Kam nav izdevīgi, ka gaļas produktos augstāks gaļas procents? 0
Dietologs Andis Brēmanis
Uzturvielām mazāk vērtīgā mehāniski atdalītā gaļa (MAG) aizvien ir daudzu gaļas pārstrādāju ekonomiskais triks, lai veikala plauktā pircēja roka stieptos pēc lētākās desas vai cīsiņiem. Taču zemā cena visbiežāk ir kā sarkanā lampiņa, kas mudina pievērst mūs uzmanību gaļas produktu kvalitātei un izlasīt, cik daudz tajos ir gaļa. Mazāk par 50%? Jā, un MAG satur vairāk tauku nekā olbaltumvielu, līdz ar to MAG uzturvērtība ir ievērojami zemāka kā gaļai. Kādēļ atsevišķi ražotāji tomēr joprojām plaši izmanto mehāniski atdalīto gaļu jeb MAG savu ražojumu sastāvā?
Atbilde ir pavisam vienkārša – šī izejviela ir lētāka.
Taupīgāka attieksme pret pārtiku un tās iegādi nenozīmē, ka jāēd sliktākas kvalitātes produkti! Tieši otrādi! Gaļa ir lielisks olbaltumvielu, dzelzs un B12 vitamīna avots, kas atrodami muskuļaudos, ko mēs saucam par liesu gaļu, bet stipri mazāk mehāniski atdalītā gaļā. Lai būtu spēks, izturība, pilnvērtīgi augtu un attīstītos bērni, ir vērts lietot kvalitatīvu gaļu. Vispirms jāpievērš uzmanību uzrakstiem uz gaļas produktu iepakojumiem, sveramajai produkcijai tāpat ir pavaddokumenti, kuros norādīts produktu sastāvs, un tās ir mūsu tiesības – jautāt!
Jo vairāk uzdosim jautājumu, jo biežāk izvēlēsimies izslēgt no uztura sliktas kvalitātes pārtiku, jo ražotāji tādu mazāk piedāvās Latvijas tirgū. Nav normāli, ja tikai atsevišķi ražotāji ne tikai saprot, bet arī praksē apliecina – jo augstāks gaļas procents sastāvā, jo labāks produkts! Ar šādu izpratni vajadzētu strādāt, ja ne visiem, tad lielākajai daļai. Ja nespēj un joprojām grib iedzīvotājiem gaļas vietā iemānīt uzturvielām mazāk vērtīgo mehāniski atdalīto gaļu, tad lai lieliem burtiem arī uzraksta uz tā vai cenu zīmē – 50% MAG! Ja viņuprāt, tas ir mazsvarīgi, kādēļ tad slēpt sīkā drukā?
Lietuvā šajā ziņā pircējiem ir vieglāk. Cenu zīmē ir jānorāda, kurā kategorijā ietilpst gaļas produkts. Lietuvas likumdošana nosaka trīs gaļas pārstrādes produktu kategorijas: augstākā, pirmā un otrā, kas pircējam kalpo kā indikators par gaļas daudzumu, tauku saturu, olbaltumvielu aizstājēju daudzumu produktā. Katrai kategorijai ir stingras valsts noteiktas prasības, kas un cik daudz produktā var tikt pievienots. Ja pircējs redz, ka cīsiņš ir 2. kategorijas, tad divreiz padomā – pirkt, nepirkt? Izlemj, ka labāk nopirks augstākās vai pirmās kategorijas produktu, lai arī maksā nedaudz vairāk. Attiecīgi kā rīkojas veikalnieks? Uztur sadarbību ar gaļas produktu ražotājiem, kuri neizmanto MAG vai izmanto minimāli. Veikalnieka interesēs ir vairāk cenu zīmju ar augstāk norādāmu gaļas kategoriju.
