Bezbailīgi pārdot 1
“Mums latviešiem (man ne) ir raksturīga tāda kā piesardzība, pietāte, bailīga pieeja, nevēlēšanās runāt par sarežģītākām lietām,” tā 12. marta uzstāšanos iesāka Krastiņš, “it sevišķi mūsu valdībām, piecām sešām, ar kurām es esmu strādājis kā “Prudentia” pārstāvis. Telekomu sāga ir tipisks piemērs šai neizlēmībai. (..) Kā Latvijas iedzīvotājam un investīciju baņķierim man ir sajūta: ja tuvākā gada laikā nekas netiks darīts, tad kompānijas vērtībai, ilgtspējai un iespējai konkurēt ar Eiropas konkurenci klāsies grūti.” Ar šādu dramatisku uzstādījumu “Prudentia” sāk pārliecināt sabiedrību.
Investīciju baņķierus var saprast – “Metalurgs” pārdots un miljons nopelnīts, “Air Baltic” arābiem neizdevās pārdot. Tagad jālūkojas pēc nākamā darījuma, kurā uzmesties par starpnieku. Šeit nopelnīt varētu piecreiz vairāk, iespējams, tāpēc kā vienīgais pareizais risinājums starp trim “Prudentia” piedāvātajiem scenārijiem (nedarīt neko, apvienot vai nodalīt) tiek ieteikts uzņēmumus apvienot, pēc kā kontrolpakete nonāktu zviedru “Telia Sonera” rokās un mazākuma akciju pārdošana būtu tikai laika jautājums. Divi citi iespējamie scenāriji – iegūtā sinerģija, abiem uzņēmumiem sadarbojoties, un infrastruktūras nodalīšana un paturēšana Latvijas valsts īpašumā – pat netika iezīmēti.
Iespējams, tāpēc LMT finansiālais stāvoklis tiek pasniegts kā slikts un “var pienākt laiks, kad pie īpašnieku durvīm var klauvēt un prasīt aizņemties naudu”, diskusijā brīdināja Krastiņš. Viņš esot informēts, ka viens no akcionāriem nav apmierināts ar šādu situāciju un, ja nekas netikšot darīts, tad savas daļas varētu pārdot līdzīgi, kā savulaik nomainījās “Lattelecom” īpašnieks “Tilts Communications”. “Uzņēmums investē nevis savu naudu, bet aizņemas no bankām. Ilgāk tā turpināties nevar – vai nu apstāsies dividenžu izmaksa, vai apstāsies investīcijas. Bankas ir aizdevušas maksimālo summu,” intervijā “LA” tieši tāpat spriež Gatis Kokins. Vai tiešām bijušais “Parex bankas” viceprezidents uzskata, ka banku kredītu izmantošana uzņēmumu investīcijām un attīstībai ir peļama lieta? Vai tiešām 26 miljonu eiro peļņa ir slikta darba rezultāts? Pēc pašas “Prudentia” aprēķiniem, LMT vērtība 2013. gadā pieaugusi par 36,9 miljoniem eiro jeb par 13%.
LMT prezidents Juris Binde tikai izbrīnīti parausta plecus, sak, ja jau varam ar bankas naudu nopelnīt, atdot kredītus un vēl īpašniekiem izmaksāt dividendes, tas ir veiksmīgs bizness. Turklāt investīcijas atmaksājoties agrāk nekā piecos gados. Tiesa, Latvijas uzņēmumu kredītsaistību topā LMT ir 32. vietā (ar 94 miljoniem), bet kādi pieci seši uzņēmumi ar valsts kapitāldaļām un tikpat pašvaldību uzņēmumu ir ar daudz lielākiem parādiem.
“Nekādu apdraudējumu neredzam,” turpina Juris Binde, “jo šobrīd ar jauno tehnoloģiju (LTE) ieviešanu ir parādījušās ļoti plašas perspektīvas gan tīkla izbūvē, gan tīklā sniegto iespēju robežās, kas ļauj piedāvāt arvien jaunus pakalpojumus ne tikai izklaidei un mājsaimniecībām, bet arī industriāliem risinājumiem lauksaimniecībā, rūpniecībā, sistēmu vadībā un daudzās citās lietās. Pēc ekonomiskās krīzes un tirgu regulējošo SPRK un EK lēmumu ietekmes uz ieņēmumiem, prognozējam vērā ņemamu apgrozījuma pieaugumu pamatpakalpojumiem gan šajā, gan nākamajos gados.”
“Latvija ir balts plankums tādā ziņā, ka “Telia Sonera” līdzdalība ir vairākos uzņēmumos, un tas nav ilgtspējīgs risinājums. Viņi nesēž, rokas klēpī salikuši. Konsolidācija Eiropā izriet no biznesa loģikas: telekomunikāciju tehnoloģiskais progress, konverģence un izmaksu optimizācija spiež to darīt. Quad-play (četri pakalpojumi telekomunikāciju paketē: fiksētā līnija, televīzija, internets, mobilie sakari. – I. B.) ir modē,” vēl argumentus par labu apvienošanai min Krastiņš.
“Konverģence notiek katrā tirgū, un Latvija nav izņēmums,” uz “LA” vaicājumu par uzņēmumu apvienošanos diplomātiski atbild Tatu Tuominens, “Telia Sonera” komunikācijas vadītājs Eiropas reģionā.
Tomēr Konkurences padome varētu apvienoto LMT un “Lattelecom” uzņēmumu uzskatīt par monopolu un neatļaut uzņēmumiem apvienoties vai līdzīgi kā televīzijas kompānijas LNT pārdošanā izvirzīt virkni ierobežojošu nosacījumu.
