Kam labums no ES dežuranta? “LA” diskusija Madonā 2
“LA” diskusijā Eiropas dienas priekšvakarā kārtējos novadu Grāmatu svētkos mēģinājām izsvērt Latvijas prezidentūras plusus un mīnusus. Madonā – novadā ar augstāko kalnu, lielāko purvu un diviem rezervātiem – pievērsāmies arī Eiropas Savienības “zaļajai diktatūrai”.
Kam jāgūst labums no prezidentūras?
“Par prezidentūru jārunā kā par pienākumu un kā par izaicinājumu Latvijai. Tā ir dežūra katrai dalībvalstij, un līdz šim neviena dalībvalsts nav atteikusies no tās. Katrai dalībvalstij tā ir arī milzīga iespēja,” uzskata Viktors Makarovs, ārlietu ministra padomnieks.
Viņš nosauca trīs iespējas: “Pirmais – sevi pozicionēt un ietekmēt ES nākotni. Esam tā valsts, pie kuras nāk citi, lai pieņemtu visiem pieņemamus un saistošus lēmumus. Latvijas prioritātes: konkurētspējīga Eiropa, digitāla ES un iesaistīta ES. Piemēram, par lētākiem telekomunikāciju pakalpojumiem ES. Šādi veidojam Eiropu.
Otrais – atpazīstamība. Četru mēnešu laikā uz prezidentūras pasākumiem pie mums ir atbraukuši 15 tūkstoši! Tūkstoš žurnālistu jau ir apciemojuši Latviju un rakstījuši par mūsu valsti. Tas veido pozitīvu priekšstatu!
Trešais – administrācija. Mūsu ierēdņi būs iemācījušies, kā Briselē panākt valsts interesēm atbilstošus lēmumus. Šīs zināšanas nekur citur iegūt nevar, un tās paliks Latvijā.”
Edgars Tavars, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs (Latvijas Zaļā partija), atzina, ka viņam ir divējādas sajūtas par šo dežūru: “Mums jāstrādā nevis savu interešu, bet Eiropas interešu pārstāvniecībā. Jādomā par lielajām metropolēm, par digitālo Eiropu, par tirgus stabilitāti, par CO2 ierobežošanu. Par vides emisijas ierobežošanu iegūto naudu māju siltumefektivitātei. Augļi no darbības prezidentūrā var ienākties piecu un desmit gadu laikā.”
Lelde Eņģele, botāniķe, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece, pirms diskusijas man atzinās, ka referendumā par Latvijas dalību ir balsojusi pret. Tagad pārjautāju: kā liekas tagad – vai bija vērts iestāties?
“Jā, toreiz apzināti balsoju pret, taču, strādājot vides nozarē, pārliecinājos, ka Latvijas dalībai ES ir tikai un vienīgi plusi. No vienas puses – var likties, ka ES kārtējā direktīva mūs māca dzīvot. Ikdienā strādājot ar šiem jautājumiem, pārliecinājos, ka ir pretēji. Brisele piedāvā lielo rāmi dabas aizsardzībā. Ar reālo dabas aizsardzības saturu to piepildām paši – sargājam to, kas mums pašiem svarīgāks. Nevaru nosaukt nevienu pārspīlējumu vides jomā, kas būtu absurds.” Arī purvus un bebrus? “Jau stājoties ES, tika ierakstīta atruna, ka Latvijā bebrus var medīt kā nelimitējamus dzīvniekus. Jā, purvus sargājam – lai tiktu pie kūdras rakšanas, jāiziet garš un sarežģīts ietekmes uz vidi novērtējuma process.
No otras puses, ES fondu finansējums ir devis daudz iespēju vides aizsardzībā, projektu attīstīšanā. Sākot ar vides infrastruktūru: ūdenssaimniecību, ūdens attīrīšanu, kanalizāciju un beidzot ar dabas projektiem. Ja nebūtu ES maksājumu Lauku attīstības plāna ietvaros daudzvērtīgiem zālājiem, Latvijas ainava būtu savādāka un būtu daudz vairāk aizaugušu vietu. Nepiekrītu, ka sargājam tāpēc, lai ierakstītu atskaitēs, bet sargājam to, kas svēts un vērtīgs pašiem,” uzskata vides aktīviste.
