Kam izpirkt apakšuzņēmēja grēkus 3
Universālā celtnieka, kas prot visu, gaišais tēls aiziet pagātnē un tā vietā stājas specializēts, izglītots darbinieks, kurš ir efektīvāks. Pat lielam uzņēmumam turēt savā štatā visu būvniecības, transporta, elektronikas u. c. speciālistu paleti un maksāt viņiem pastāvīgas algas ir neizdevīgi, jo tas nespēj viņus visu laiku nodarbināt. Tāpēc lielāku projektu realizēšanā būvniecībā (un ne tikai būvniecībā) dažādas firmas apvienojas. Piemēram, apakšuzņēmējs, kas veic apdares darbus, pastāvīgi nodarbina desmit cilvēkus. Ja tai ir veicami lielāki darbi, firma piesaista vēl citas apdares firmas vai nolīgst “brīvos” meistarus. Piemēram, SIA “Arčers”, kā ģenerāluzņēmējs veicot tādu unikāli sarežģīta objekta kā Doma baznīcas torņa restaurāciju, izmantoja 27 specializētu apakšuzņēmēju pakalpojumus un darbā iesaistīja ap 300 darbinieku.
Finansēm jāplūst savlaicīgi
Finanšu plūsmā pasūtītājs maksā ģenerāluzņēmējam, tas ķēdē nākamajam apakšuzņēmējam, tas – nākamajam. Ja viss notiek tā, strādnieki saņem algas, valsts saņem nodokļus. Ja pasūtītājs kavējas ar līdzekļu pārskaitīšanu, kā tas bieži notiek ar ES finansējuma saņemšanu, finanses nesaņem visi ķēdes locekļi. Toties VID čakli aprēķina nodokļu parādus būvniekiem.
Cits strupceļa iemesls ir zemākā cenu piedāvājuma princips, kas dominē būvniecības konkursos. Ģenerāluzņēmēji startē ar tik zemām cenām, ka daudzi mazie būvuzņēmēji mēģina izgrozīties un to spēj, ne tikai nesamaksājot nodokļus, bet pat pa reizei – arī algas.
Finanšu ministrija vēlas normatīvajos aktos iestrādāt regulējumu, kas paredzētu galvenā būvdarbu veicēja atbildības pastiprināšanu par valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Regulējums šobrīd atrodas apspriešanas un izstrādes stadijā.
“Šobrīd plānojam, ka jau 2017. gadā normatīvajos aktos varētu tikt iestrādāts regulējums, kas paredzētu galvenā būvdarbu veicēja (ģenerāluzņēmēja) atbildības stiprināšanu par valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, arī par apakšuzņēmēju darba ņēmējiem, kas nodarbināti galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā,” informē Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors. Būvnieki tam nepiekrīt un bažījas, ka jau tā daudz cietusī būvniecība, kuru smagi ietekmēja ekonomiskā lejupsplīde, speciālistu aizplūšana un birokrātijas presings, iegūs vēl vienu apgrūtinājumu.
Būvnieki iebilst
Normunds Grīnbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents, norāda, ka daudz svarīgāk ir sakārtot naudas plūsmu no pasūtītāja uz ģenerāluzņēmēju, tālāk uz apakšuzņēmēju un tad uz nodokļiem – cilvēku. Samaksai jābūt līgumā noteiktā laikā, un valstij to vajadzētu papildus regulēt. Varbūt ministrijām vajadzētu padomāt par šķīrējtiesu, kas operatīvi risinātu jautājumus saistībā ar maksājumu kavējumiem, viņš ierosina.
Vēl viena lieta, kas kavē nodokļu nomaksu, ir bēdīgā prakse, kad būvniekiem bieži nesamaksā par padarīto darbu. Ja kāds ļoti vēlas, var atrast kādu nebūtisku kļūmīti un… nesamaksāt ne algas, ne nodokļus, atstājot cilvēkus bez iztikas līdzekļiem. Arī apaļam stabam var atrast kantes. Tomēr, ja cilvēks ir nostrādājis mēnesi, viņu kontrolējis darbu vadītājs, brigadieris, būvuzraugs u. c., viņam par darbu būtu obligāti jāsamaksā. Tad arī valstij būs nodokļi.
Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja, uzskata, ka piedāvātais risinājums ir pārāk sarežģīts, tas ietver liela apjoma papildu informācijas iegūšanu, uzturēšanu, uzskaiti un iesniegšanu VID. Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu nomaksas pārlikšana principā nerisinās zemo atalgojumu līmenī būvniecības nozarē, aplokšņu algu problēmu, nepilnības darba laika uzskaitē, kļūdas nodokļu aprēķināšanā un grāmatvedības organizēšanas prasību pārkāpumus.
Būvnieku pozīcijās nostājusies Ekonomikas ministrija, kas, nenoliedzot vajadzību apkarot ēnu ekonomiku, “nevarēja atbalstīt konkrēto piedāvāto risinājumu, jo tas paredzēja būtiski palielinātu administratīvo slogu būvuzņēmējiem un izmaksas publisko būvdarbu pasūtītājiem”.
Ģenerāluzņēmēji balso par kārtību
Vistiešāk likuma izmaiņas skars ģenerāluzņēmējus. Oskars Ozoliņš, AS “Merks” valdes priekšsēdētājs, redz citādu risinājumu: “Finanšu ministrijas jaunais ierosinājums ir mēģinājums uz ģenerāluzņēmēja pleciem novelt nodokļa nomaksu par apakšuzņēmēja neizdarītajiem sociālajiem maksājumiem. Tas ir pilnīgi lieki, jo Latvijā jau pastāv likumdošana, kas paredz, kā jāmaksā nodokļi, kā jākontrolē procesi un kā jāsoda vainīgie.
Cita lieta, ja šie sodi un kontroles organizāciju attieksme ir tik maiga, ka apakšuzņēmējam (tāpat jebkuram citam uzņēmējam) ir ekonomiski izdevīgāk nodokļus nemaksāt, likvidēt veco firmu un izveidot jaunu. Latvijā ir gan nopietns Valsts ieņēmumu dienests, gan citas valsts kontroles iestādes, kuru tiešais uzdevums ir šādu praksi pārtraukt un pietiekami bargi sodīt vainīgos, lai tiem nebūtu vēlme pārkāpumu atkārtot. Piemēram, ja šoferis alkohola reibumā smagi pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, viņu ātri var ielikt uz vairākiem mēnešiem cietumā. Cilvēks saņem nepatīkamu sodu un tomēr saglabā tālākas attīstības iespējas. Ja nodokļu nemaksātājus sodīs līdzīgi, viņiem pāries apetīte to darīt. Piedevām, tiesas procesam jābūt īsam, maksimāli seši mēneši.”
Pašlaik Finanšu ministrija izstrādā jaunu risinājumu šīs solidārās atbildības ieviešanai, ar ko gatavojas iepazīstināt nākamnedēļ.
UZZIŅA
Būvnieku grēki
2015. gada astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu.
Deklarētās, bet nesamaksātās summas uz 2015. gada 1. oktobri – 157,97 milj. eiro.
Ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki (ēku būvniecība – 600 eiro, specializētie būvdarbi – 541 eiro) nekā vidēji nozarē.
2016. gada septiņos mēnešos VID veicis 67 nodokļu auditus, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5504 tūkst. eiro apmērā.
2016. gada septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no tām 136 konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi (rezultativitāte – 67%).
Avots: VID
