
“Kurš vieglāks, tas ērtāk lietojams,” tā rokās turamās zāģējamās un pļaujamās ierīces raksturo Ivars Vanadziņš. Lai saudzētu veselību, neliela īpašuma apkopšanai viņš iesaka izmantot akumulatora dārza tehniku, kas ne tikai ir vieglāka, bet arī ar zemāku trokšņa un vibrācijas līmeni.
PADOMI
Kā dārzā strādāt droši
• Neatslēgt un nebloķēt ražotāja paredzētos ierīces aizsargmehānismus, nepielāgot un nepārveidot detaļas.
• Regulēt un tīrīt ierīces tikai tad, kad piedziņa ir izslēgta un rotējošās daļas pilnīgi apstājušās.
• Pirms pļaušanas aizvākt no mauriņa akmeņus un bērnu rotaļlietas.
• Strādājot ar trimmeri vai zālespļāvēju, aut kājās slēgtus apavus.
• Lai no ierīces iztīrītu ieķērušos zāli, ierīce obligāti jāizslēdz vai jāatvieno no strāvas.
• Jāizrauj elektrības kabelis no kontaktligzdas, ja gadījies to pārgriezt vai bojāt.
• Nepļaut slapju zāli, jo tā salīp un bieži nosprosto zālespļāvēju.
• Necensties tālu aizsniegties ar zāģi vai trimmeri.
• Darbināt trimmeri, motorzāģi vai krūmgriezi tikai tad, kad stāvat uz stabilas, drošas un līdzenas virsmas.
• Darbā ar motorzāģi vēlams vilkt speciālās bikses un jaku no blīva materiāla vai aizsargtērpu, kas var pasargāt no ievainojuma ar zāģa ķēdi.
• Iedarbinot motorzāģi, jāatrodas vismaz 2 metru attālumā no citiem cilvēkiem.
• Īpaši uzmanīgi jāzāģē jauni koki, jo zāģa ķēde var ieķerties koksnē un tā viegli var gūt traumas vai zaudēt līdzsvaru.
• Nedrīkst zāģēt, paceļot motorzāģi augstāk par pleciem.
• Nepieciešamā eļļa un degviela jāglabā atbilstošos traukos bērniem nepieejamā vietā.
• Degvielas uzpildīšanas laikā dzinējam jābūt izslēgtam.
SVARĪGI
Kā rīkoties traumas gadījumā*
• Apturēt asiņošanu, brūci aizspiežot ar marles kompresi vai tīru drēbes gabalu
• zvanīt 113
• ja ir daļēja amputācija, nodrošināt savainotās vietas nekustīgumu (fiksēt), taču brūci nedrīkst dezinficēt
• ja notikusi amputācija – sameklēt pirkstu vai citu ķermeņa daļu, ietīt tīrā auduma gabaliņā, ielikt polietilēna maisiņā, to kārtīgi satīt un aizvērt, pēc tam ievietot traukā vai lielākā maisiņā ar aukstu ūdeni un dažiem ledusgabaliņiem
• amputēto ķermeņa daļu nedrīkst likt saldētavā vai tieši uz ledus, spirtā, acetonā vai kādā citā šķidrumā.
* Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
