Kam Latvijai jāgatavojas pēc britu parlamenta lēmuma par “breksitu”, skaidro ĀM 0
Jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” galvenais vārds pašlaik ir neskaidrība, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Ierēdne uzsvēra, ka pašiem britiem pēc noraidošā balsojuma par “Brexit” vienošanos tagad jāpieņem lēmums, ko viņi grib – “cieto Brexit”, izmaiņas līgumā ar ES u.tml.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) intervijā telekanālām LNT piebilda, ka vakardienas britu balsojums nozīmē, ka panāktā vienošanās, kas tikusi vērtēta arī kā optimāla Latvijas interesēm, ir izgāzusies, un britu valdībai tagad ir trīs dienas, lai sagatavotu jaunu vienošanos, un tagad varianti esot visi iespējami – izstāšanās bez vienošanās, izstāšanās termiņa atlikšana utt.
Rinkēvičs bija skeptisks par jauna referenduma sarīkošanas iespējām. Viņš domā, ka britu sabiedrība pašlaik ir tik sašķelta, ka nevienam viedoklim nav īsti pārsvara, tāpēc nav iespējams prognozēt, kāds būtu šāda referenduma iznākums.
Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka briti turklāt ir nonākuši lielā laika trūkumā, jo, ja tiks nobalsots arī par neuzticību Terēzes Mejas valdībai, Lielbritānija var nonākt arī līdz ārkārtas vēlēšanām, un tad līdz marta beigām jaunu izstāšanās līgumu nebūtu iespējams izstrādāt.
Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ja līdz 29.martam nebūs izstāšanās līguma, arī Latvijai nebūs nekāda attiecību regulējuma ar Lielbritāniju un attiecīgi būs ļoti liela neksaidrība gan par Latvijas iedzīvotāju situāciju šajā valstī, gan par savstarpējo tirdzniecību, gan citiem jautājumiem.
Krīzes menedžēšanas plāni valstij esot, tomēr pilnībā situāciju pilnībā prognozēt nevarot, sacīja Kalniņa-Lukaševica. Latvijā lēš, ka būs jāpieņem vismaz ap desmit likumiem, tāpēc vajadzētu rīcībspējīgu valdību.
Rinkēvičs piebilda, ka ĀM tikusi prognozējusi, ka ir iespējams “Brexit” bez vienošanās un mudināja gatavoties šādai situācijai. Situācija ir tik neskaidra, ka kādas ilgtermiņa stratēģijas nav iespējams izstrādāt, un nākas vien reaģēt uz situāciju, vērtēja politiķis.
Kalniņa-Lukaševica atzina, ka tagad aktīvi tiek runāts par Lielbritānijas izstāšanās datuma atlikšanu. Teorētiski tas ir iespējams, ja britu valdība to lūdz un visas pārējās 27 ES valstis tam piekrīt.
Ministrijas pārstāve uzskata, ka ĀM ir gana aktīvi informējusi cilvēkus un uzņēmējus par “Brexit” procesiem un situāciju, kas iestājās, ja nav vienošanās par britu izstāšanos no ES. Daudziem Latvijā ir bijusi sajūta, ka diez vai nonāksim pie sliktākā “Brexit” scenārija, tomēr tas itin drošiem soļiem tuvojas, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nopietni jāgatavojas, piebilda Kalniņa-Lukaševica.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas nostāja paliek nemainīga – valsts centīšoties aizstāvēt mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses Lielbritānijā.
Ārlietu ministrs informēja, ka aicinās Latvijas valdību, ja tāda būs izveidota, vai Saeimu pieņemt lēmumu, ka Latvija garantē mūsu valstī esošajiem britiem līdzšinējās tiesības, attiecīgi sagaidot tādu pat rīcību no Lielbritānijas pret Latvijas valstspiederīgajiem.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par “Breksita” vienošanos.
“Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,” pēc balsojuma atzina premjere. “Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.” Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.
Latvijas Ārlietu ministrija aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.
