Kam liegts pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs 0
Vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji valsts skatījumā ir kādi “noziedznieki”, ka viņiem tiek liegta tāda veselības aprūpe kā citiem nodokļu maksātājiem? Šāds jautājums izskan no daža mikrouzņēmumu darbinieka vai viņu aizstāvja, spriežot par jauno sistēmu, kad no nākamā gada 1. janvāra visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi (tā sauktais pilnais pakalpojumu grozs) pienāksies tikai apdrošinātām personām. Atgādinām, ka saskaņā ar likumu valsts automātiski apdrošinās visus legālā darba ņēmējus, kuri sociālās iemaksas veikuši vismaz deviņus mēnešus, kā arī 21 valsts pasargāto iedzīvotāju grupu. Bet tiem, kuri neveic sociālās iemaksas, pienāksies tikai pamata grozs, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta aprūpe u. c. atsevišķi pakalpojumi. Ja šīs otrās grupas pārstāvji vēlas saņemt pilno grozu, viņi var veikt brīvprātīgo veselības apdrošināšanas maksājumu – šogad 51,60 eiro, 2019. gadā – 154,80 eiro.
Nacionālā veselības dienesta direktore Inga Milaševiča, preses konferencē informējot par iespējām no šā gada 1. septembra veikt brīvprātīgo veselības apdrošināšanas maksājumu, sacīja, ka tas būšot jādara arī mikrouzņēmumiem. Pretējā gadījumā viņi nevarēšot saņemt valsts noteikto pilno medicīnas pakalpojumu grozu. Kāpēc mazo uzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem, neraugoties uz to, ka viņi no saviem ienākumiem samaksā 15% lielu mikrouzņēmuma nodokli (MUN), nav tiesības tikt pie pilnā veselības aprūpes pakalpojumu groza?
Politisks lēmums
Aizvadītajā gadā, kad diezgan ilgi un skaļi tika apspriests un pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, tajā iedzīvotāji netika sadalīti pēc sociālo iemaksu veicēja statusa. Taču sabiedrībai ne tik manāmi tika mainīts arī likums “Par sociālo apdrošināšanu”, papildinot vienu no pantiem ar teikumu: “Mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai.”
Tātad valsts lēmums ir tāds, ka mikrouzņēmuma darbiniekiem, ja tie vēlas pilno veselības pakalpojumu grozu, pašiem jāveic papildu maksājumi.
Finanšu ministrijas komunikācijas dienesta vadītājs Aleksis Jarockis skaidroja, ka tad, kad sociālās apdrošināšanas iemaksas tika paaugstinātas par 1% (0,5% darba devējam un tikpat darba ņēmējam), mikrouzņēmumiem viss palika tāpat kā līdz šim. Par mikrouzņēmuma darbiniekiem vienreiz ceturksnī ir jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas (ierobežotā apmērā), no apgrozījuma samaksājot 15%, kuru sadala atkarībā no darbinieka algas apmēra. Jarockis norādīja, ka mikrouzņēmuma darba devējs nodokļus maksā ierobežotā apmērā atkarībā no apgrozījuma, ne tiešā sasaistē ar darba algu un ka, nepaceļot MUN likmi par 1% veselības finansēšanas mērķim, mikrouzņēmuma darbiniekiem ir jāveic papildu maksājumi savai veselības apdrošināšanai.
Kurus skars pārmaiņas?
Veselības ministre Anda Čakša iepriekš teikusi, ka brīvprātīgās iemaksas varētu nākties veikt apmēram 30 000 iedzīvotāju, tomēr pilnīgi precīzs valsts apdrošināto personu skaits būs zināms, kad sāks darboties apdrošināto personu datu bāze. Cik no tiem ir mikrouzņēmumu darbinieki, arī pagaidām nav zināms.
