Ārējo un iekšējo “ienaidnieku” ielenkumā 1
Uzklausot apvienošanās idejas aizstāvjus, rodas sajūta, ka esam ārējo un iekšējo ienaidnieku ielenkumā, kuri tūdaļ ienāks un vai nu izpirks, vai arī izspiedīs no tirgus mūsu mazos telekomunikatorus. “ASV tirgū strādā četras lielas kompānijas. Eiropas tirgū strādā apmēram 60, no kurām lielākā daļa ir absolūti nekonkurētspējīgas un to vērtība nepārtraukti krītas, tai skaitā “Lattelecom” un LMT. Eiropā ir parādījušās astoņas telekomunikāciju grupas, kas šo pīrāgu konsolidē,” tirgus ainu “LA” zīmē Gatis Kokins. Eiropā ir palikušas tikai divas valstis, kuru fiksēto sakaru operatoriem nav mobilo licenču – Rumānija un Latvija, aizrāda Kokins.
Jā, esmu rakstījis par mobilo sakaru operatoru apvienošanos un pārpirkšanu Eiropā, kur četru kompāniju vietā paliek trīs (“LA” 2014. gada 11. decembrī “Telekomunikāciju kompānijas apvienojas”). Vācijā spāņu “Telefónica”, kam pieder ceturtais lielākais operators “O2”, pērn iegādājās trešo lielāko “E-Plus” un kļuva par pirmo. Taču “Prudentia” nekorekti izmanto šo piemēru, lai pierādītu apvienošanās priekšrocības… uz divu mobilo operatoru pieredzes, kur sinerģija radās no darbinieku atlaišanas un pārklājušos pakalpojumu apvienošanas.
Māsas nesadzīvo!
Kamēr “Lattelecom” uztraucas par ārējiem un iekšējiem konkurentiem, tikmēr pašu ģimenē ir māsu sīki kašķi, apdalīšanas un klajas ieriebšanas. Piemēram, “es tev savas mantas nedošu!” – deviņdesmito gadu sākumā liegta piekļuve optiskā tīkla infrastruktūrai, vēlāk TV satura liegšana pārraidīšanai LMT tīklā. Piemēram, “es labāk ar kaimiņu puisi!” – “Lattelecom” sakaru pēdējo jūdzi viensētās nodrošina ar “Triatel” starpniecību, nevis ar LMT, kaut gan tam ātrāks un labāks pārklājums. Piemēram, “tagad spēlēšos ar tavām mantām!” – LMT atņēmis “Lattelecom” 200 fiksētās telefonijas klientus un ierīko WiFi punktus. Piemēram, “tagad es spēlēšos tavā spēļu laukumā!” – “Lattelecom” ar nerentablo WiFi galvaspilsētas koncepciju panāca, ka LMT klienti internetam neizmanto mobilos sakarus, bet meklē bezmaksas bezvadu tīklu. Tagad pat transporta pieturvietās. LMT atbildes gājiens ar tarifu “Neatkarība” ar neierobežotu interneta apjomu šiem pašiem lietotājiem padara WiFi par nevajadzīgu. Abi šie gājieni bija ieguvums patērētājiem (lūk, neapvienošanās konkurences efekts!), bet zaudējumi operatoriem.
Pat nemēģinu saprast, kas ir šīs nesaprašanās pamatā – vēsturiski pāridarījumi un personāliju nepatika, tehnoloģiju sadursme, atšķirīga biznesa kultūra (konkurences apstākļos radušos pret monopolsituācijā augušo) vai parasta konkurence. “Kompānijas sitas ar galvām kopā un mēģina attīstīties,” diagnosticē arī Kārlis Krastiņš un pieļauj trešo scenāriju, pēc kura kompānijas tiek sadalītas, kā šķiršanās gadījumā notiek mantas nodalīšana laulātajiem, kad kopdzīve šķiet neciešama. Pavisam vienkārši – zviedriem LMT un latviešiem – LTC. Un lai tad katrs piepērk kādu telekomunikāciju uzņēmumu quad-play īstenošanai. Pag, pag, bet vai tad tas nebija mērķis? Izrādās, sasniedzams arī citādi.
