Kam mežā salā labi, kam ne 0
Stiprajā salā, kas nu jau pieturas kādas divas nedēļas, mizgrauži un citi meža kukaiņi ziemojot cepuri kuldami. Tāpēc cerības, ka nākamvasar visādu meža kaitnieku būs mazāk, esot veltas.
Tā apgalvo Valsts meža dienesta meža un vides aizsardzības daļas vecākais referents Uldis Šmits: “Lielais sals var kaitēt tikai dienvidu sugām. Kukaiņiem, kas šajā reģionā mīt jau tūkstošiem gadu, tas neko sliktu nevar padarīt, jo kukaiņi ziemo zem sniega segas. Bojā var iet vienīgi otrās mizgraužu paaudzes pārstāvji, kas nav paspējuši pabeigt savu attīstību.”
Tam piekrīt arī Indulis Brauners, kurš atbild par mežu aizsardzību akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži”: “Vēlais un garais rudens deva iespēju visiem meža kukaiņiem labi sagatavoties ziemai, un tie tagad guļ saldā miegā. Gados, kad ziema uznāk agri, tad gan daļa var palikt pusceļā un nepaspēt ieziemoties, kā nākas.” Indulis Brauners stāsta, ka, izņemot Pierīgu, kur pagājušajā vasarā savairojās egļu mūķene, nekur citur Latvijā, pat ne snieglaužu skartajās vietās kaitēkļu savairošanās nav novērota un netiek arī prognozēta šajā gadā.
I. Brauners: “Latgalē visas ledus un snieglaužu skartās platības paspējām savākt laikus. Pērn neliels mizgraužu populācijas kāpums, salīdzinot ar 2010. gadu, bija vērojams, taču normas robežās.”
Diemžēl tik labi garā un neparasti siltā rudens dēļ šoziem neklājas bitēm.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze stāsta, ka no kolēģiem Igaunijā un Somijā pienākot ziņas, ka bojā gājušas jau daudzas saimes un viena otra neliela drava palikusi tukša. A. Krauze: “Mūsu biškopji šādu informāciju vēl nav snieguši, taču pastāv bažas, ka arī Latvijā ziemā būs daudz bojāgājušu bišu saimju.”
Tas tāpēc, ka siltā un garā rudens dēļ daudzas saimes sāka perot – audzēt jauno bišu paaudzi un patērēja daudz barības. Arī, lai pārlaistu zemu temperatūru, bitēm nepieciešams vairāk barības nekā mērenā salā, taču saimes ziemai domāto medu tās varētu būt jau izlietojušas, tāpēc mirst badā.
Lielajā salā rimuši arī meža zāģēšanas darbi, jo metāls kļuvis trausls un arī degviela iziet krietni vien vairāk nekā parasti. Varis Sīpols, SIA “Latsin” valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka šobrīd mežā harvesteri nestrādājot, arī šķeldošana esot apstājusies – koks esot par daudz sasalis. V. Sīpols: “Ja temperatūra nokrīt zem 25 grādiem, mežā nestrādājam, tas prasa par kādiem 40% vairāk degvielas nekā parastos laika apstākļos un tehnika biežāk arī lūst. Šobrīd izmantojam salu, lai iesaldētu ceļus, pa kuriem izvedīsim sagatavotos materiālus.”
Arī tie, kas strādā savā privātajā mežā un kokus gāž, izmantojot motorzāģi, metuši šo nodarbi pie malas ne tikai tāpēc, ka kājas salst, bet arī tāpēc, ka uz vienu priedi patērē veselu bāku benzīna – pusi, lai koku nozāģētu, otra pusi, lai to atzarotu.
Toties kokvedējiem šis ir karstākais darba laiks, jāsarauj, kamēr zeme sasalusi. Sarosījusies arī policija, kas naski kontrolē, vai šoferi nav pārkāpuši Eiropas Savienības direktīvās noteikto atpūtas režīmu. Pārkāpumu konstatējot, uzliek dāsnus sodus gan autovadītājam, gan firmai.