Tikmēr Latvijas veikalus un tirgus burtiski pārpludina ražojumi ar augstu MAG saturu. Es neticu, ka laikā, kad tik daudzi domā par veselību, kā tās uzturēšanai lietot augstvērtīgus produktus, būtu gatavi balsot ar maciņu, ja zinātu, ka dienišķajā desas gabalā ir dažkārt pat vairāk kā 50% MAG.
Tas pats sakāms gan par cīsiņiem, vārītām desām, gan pusžāvētajām desām, gan arī gaļas bumbiņām, nagetiem un kotletēm. Mehāniski atdalīta gaļa – produkts, kas iegūts, atdalot pārpalikumus no gaļas kauliem pēc atkaulošanas vai no mājputnu liemeņiem, izmantojot mehāniskus līdzekļus, kā rezultātā tiek zaudēta vai izmainīta muskuļu šķiedru struktūra. Tā teikts normatīvajos aktos. Tur arī minēts cik ilgi un kā šādi iegūts produkts izmantojams vai uzglabājams, jo, atšķirībā no īstas gaļas tas ātrāk bojājas.
Droši zināms, ka veselībai labāka ir kvalitatīvāka pārtika un attiecībā par gaļas produktiem pamata izejvielai – gaļai, tajos vajadzētu būt vismaz 60% un vairāk.
Mehāniski atdalīto gaļu visbiežāk ražo no samaltiem vistas skrimšļiem un dažādiem mīkstajiem audiem: cīpslām, kaulu smadzenēm, asinsvadiem, taukiem un saistaudiem, masu ar liela spiediena palīdzību izspiež caur sietu, papildina ar dažādiem garšas un krāsas uzlabotājiem. Faktiski šādu mehāniski atdalītu gaļu būtu jāsauc par mehāniski atdalītu gaļas pārpalikumu masu, kas, iespējams, dotu labāku priekšstatu par to, ko, dažkārt, slēpj veikalos nopērkamu produktu sastāvdaļās ietvertā mehāniski atdalītā vistas gaļa.
Arī šādi iegūta “gaļa” satur olbaltumvielas, bet tās, atšķirībā no muskuļaudu olbaltumvielām, ir mazvērtīgākas gan aminoskābju sastāva ziņā, gan grūtāk sagremojamas un izmantojamas organisma vajadzībām. Mehāniski atdalīta gaļa satur vairāk taukus un holesterīnu, kas arī nav nekas labs.
Parasti gaļas pārstrādes produktu ražotāji šo masu saņem sasaldētā veidā – blokos, tad to atkausē un ražošanas procesā pievieno cīsiņiem, desām u.c.
Priecē, ka Latvijas likumdošana izglītības iestāžu ēdienkartē aizliedz izmantot gaļas produktus, kuros ir pievienots MAG. Tā soli pa solim tiek panākts, lai Latvijas sabiedrība – īpaši jaunatne, ēstu veselīgāk! Diemžēl bieži vien ir tā, ka skolā ir viena ēdienkarte, bet mājās, ārpusskolas ēstuvēs un citviet ēdienkarti veido ne tie labākie produkti…
Tomēr pagaidām, kamēr nav ieviestas “desu kategorijas” kā Lietuvas variantā, izšķirošais ir un paliek produkta apraksts, ja pat sīkiem burtiem, ja pat mums vajag stiprākas brilles, lai izlasītu – tas ir to vērts, lai sevi un ģimeni apgādātu ar iespējami labāko. Daži gaļas produktu ražotāji norāda, kāda gaļa izmantota, norādot to procentos, bet citi neko nepaskaidro… Protams, nevajag dzīvot ar klišeju par aizgājušajiem laikiem, ka agrāk desa bija labāka, jo arī tagad tā atsevišķu ražotāju izpildījumā ir kvalitatīva un galvenais – gatavota no gaļas. Ja pircējs produktā norādīto MAG neuztver kā kaut ko veselībai ne sevišķi labu, pārprot, domājot, ka tā ir sagriezta gaļa, tad, iespējams, kaut kas ir jāmaina normatīvajos aktos vai terminoloģijā.
