Rīgā, Mežciemā dzīvojošais Voldemārs Rutkovskis, kuram pieder ģimenes privātmāja, nav mierā, ka ziemā viņam un citiem privātmāju īpašniekiem jātīra ietves.
Rīgā, Mežciemā dzīvojošais Voldemārs Rutkovskis, kuram pieder ģimenes privātmāja, nav mierā, ka ziemā viņam un citiem privātmāju īpašniekiem jātīra ietves.
Foto: Karīna Miezāja

“Šī kārtība man šķiet pavisam ačgārna!” Rīdzinieks Voldemārs nesaprot, kāpēc pašam jātīra sniegotās ietves 110

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Rīdzinieks Voldemārs Rutkovskis, kuram Mežciemā pieder ģimenes privātmāja, nesaprot, kāpēc ziemās viņam un citiem privātmāju īpašniekiem jātīra ietves. Viņaprāt, ietves nav viņa īpašums, tas būtu jādara pašvaldībai, kurai tās pieder.

Voldemārs, kurš jau ir cienījamos gados, savu pie mājas piegulošo ietves daļu ap 20 metru garumā gan ir notīrījis kārtīgi. No ietves sniegu viņš sašķūrējis nevis uz brauktuves, kā to var redzēt citviet Rīgā un kas apgrūtina automašīnu satiksmi, bet pie savas privātmājas sētas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šī kārtība man šķiet pavisam ačgārna,” viņš spriež. “Par savu īpašumu ik gadu maksāju pašvaldībai ap 700 eiro lielu nekustamā īpašuma nodokli un piedevām par brīvu apkopju pašvaldībai piederošo. Ja jātīra man, tad lai pašvaldība man piemaksā par tai piederošo ietvju tīrīšanu.”

Visvairāk Voldemārs ir noskaities par to, ka pašvaldības nolīgtā sniega tīrāmā mašīna no brauktuves sastumj sniegu uz iet­ves. “Ko no rīta esmu notīrījis, tas dienas vidū atkal ir piegāzts ar sniegu,” viņš teic. “Tā tas nav tikai šogad, to esmu piedzīvojis arī aizvadītajos gados, tiklīdz zemi klāj biezāka sniega sega. Bet par nenotīrītām ietvēm pašvaldība piedevām man var uzlikt naudas sodu. Patiesībā tas sods būtu jāsaņem nevis man, bet tiem, kuri no brauktuves sastumj sniegu uz iet­ves, sagādājot man lieku darbu.”

Pašvaldība iesaka piezvanīt

Ja, tīrot ielu, ietve aizbērta ar sniegu, Rīgas Satiksmes departamentā iesaka rīdziniekiem zvanīt uz Satiksmes vadības centru pa tālruni 80003600. Un sola, ka pēc saņemtā ziņojuma iela un ietve tikšot sakopta.

“Pa šo tālruni esmu zvanījis vairākkārt. Taču no šīs zvanīšanas nav nekādas jēgas,” stāsta Voldemārs, “klausulē to vien dzirdu, kā nospiediet taustiņu “viens”, pēc tam nospiediet “divi”. Bet pēc tam paziņo, ka visi centra operatori šobrīd ir aizņemti. Pusstundu nosēžu pie tālruņa, gaidot uz atbildi. Kad beidzot apnīk, ņemu rokā sniegu lāpstu un eju tīrīt ietvi vēlreiz.”

Voldemārs Rutkovskis nav vienīgais, kurš ir neapmierināts ar šo pašvaldības iedibināto kārtību. To pašu šajās dienās Latvijas TV raidījumam “Bez tabu” pauž privātmāju īpašnieks Juris Ziepniekkalnā. Arī viņš gribētu, lai pašvaldība par savu īpašumu rūpējas pati, nevis uzgrūž privātmāju īpašniekiem.

