Kam draud treknas utis, kam jāmirst… Pūpolu svētdienas ticējumi 0
Pūpolu svētdienu svin nedēļu pirms Lieldienām, un tā ievada Kluso jeb Svēto nedēļu. Šogad Pūpolu svētdiena iekrīt 9. aprīlī.
Saukta arī par Palmu svētdienu vai Pūpolnīcu, tā ir diena, kad pēc leģendas Jēzus bija ieradies Jeruzalemē un viņa ceļu klāja ar palmu zariem. Tā kā latviešiem nav palmu, tad spilgtākais pavasara vēstnesis ir pūpoli, kas tiecas pretī saulei.
Latviešiem ir ticējumi, kas piederas šajā dienā. Īpaši tie raksturīgi vecākiem ar bērniem, lai veicinātu mazo augšanu un veselību.
Visbiežāk dara tā: Pūpolu svētdienā kādam no mājas ļaudīm jāceļas īpaši agri un jānoper pārējie mājinieki ar pūpolu zariem. To darot, jāskaita šādi vārdi:
“Audz apaļš kā pūpols – veselība iekšā, slimības ārā!”
“Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars.”
Var arī šādi:
“Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme.”
“Virbu, varbu olas, olas,
Olas vidū, pūpols apkārt.”
Perot ar pūpoliem mājlopus, var sacīt šādi:
“Apaļš kā pūpols, dibens kā sīpols!”
Tā kā sakāmais var atšķirties, tad neviens neliedz izdomāt arī kādu oriģinālu novēlējumu, ko sacīt, noperot mājiniekus un novēlot tiem labu.
Pūpolu svētdiena var kļūt par jautru izaicinājumu arī bērniem, kas centīsies uzcelties agrāk par vecākiem, lai varētu tos nopērt un novēlēt viņiem labu veselību. Bērniem, kas gatavi piedalīties Pūpolu svētdienas agrā rīta izdarībās, var iemācīt šādu dziesmiņu:
“Irbe, irbe,
Kas tev’ pēra?
Pūpols pēra,
Pūpols pēra.
Apaļš kā pūpols,
Apaļš kā pūpols;
Viegls kā lapa,
Viegls kā lapa!”
Arī tad, ja Pūpolu svētdienas rītā pirms lēkta dodas uz mežu pēc svaigiem pūpoliem, var iegūt veselību sev (un tikai tad dalīties ar to, perot mājiniekus).
Interesants ir ticējums par svētītajiem pūpoliem: baznīcā iesvēta pūpolus, tad aizsprauž tos aiz spāres, lai pērkons nesperot; šos pūpolus var lietot arī, lai ārstētu slimos lopus vai cilvēkus – kūpinājuši pūpolus slimnieku tuvumā; apēdot vienu svētītu pūpolu, vasarā neuznākšot bailes no pērkona; apēdot trīs pūpolus, nebūšot nedz drudzis, nedz pērkona draudu. Dažreiz baznīcā svētīja arī krustiņā saliktus pūpolu zariņus.
Ar pūpoliem var mieloties pats, bet efektīvi esot tos iebarot arī lopiem – ja aitām iedod pūpolu pumpurus, tad tās visu vasaru neklīdīs prom un turēsies pie mājas.
Pūpolu aizspraušana aiz sijas dažreiz kļuva par pedagoģisku līdzekli – šāda tradīcija esot nodrošinājusi to, ka bērni visu gadu (laikam zinot par pūpoliem, ar ko var nopērt) ir rāmi un paklausīgi.
Tautas gudrību rezumējot, jāsecina, ka cilvēks vai lops, kuru regulāri pirms saules pēra šajā dienā ar pūpoliem, novēlot veselību, ir katru gadu mudīgs jeb aktīvs un žiperīgs un, protams, maz slimojot; viņu arī nekož blusas visu gadu.
Tāpat var ne tikai nopērt savējos, bet doties ar pūpoliem pie kaimiņiem, kas par šī rituāla veikšanu esot dāvājuši pērējiem vēl vairāk skaistu pūpolu (vai tikai atdevuši savējos, atzīstot pārspēku agrās celšanās mākslā).
Bez pēršanas dažos Latvijas apvidos ir ticējumi, ka Pūpolu svētdienā īpaši veselīgi ir ēst vārītu zirņu ēdienus. Lai cūkas labi izdotos, tad vāra cūkas galvu. Dažreiz cūkas ēdienam pievieno klimpas, lai arī sivēni ir tādi kā klimpas vai pūpoli – mīksti un skaisti.
Īpatnējs ticējums par kurmi: šis dzīvnieciņš Pūpolu svētdienā jānoķer, jānoglauda un tad ar to pašu roku jāglauda arī zirgi, lai tie būtu veselīgi un labi barotos.
Govīm šajā dienā jādod ēst sautētus sīpolus, lai būtu vairāk krējuma pienā. Lai govis nebizotu, Pūpolu svētdienā tām noberž muguru ar ledu.
Lai kaimiņam pakalpotu un labas bites sagādātu, tad cits kaimiņš iet viņam slepeni aitas cirpt Pūpolu svētdienā.
Ja Pūpolu svētdienā dzird dzeguzi, tam labi neklāsies šajā gadā, iespējams, būs jāmirst.
Īpašs Pūpolu svētdienas rituāls ir saistīts ar tekošu ūdeni:
– Pūpolu svētdienā ganiem (arī jebkuram ofisa darbiniekam) esot jānomazgājas tekošā strautiņā, lai vasaru nenāktu miegs.
– Pūpolu svētdienā, Zaļajā ceturtdienā un Lielajā piektdienā no rīta jāiet mazgāties uz upi pirms lēkt, lai vasaru neapdegtu;
– Skaistumu var panākt vai saglabāt, mazgājot muti upē Pūpolu svētdienas rītā;
Nezin kāpēc galvu šajā dienā nav ieteicams sukāt, jo tas draud ar treknām utīm.
