Latvija pārvērsta par rezervātu? 2
Olga Grundmanei no Krustkalnu rezervāta Ļaudonā nav pieņemams, ka visa nauda jāatstāj pilsētā. “Atbrauciet uz laukiem, es pārvedīšu jūs lielākajam kaļķu purvam pāri, lai jūs redzētu, cik tur kaļķu iekšā, ko varētu laukiem izmantot. Bet fermas sabrukušas, lauki krūmos… Ko mums darīt tai Krustkalnu rezervātā? Es to, protams, sargāju un priecājos par putnu koncertu. Loloju savas priedes, bet tās nograuza. Kaimiņi iestādīja mežu, nograuza. Ko mums darīt Krustkalnu nomalē?”
“Jāsaprot, ka mēs paši vien atbildam par to, kā to izmantosim. ES ir tikai palīgrīks, instruments savas politikas īstenošanai,” Viktors Makarovs vainu lika uzņemties pašiem. Lelde Eņģele papildināja: “Krustkalnu un Teiču rezervātos dzīvo daba, bet tad, kad tā iznāk ārā un uzmācas laukiem, tad ir mednieki un Dabas aizsardzības pārvalde, ar ko kopā var meklēt risinājumu.”
Edgars Tavars: “Minētais ir sekas tam, ka visas finanses koncentrējas centros. Vakar pie premjeres biju jautājumā par struktūrfondu apguvi, par ceļiem, par fermām. VARAM ir sarežģīti nostāties kādās pozīcijās, jo ir trīs karojošās puses: 9 lielās pilsētas, 21 reģionālais centrs un 89 mazās pašvaldības. Vieni saka: naudu dalām pēc teritorijas, otri – dalām pēc iedzīvotāju blīvuma. Jāatrod balanss.”
Latvijas iedzīvotājiem radusies sajūta, ka Latvijā aizsargājamo teritoriju ar saimnieciskās darbības liegumiem ir vairāk nekā citās ES dalībvalstīs. Lelde Eņģele iebilda, ka tas ir mānīgs priekšstats – 12% “Natura 2000” teritoriju no kopējo teritoriju daudzuma mūsu valstī ir mazāk nekā citās. “Jā, Teiču un Krustkalnu rezervātos tiešām nedrīkst darīt neko, izņemot vietas, kur Krustkalnos ir viensētas. Bet, piemēram, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, kas arī ir “Natura 2000″ teritorija, nedrīkst cirst kailcirtes, lielākas par diviem ha, nedrīkst cirst kailcirtes platlapju mežos, nedrīkst uzart tās dabīgās pļavas, kas pieteiktas atbalsta maksājumiem. Bet visu pārējo drīkst, saskaņojot ar reģionālo Dabas aizsardzības pārvaldi. Tikai jāprot godprātīgi saimniekot.”
Edgars Tavars piekodināja, ka ar ekonomisko pamatojumu nedrīkst noplicināt vai bojāt aizsargājamās dabas platības: “Nupat, piemēram, paziņoja, ka augstspriegumu līnija jāvelk cauri Ķemeru nacionālajam parkam. Kāpēc tā nevar iet 1,7 km ap šo teritoriju?”