Oktobrī Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange publiski paziņoja, ka ziemā nenotīrītās ietves tīrīšot Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, pēc tam piedzenot izdevumus no māju īpašniekiem. Mežciema iedzīvotājs Voldemārs Rutkovskis gan teic, ka viņa pusē neviens pašvaldības ietvju tīrītājs šoziem neesot redzēts. Cik iedzīvotāji paši notīrot, tik arī ir. Pašlaik gan rodas iespaids, ka pašvaldība nespēj notīrīt ne tikai gājēju ietves, bet arī galvaspilsētas centrālās ielas. Gājējiem un braucējiem atliek vien gaidīt uz gadalaika maiņu, kad sniegs no ielām un ietvēm pazudīs pats no sevis.

Reklāma
Reklāma

Šoziem Rīgā jauna kārtība

Oktobrī pašvaldība grozīja Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošos noteikumus, izsvītrojot no tiem vairākas prasības par sniega novākšanu no ietvēm, piemēram, par sniega vaļņu veidošanu un ietvju apledojuma novēršanu. Grozījumos noteikts, ka cietā seguma celiņi no sniega jāattīra nevis visā to platumā, bet ne mazāk kā pusotru metru. Apledojuma novēršanas prasība aizstāta ar prasību novērst slīdēšanu, izmantojot pretslīdes materiālus. Tādējādi nevajadzēšot izmantot ledus cirtņus, kas bojā ietvju segumus.

Lai samazinātu sāls lietošanu ietvju attīrīšanai no sniega, drīkstēs izmantot pretslīdes materiālus, kuros sāls daudzums nepārsniegs 20%.

Ziemā ietves pirmo reizi jāsakopj katru dienu līdz plkst. 8.

Taču, tāpat kā līdz šim, spēkā ir noteikums, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas – gājēju ietvju – kopšanu nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs. No šiem pienākumiem var tikt atbrīvoti saimnieciskajai darbībai neizmantoto viendzīvokļa māju īpašnieki, kuri atzīti par trūcīgām vai maznodrošinātām personām, turklāt, ja viņi ir vientuļi pensionāri ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

Pienākums nav apstrīdams

Uz jautājumu, kam īsti būtu jātīra sniegotās iet­ves – privātmāju īpašniekiem vai pašvaldībai, Tiesībsarga biroja Sociālo, – ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Inga Peimane atbild, ka 2004. gada 21. maija spriedumā “Par Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam Satversmes tiesa ir atzinusi pašvaldību tiesības ar to saistošajiem noteikumiem noteikt personām pienākumu uzkopt viņu nekustamajam īpašumam piegulošu publiskā lietošanā esošu teritoriju. Tādējādi šis īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

Satversmes tiesa ir secinājusi arī to, ka pienākums uzkopt un uzturēt kārtībā nekustamajam īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju “ir apgrūtinājums, jo tā izpilde ir saistīta ar fiziska darba ieguldījumu, laika patēriņu, nepieciešamo tehnisko līdzekļu iegādi un finansiāliem izdevumiem”, kas ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā garantētās personas pamattiesības.

Pašvaldībai jāpiedalās

Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece gan piebilst, ka par pašvaldības autonomās funkcijas pienācīgu izpildi atbild pašvaldība, nevis personas, kurām pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt viņa īpašumam piegulošo teritoriju pašvaldība var noteikt tikai ar tādu regulējumu, kas nodrošina samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi – nodrošināt sakoptu pilsētvidi. Tādējādi pašvaldība nedrīkstētu savas autonomās funkcijas izpildi pilnībā uzlikt īpašniekiem.

“Ja pašvaldība lēmusi savas autonomās funkcijas uzlikt īpašniekiem, tad tai jāuzņemas līdzdalība,” skaidro Tiesībsarga biroja padomniece. “Tas, ka pašvaldības budžetā šim mērķim nav paredzēts finansējums vai tas ir nepietiekams, nav iemesls, lai pašvaldība varētu vispār atteikties no līdzdalības piegulošo teritoriju kopšanā, šo pienākumu neierobežotā apjomā uzliekot privātmāju īpašniekiem.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.