Pēc Finanšu ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, mikrouzņēmumos Latvijā patlaban strādājot vairāk nekā 70 tūkstoši darbinieku, bet no tiem apmēram puse ir nodarbināta arī citās darba vietās, kur tiek maksāta pilna sociālās apdrošināšanas iemaksa. Turklāt šis skaitlis mainās, jo, tuvojoties datumam, kad sāksies jaunā veselības aprūpes finansēšanas sistēma, daudzi mainot uzņēmējdarbības statusu no mikrouzņēmumiem uz citām uzņēmējdarbības formām.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente un Nacionālās stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa sacīja, ka, rēķinot, cik daudzus mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus skars jaunā veselības aprūpes pakalpojumu sistēma, jāizdala liela daļa tādu personu, kuras paralēli strādā tur, kur tiek veiktas sociālās iemaksas un līdz ar to viņu veselība ir apdrošināta un viņi līdz ar to saņems “pilno grozu”. Arī liela daļa pensionāru ir mikrouzņēmuma darbinieki, un pensionāri ietilpst valsts automātiski apdrošinātajās grupās.
Arī VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders skaidroja, ka arī citas MUN maksātāju grupas var būt iekļautas to personu lokā, kuru veselību valsts jau ir apdrošinājusi. Piemēram, ja tiek audzināts bērns, ja persona ir pensionārs, vai 2. grupas invalīds, vai pēc kādām citām pazīmēm.
“Atsevišķi paliek vien neliela daļa MUN maksātāju, kuri, visticamāk, sociālajās iemaksās nesamaksā pat valstī noteikto minimumu jeb sociālās iemaksas no minimālās algas, kas ir ap 150 eiro mēnesī. Tāpēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau tad, kad tika veikti grozījumi likumā par sociālo apdrošināšanu, aicināja sistēmu sakārtot tā, lai sociālās iemaksas summētos. Respektīvi, ja darbinieks ir samaksājis 100 eiro lielu mikrouzņēmuma nodokli, no kura 80% tiek novirzīti sociālajām vajadzībām, tad viņam vajadzētu ļaut piemaksāt tik daudz, lai sasniegtu valstī noteikto minimālo sociālo iemaksu no minimālās algas un līdz ar to valsts varētu apdrošināt viņa veselību,” sacīja E. Rītiņa un piebilda, ka Veselības ministrija šo priekšlikumu neesot atbalstījusi.
Mikrouzņēmumu visdrīzāk kļūs mazāk
E. Rītiņa uzskata, ka valstij nekavējoties vajadzētu izveidot to MUN maksātāju sarakstu, kuru veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas sasniedz vismaz valstī noteikto minimumu. Bet vienlaikus viņa norādīja, ka mikrouzņēmumu veidošanas intensitāte pakāpeniski sarūkot, jo tas vairs nav tik izdevīgs – šo uzņēmumu maksimāli noteiktais apgrozījums kalendārajā gadā ir samazināts no 100 000 eiro līdz 40 000 eiro, ir celta nodokļu likme no 9 līdz 15%, bet no 2019. gada viens darbinieks drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā, lai novērstu šo uzņēmumu iesaistīšanos nodokļu optimizēšanā, mākslīgi sadalot mikrouzņēmumu vairākos uzņēmumos. E. Rītiņa uzskata, ka mikrouzņēmumi agrāk vai vēlāk pāries uz parasto nodokļu maksāšanas režīmu un līdz ar to nokļūs pilnā veselības aprūpes pakalpojumu groza saņēmēju vidū.
LTRK viceprezidente uzsvēra, ka šī uzņēmēju organizācija pilnībā atbalsta sociālās apdrošināšanas iemaksu sasaisti ar medicīnas pakalpojumu saņemšanu un ka Veselības ministrijai ir jānovērš jebkāda iespēja, lai no tiem mikrouzņēmuma darbiniekiem, kuri strādā algotu darbu tur, kur par viņiem tiek maksāta pilna sociālā iemaksa (35,09%), sākot no 2019. gada 1. janvāra, netiktu pieprasīts maksāt vēlreiz tikai tāpēc, ka ir neprecīza datu bāze.
Kas ir mikrouzņēmums
Mikrouzņēmums ir individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kur darbinieku skaits nav lielāks par piecām personām.
Mikrouzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 40 000 eiro.
