Lietuvieši ieinteresēti izveidot pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Viļņa–Rīga–Tallina jau pa esošajām sliedēm 30
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skodis, pirmdien Viļņā tiekoties ar nozares ministriem no Latvijas un Igaunijas, kaimiņvalstu kolēģus rosinājis pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Viļņa–Rīga–Tallina izveidot jau pa tagad esošajām sliedēm, negaidot Baltijas valstu kopīgā dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” nodošanu ekspluatācijā.
“Lai uzlabotu starptautiskos pasažieru pārvadājumus starp trim Baltijas valstīm, kā arī mudinātu ceļošanai izmantot videi draudzīgāko dzelzceļu, ierosinām izveidot dzelzceļa līniju, kas savienotu trīs Baltijas valstu galvaspilsētas. No Lietuvas puses esam gatavi, ka vilciens Viļņa–Rīga–Tallina sāktu kursēt jau drīzumā, tomēr par to jāvienojas visām trim Baltijas valstīm,” Lietuvas Satiksmes ministrijas izplatītajā paziņojumā citēts Skoda teiktais.
Arī Latvijas Satiksmes ministrijas paziņojumā, informējot par ministra Jāņa Vitenberga pirmdienas darba vizīti Tallinā, pieminēts, ka tikšanās laikā, apspriežot dažādas svarīgas tēmas, cita starpā runāts arī par vienotu vilcienu satiksmi maršrutā Viļņa–Rīga–Tallina jau uz esošās dzelzceļa infrastruktūras bāzes. Vitenbergs šo ideju par dzelzceļa pārvadājumu paplašināšanu vērtējot atzinīgi, vienlaikus gan noprotams, ka viņš par daudz lielāku prioritāti uzskata tieši “Rail Baltica” sekmīgu turpmāko virzīšanu. Tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, mūsu ministrs esot uzsvēris, ka “Rail Baltica” projekta pārvadājumiem atsevišķos izbūvētajos posmos vajadzētu sākties jau pirms 2030. gada.
Maršruts izbraukts 2021. gadā
“Latvijas Avīzes” aptaujātie dzelzceļa pārvadājumu speciālisti zināja teikt, ka Lietuvas ministra šobrīd aktualizētā ideja nebūt neesot jauna. Maršruts Tallina–Rīga–Viļņa ar pasažieru vilcienu jau esot izbraukts, piemēram, 2021. gadā, kad notika Eiropas dzelzceļa gada atzīmēšanas pasākumi. Togad speciāls Baltijas valstu ekspresis 21. septembrī no Tallinas uzsācis ceļu caur Rīgu uz Viļņu. Ekspresī satikušies tā laika ministri Baltijas valstu dzelzceļa nozares un Eiropas Komisijas pārstāvji, kā arī “Rail Baltica” ieviesēji.
Izbrauktā maršruta mērķis bijis kārtējo reizi apliecināt Baltijas valstu vēlmi integrēties Eiropas dzelzceļa tīklā, īpaši uzsverot iespējas, ko pavērtu austrumrietumu un ziemeļdienvidu dažādu dzelzceļa platumu koridoru savienošana. No Viļņas Baltijas valstu vilciens turpinājis ceļu uz Kauņu, lai tur satiktos ar Eiropas Komisijas “Eiropas savienošanas ekspresi”, kas pa Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm ieradies no Polijas. Abi atšķirīgo dzelzceļa sliežu platuma vilcieni Kauņā iebraukuši vienlaikus, tādējādi apliecinot dažādo dzelzceļa koridoru vienojošo spēku.
Kas izdevīgāk Latvijai?
“Galvenais iemesls izskanējušajam aicinājumam varētu būt, ka lietuvieši tagad grib taisīt jaunu Baltijas maršrutu caur Kauņu ar saviem vilcieniem, lai iegūtu pieredzi un priekšrocības gaidāmās “Rail Baltica” trases apkalpošanai. Tāpat pie viņiem strauji uz priekšu rit dzelzceļa elektrifikācijas projekti, kur vajadzēs jaunus vilcienus, bet tagadējiem darba kļūs mazāk un tos vajadzēs noslogot. Šī doma nav slikta, tomēr uzskatu, ka Latvijai šāda maršruta apkalpošana izmaksās dārgi. “Pasažieru vilciens” arī rēķina un veido savus piedāvājumus – tik skaļi kā lietuvieši par tiem gan pagaidām neizsakāmies. Mūsu darba kārtībā ir piedāvājums pagarināt jau esošos Daugavpils reisus līdz Viļņai un Valgas reisus līdz Tartu,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” izteicās AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Maršruts Daugavpils–Viļņa eksperimentālā kārtā pirms gadiem trim jau ir pastāvējis. To apkalpojuši Lietuvas vilcieni, tomēr atsaucība neesot bijusi pārāk liela. Iespējams, par maz bijis reklāmas, braucējiem pietrūcis informācijas un līdz ar to arī atsaucības. Tomēr, kopumā ņemot, šāda maršruta atjaunošana, kas Viļņu un Rīgu savienotu caur Daugavpili, neprasītu lielus finanšu ieguldījumus un esot pilnīgi reāla.
Par maršruta Rīga–Valga pagarināšanu līdz Tartu interesējušies paši igauņi, jo Tartu 2024. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Līdz ar to ziemeļu kaimiņiem ir svarīgi, lai šī viņu pilsēta būtu ērti sasniedzama ar iespējami daudzveidīgiem transporta līdzekļiem. Igauņus, protams, interesē gan latvieši, gan lietuvieši, taču droši vien vēl vairāk tie ceļotāji, kas pie viņiem uz Tartu ar vilcienu varētu nokļūt no starptautiskās lidostas “Rīga”.
Arī šī maršruta Rīga–Valga–Tartu izveidošana jeb atjaunošana izmaksu ziņā neesot mērāma miljonos. To apkalpotu “Pasažieru vilciena” ritošais sastāvs. Uzņēmuma vadītājam esot informācija, ka igauņu puse savos šī gada budžetos pat esot ieplānojusi savas valsts teritorijā maršruta izveidei nepieciešamās summas, tomēr pagaidām tālākās sarunas apstājušās. Zināms, ka igauņi par aviopasažieru piegādāšanu runājot arī ar “Finnair”, un iespējams, ka tagad rēķina un vērtē, kādi virzieni un ceļi būtu izdevīgāki.
“Ja lietuviešiem kaimiņus izdosies pārliecināt, ka Baltijas valstu galvaspilsētas pa tagadējo dzelzceļu jāsavieno caur Kauņu, Latvijas pusei tas varētu izmaksāt ļoti dārgi – infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai gadā tie varētu būt vairāki miljoni eiro. Kauņas virziens nozīmētu arī to, ka šie vilcieni uz Rīgu brauc caur Jelgavu, kas apgrūtinātu Latvijas jauno elektrovilcienu integrēšanas un kustības grafikus. Mūsu piedāvājums pagarināt Daugavpils un Valgas maršrutus miljonus neprasītu, taču izšķiršanās, kādus priekšlikumus atbalstīt, – tie jau būs valdību lēmumi,” vērtē Rodžers Jānis Grigulis.
