Kā interesēs jānotiek apvienošanai? 1
“IBS Prudentia” partneris, padomes loceklis Ģirts Rungainis pārmet valdības darba grupām, ka tās rīkojas pretēji mērķiem, kuri ir to nosaukumā: “Šaurām vadības interesēm nevajadzētu stāties pretī objektīvām ekonomikas interesēm.” No Ministru kabineta lēmuma par darba grupas uzdevumiem, satiksmes ministrs izņēma īpašnieku maiņu kā mērķi. “Tas nedrīkst būt pašmērķis. Ja mēs darba grupā koncentrēsimies tikai uz to, otrā plānā atstāsim daudz svarīgākos – par pakalpojumu sinerģiju, uzņēmumu attīstību, uzņēmumu vērtības palielināšanu,” “LA” paskaidroja satiksmes ministrs.
Kas ir svarīgākas – akcionāra intereses vai patērētāju intereses? Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atbild nevilcinoties: patērētāju! Taču biežā atsaukšanās uz budžeta ieguvumiem no dividendēm, ko nevajadzētu zaudēt, un līdzekļu neatvēlēšana investīcijām liek par to šaubīties. Gatis Kokins uzskata, ka Satiksmes ministrijas galvenais uztraukums ir tikai par to, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs faktiski zaudē savu finanšu avotu. “LVRTC pamatdarbība jau daudzus gadus ir ar negatīvu zīmi, un vienīgais veids, kā viņi var eksistēt, ir tērēt dividendes, ko saņem no LMT.” Pārbaudīju, LVRTC bez LMT dividendēm 2013. gadā tik tiešām faktiski būtu pa nullēm, bet jābilst, ka arī “Lattelecom” peļņa būtu ievērojami mazāka. “Esošos apstākļos vilkt ārā dividendes tāpat kā krīzes laikā nebūtu pareizi,” norāda Krastiņš.
Abiem uzņēmumiem ir vieni un tie paši īpašnieki, kāpēc sinerģiju nevarēja un nevar joprojām īstenot? Ar šo jautājumu dodos pie satiksmes ministra. “Es domāju, ka to var izdarīt arī šajā situācijā. 4G tīkli attīstās un ļoti strauji iet uz priekšu, un ir īstais brīdis par to runāt. Īpašnieku pārstāvjiem un padomes locekļiem vajadzētu nākt kopā un domāt, kā uzņēmumu vērtību palielināt, nevis samazināt. Apvienošanās nenozīmē samazināt juridiskās daļas, administratīvās daļas un direktoru skaitu. Jāpalielina uzņēmumu vērtība un jāpiedāvā integrēts pakalpojums. Lai cilvēkiem, kas šo pakalpojumu pērk, ir lētāk un izdevīgāk. Un lai tas ir kvalitatīvāks. Tas ir mērķis, nevis fiziska apvienošanās un direktoru skaita samazināšana,” savu pozīciju pauž Anrijs Matīss.
Patērētājiem un īpašniekiem vienlīdz izdevīgu risinājumu atrast grūti, ja ne pat neiespējami. Ja valsts uzņēmumi savā starpā konkurē, iegūst patērētāji. Ja vairāk pelna uzņēmumi, patērētāji zaudē. Ja patērētāju interesēs izvirza mērķi, teiksim, abu uzņēmumu sadarbība quad-play īstenošanai Latvijā, tad ceļā uz to būtu izskatāmi vairāki scenāriji.
Kamēr kašķi ir iekšēji, tikmēr “Lattelecom” un LMT attiecīgi ir otrais un trešais viskārotākais darba devējs. Un LMT vēl ir visvairāk mīlēto zīmolu piecniekā. Ja otra apdalīšana turpināsies, tas atstās iespaidu uz ienākumiem un nevar neatsaukties uz uzņēmumu reputāciju darba ņēmēju un klientu acīs. Tagad vajadzētu nākt mammai Latvijas valstij: “Māsiņas, salīgstiet mieru! Ja ne – izdošu katru pie sava vīra!”
