Kam izdevīga tikšanās Ženēvā? Kritiķi samitu jau vērtē kā “apbalvojumu” Putinam 15
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina tikšanās paredzēta Ženēvā 16. jūnijā pēc Baidena piedalīšanās G7 samitā Britānijā 11.–13. jūnijā un NATO dalībvalstu vadītāju apspriedē Briselē 14. jūnijā.
Analītiķi atzīmē, ka šāds grafiks dod ASV prezidentam laiku klātienē apspriest attiecības ar Krieviju ar tuvākajiem sabiedrotajiem pirms tikšanās ar Putinu.
Maz cerību uz taustāmiem rezultātiem
Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki paziņojusi, ka Ženēvā paredzēts apspriest “virkni aktuālu tematu, ASV cenšoties atjaunot paredzamību un stabilitāti attiecībās ar Krieviju”. Līdzīgi izteicās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, pirms nedēļas Islandē tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kad viņš paziņoja, ka Baidena mērķis ir “paredzamas, stabilas attiecības ar Krieviju”.
Baidenam un Putinam Ženēvā būs par ko parunāt: bruņojuma kontrole, klimata pārmaiņas, Krievijas militārā iejaukšanās Ukrainā, Kremļa kontrolēto datorurķu veiktie kiberuzbrukumi, disidenta Alekseja Navaļnija ieslodzīšana, Maskavas atbalstītā Baltkrievijas diktatora Lukašenko veiktais gaisa pirātisma akts…
Analītiķi paredz, ka sarunas varētu būt saspringtas un pat naidpilnas, jo Baidens un Putins pēdējos mēnešos jau ir apmainījušies ar asiem vārdiem, pieaugot spriedzei abu valstu attiecībās.
Kādā intervijā martā Baidens, atbildot uz tiešu jautājumu, vai Putins ir slepkava, atbildēja apstiprinoši. Tas pamudināja Krieviju uz laiku atsaukt savu vēstnieku no ASV, bet Putins izteicās, ka “tāds tādu pazīst”, pirms ironiski novēlēt Baidenam “labu veselību”.
“Baidens atzinis, ka Putins ir slepkava, taču mūsu kopīgās interesēs mēs strādāsim kopā,” secinājis ārzemēs dzīvojošais Krievijas analītiķis un Putina režīma kritiķis Andrejs Ilarionovs. Ekspertu ieskatā, no tikšanās Ženēvā ir maz cerību sagaidīt kādus taustāmus rezultātus, ja nu vienīgi varbūtēju virzību uz attiecību uzlabošanos un saprašanos starp abiem līderiem.
Zīmīgi, ka Baltā nama pārstāve Džena Psaki centās noliegt, ka samitu Ženēvā kaut kādā veidā varētu uzskatīt par “apbalvojumu” Putinam, kurš pēc Krimas aneksijas, iebrukuma Donbasā un virknes Krievijas izlūkdienesta veiktu slepkavību kļuvis par “toksisku” politiķi.
“Prezidents Baidens tiksies ar Vladimiru Putinu, jo starp mūsu valstīm ir domstarpības. Tā ir iespēja izteikt mūsu bažas, lai atkal virzītos uz stabilākām un paredzamākām attiecībām ar Krievijas valdību,” teica Psaki.
Viņa piebilda, ka atšķirībā no Putina un Trampa tikšanās 2018. gadā Helsinkos sarunu telpā būs arī citi valdības ierēdņi.
Baidens atceļ sankcijas pret “Nord Stream 2”
Baidena administrācija pēdējās sankcijas pret Krieviju ieviesa aprīlī kā sodu par kiberuzbrukumu firmai “Solar Winds”, vēl vairāk ierobežojot darījumus starp ASV finanšu iestādēm un Krievijas valdību, kā arī izraidot vairākus Krievijas diplomātus.
Lai gan Baidens apgalvojis, ka gāzesvads “Nord Stream 2” ir “slikts darījums – Vācijai, Ukrainai un mūsu sabiedrotajiem un partneriem Vidus un Austrumeiropā”, pagājušajā nedēļā diplomātiskajās aprindās pārsteigumu izraisīja viņa administrācijas paziņojums atcelt Kongresa noteiktās sankcijas pret gandrīz pabeigto gāzesvadu “Nord Stream 2” no Krievijas uz Vāciju, jo tas varētu mazināt spriedzi ASV un Krievijas attiecībās pirms samita jūnijā.
Tas arī dotu iespēju Baidena administrācijai izvairīties no attiecību pasliktināšanās ar Vāciju, kas ir ietekmīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts.
Kritiķi Baidena nostājā saskata vājuma izpausmi
Baidena administrācijas vārdi un darbi attiecībās ar Krieviju nesakrīt, atzīmē raidsabiedrība BBC. Pēc Baltā nama paziņojuma par daļu sankciju atcelšanu pret “Nord Stream 2” Senāta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Bobs Menendess, demokrāts no Ņūdžersijas štata, pauda neizpratni, kā šāds solis varētu palīdzēt “vērsties pret Krievijas agresiju Eiropā”.
Drīz pēc paziņojuma par Baidena un Putina gaidāmo tikšanos Ženēvā republikāņu senators Bens Sasse no Nebraskas štata kritizēja Baidena politiku attiecībās ar Krieviju, Putina nostāju saistot ar Baltkrievijas diktatora Lukašenko veikto gaisa pirātisma aktu.
“Pēc šī notikuma mēs apbalvojam Putinu ar samitu?” Sasse jautā savā paziņojumā.
“Putins ieslodzīja Alekseju Navaļniju, un viņa marionete Lukašenko nolaupīja pasažieru lidmašīnu, lai notvertu Romanu Protaseviču. Tā vietā, lai izturētos pret Putinu kā gangsteri, kas baidās no savas tautas, mēs dodam viņam viņa loloto gāzesvadu “Nord Stream 2″ un leģitimizējam viņa darbības ar samitu. Tā ir vājuma izpausme,” uzskata senators Sasse.
Samits kā profesionalitātes tests
Analītiķi atzīmē, ka ASV un Krievijas virsotņu apspriedes viemēr ir diplomātijas augstākā pilotāža, pasaulei vērojot abu valstu prezidentu sniegumu.
2018. gada jūlijā Helsinkos toreizējais prezidents Donalds Tramps pārsteidzoši paziņoja, ka tic prezidentam Putinam, ka Krievija nav saistīta ar iejaukšanos ASV vēlēšanās, lai gan ASV izlūkdienesti bija secinājuši pretējo.
ASV mediji atzīmē, ka samits Ženēvā būs nopietnākais profesionalitātes tests prezidentam Džo Baidenam, kuram ir pusgadsimta pieredze ārpolitikas jomā kā bijušajam senatoram un viceprezidentam.
