Kam paliks stratēģiski svarīgie tīkli 1
Kaut arī abas telekomunikāciju kompānijas ir nodotas privatizācijai un tā ir iesaldēta, par optisko kabeļu nonākšanu nezināmās privātās rokās būtu jāuztraucas tikpat (un vēl vairāk) kā par elektroenerģijas pārvades tīkliem un kā par sliedēm. Iespējams, neizmantoto privatizācijas sertifikātu turētāji vēl gaida uz savu pēdējo lielo iespēju, taču vispirms valdībai jātiek skaidrībā, vai tiešām jāpārdod viss līdz pēdējai šķiedrai. No šī lēmuma ir atkarīgs arī apvienošanas scenārijs.
“Manuprāt, apvienošanās nav iespējama tāpēc, ka tas nozīmē automātisku Latvijas valsts kontroles zaudēšanu pār kritisko infrastruktūru un valsts daļu vērtības krišanos, jo tās būs mazākuma akcijas. Turklāt Latvijas valsts saņem pietiekami lielas dividendes no šiem uzņēmumiem, tad mums nebūs lemšanas par šo dividenžu izmaksu,” “LA” atzina satiksmes ministrs.
“No valsts kontroles viedokļa tas ir novecojis koncepts, kas balstās čekistu laika domāšanā,” iebilst G. Kokins un paskaidro: “Padomju laikā atsevišķi kabeļi bija zem spiediena un, ja kāds urķis vai amerikāņu spiegs mēģināja piekļūt šiem kabeļiem, pa kuriem gāja slepenās sarunas, caurulē kritās spiediens un tā konstatēja nelegālo pieslēgumu. Mūsdienās tā vairs nenotiek, šī informācija tiek vadīta pa publiskajiem tīkliem, bet kriptētā veidā. Šifrēšanu noorganizē, piemēram, Iekšlietu, Aizsardzības un Ārlietu ministrijas pašas, bet tāpēc jau tām nav jāpieder kabeļiem. Bet, ja ir plāns kaut ko atdalīt, tad tirgū jāveic simetriskas darbības. Ja atņem no viena, jāatņem kabeļi no “Tele 2”, no “Bites”, no LMT un jāapvieno mistiskā valsts uzņēmumā!”
“Ja mēs raugāmies uz uzņēmumu apvienošanu, tālāku privatizāciju un iespējamu tālāku pārdošanu, tad mums jādomā par to, kā rokās nonāks šī infrastruktūra. Lai iespējamas tālākas īpašnieku maiņas gadījumā mēs nenonākam situācijā, ka nezinām, kas kontrolē mūsu pamatinfrastruktūru,” uzstāj satiksmes ministrs.
Arī “Prudentia” Krastiņš atzīst: “Ja abus uzņēmumus sabērtu vienā maisā, tad kontrolpakete būtu zviedriem, apmēram 60:40, un, ja es būtu Latvijas valdības vietā, skaidrs, ka tam nepiekristu. Jautājums par kontroli ir fundamentāls jautājums apvienotajā uzņēmumā, kura dēļ apvienošanās nerisinās.”
“Telia Sonera” “LA” vēlreiz apliecināja līdzšinējo pozīciju: “Mēs vēlamies izskatīt visus iespējamos risinājumus. Mēs gribētu palielināt savas daļas abās kompānijās. Mūsu mērķis ir panākt vairākumu un menedžmenta kontroli, bet vēl ir daudz par agru komentēt kādas detaļas šajā jautājumā.”
Ja “Telia Sonera” nesasniegs vairākumu, pieļauju, ka tai mazākuma akcijas var nelikties interesantas. Un tad var tikai minēt, kā rokās nonāks sakaru infrastruktūra. Krievijas lielākais telekomunikāciju operators MTS jau interesējies par Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu privatizācijas iespējām. Diemžēl ir pavisam svaigi precedenti. Zviedru telekomunikāciju uzņēmums “Tele 2” pirms gada kļuva par Krievijas vietējo uzņēmumu…