ĀM iepriekš brīdinājusi – ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.
ES līderi aicina britus tikt skaidrībā
Eiropas Savienība (ES) otrdien aicināja Lielbritāniju izlemt, ko tā grib no “Breksita”, pēc Lielbritānijas parlamenta lēmuma noraidīt premjerministres Terēzas Mejas noslēgto “Breksita” vienošanos, kas panākta pēc divus gadus ilgām sarunām.
ES līderi uzstāja, ka novembrī ar Meju parakstītā “Breksita” vienošanās vēl arvien ir labākais ceļš, kā izvairīties no “smaga “Breksita”” 29.martā.
Viņi arī brīdināja, ka ES ar atlikušajām 27 dalībvalstīm būs vienota, ja Meja mēģinās panākt jaunas piekāpšanās, kas palīdzētu viņai noskaņot britu likumdevējus un vēlētājus labvēlīgi pret šo vienošanos.
“Tagad britu valdības ziņā ir pateikt, kāda ir nākamā stadija. ES paliks vienota un apņēmīga rast vienošanos,” sacīja ES “Breksita” sarunu vadītājs Mišels Barnjē.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks konsultējās ar atlikušo 27 ES dalībvalstu valdībām un pauda līdzīgu viedokli.
“Mēs nožēlojam balsojuma iznākumu un aicinām Lielbritānijas valdību iespējami drīz izskaidrot savus nodomus attiecībā uz tās nākamajiem soļiem,” sacīja Tuska preses sekretārs.
“ES27 paliks vienota … un centīsies samazināt “Breksita” izraisīto kaitējumu,” paziņoja Tusks, kurš personīgākā tvītā netieši norādīja, ka Lielbritānijai vajadzētu palikt ES.
“Ja vienošanās ir neiespējama un neviens negrib bezvienošanos, tad kuram galu galā būs drosme pateikt, kāds ir vienīgais pozitīvais risinājums?” tvītā jautāja Tusks.
Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs, kurš pēc britu parlamenta balsojuma esot runājis ar Barnjē, tviterī paziņoja, ka ES centīsies izvairīties no “smaga “Breksita””.
“Jebkurā gadījumā netiks rīkotas jaunas sarunas par izstāšanās vienošanos,” Kurcs piebilda savā tvītā.
Arī Spānijas premjers Pedro Sančess, kurš trešdien uzrunās Eiroparlamentu, uzstāja, ka novembrī panāktā vienošanās ir “vislabākā iespējamā”.
“Nekārtīga izstāšanās būtu negatīva Eiropas Savienībai un katastrofāla Lielbritānijai,” sacīja Sančess.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers brīdnāja, ka Lielbritānijas parlamenta lēmums ir palielinājis bezvienošanās “Breksita” risku.
“Es aicinu Apvienoto Karalisti (Lielbritāniju) iespējami drīz izskaidrot savus nodomus. Laika gandrīz vairs nav,” sacīja Junkers.
Viņš uzsvēra, ka Eiroparlaments centīsies panākt vienošanās ratificēšanu, vienlaikus gatavojoties bezvienošanās “Breksita” ekonomisko seku pārvarēšanai.
“ES pusē turpinās Izstāšanās vienošanās ratifikācijas process,” sacīja Junkers.
Viņš uzstāja, ka “Izstāšanās vienošanās ir godīgs kompromiss un labākais iespējamais darījums”.
“Tā samazina “Breksita” izraisīto kaitējumu pilsoņiem un uzņēmumiem Eiropā. Tā ir vienīgais ceļš, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes kārtīgu izstāšanos. Apvienotās Karalistes nekārtīgas izstāšanās risks ir palielinājies ar šīvakara balsojumu. Lai gan mēs negribam, ka tas notiktu, Eiropas Komisija turpinās savu darbu zināmu apstākļu gadījumam, lai palīdzētu nodrošināt, ka ES ir pilnīgi sagatavota,” teica Junkers.
