Kam būs izdevīgs jaunais starpnieku likums? 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No šī gada 1. augusta Latvijā būs spēkā jauns likums, kas noteiks, kā nekustamo īpašumu tirgū turpmāk drīkstēs darboties darījumu starpnieki.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, Latvijā esot aptuveni 200 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, kuru vienīgā uzraudzība ir Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) izsniegtie sertifikāti.
Bet esot vēl vismaz 500 tā dēvēto kaktu mākleru, kuri uzdarbojas bez jebkādas uzraudzības, nemaksājot valstij nodokļus un apkrāpjot iedzīvotājus. Viņu vidū ir arī noziedzīgā veidā iegūtas naudas atmazgātāji. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, līdz 2018. gada 31. decembrim tā uzraudzībā bijuši 1612 aģenti jeb darījumu starpnieki.
Pēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Ralfa Nemiro paustā, jaunais likums ieviesīšot kārtību nozarē, kurā ikdienā notiek darījumi par simtiem tūkstošiem un miljoniem eiro un kurā aizvadītajos trīsdesmit gados šie kaktu mākleru simti varējuši uzdarboties brīvi un netraucēti.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kuru trešajā un galīgajā lasījumā Saeimā pieņēma 11. jūnijā, paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija nekustamā īpašuma darījumos ar starpniecību varēs nodarboties tikai reģistrējušies starpnieki. Viņiem būs jāapdrošina viņu profesionālā darbība. Starpnieku reģistru uzturēs un viņu darbību uzraudzīs Ekonomikas ministrija un Valsts ieņēmumu dienests.
Reģistrā nebūs jāreģistrējas zvērinātiem notāriem, advokātiem, tiesu izpildītājiem, revidentiem, revidentu firmām, maksātnespējas administratoriem, kuri pārdod publiskas personas mantu.
Likumā noteikts, ka starpniekiem būšot jāmācās, piedaloties kvalifikācijas celšanas pasākumos. Minimālo kvalifikācijas celšanas pasākumu apjomu un saturu noteiks valdība. Tāpat tā noteiks, cik starpniekam būs jāmaksā par reģistrēšanos Ekonomikas ministrijā, kā arī kāds būs starpnieka gada nodevas maksājuma apmērs.
Ik gadu līdz 31. janvārim starpniekam būs jāziņo Ekonomikas ministrijai par iepriekšējā gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem. Starpnieka pienākums būs ziņot arī par noslēgto darījumu trūkumiem, apgrūtinājumiem un nodokļu maksājumiem. Ja neziņos, starpniekam būs jāuzņemas atbildība par valstij radītajiem zaudējumiem,
Nekustamo īpašumu tirdzniecības un starpniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits saka, ka nozare jau gadiem ilgi aicinājusi valdību un Saeimu ierobežot kaktu mākleru uzdarbošanos, jo tā grauj iedzīvotāju uzticību nozarē godīgi strādājošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa gan, no nozarē godīgi strādājošo iesniegtajiem priekšlikumiem likumā nekas vairs neesot palicis pāri.
Viņaprāt, likumā ietvertās prasības – reģistrēties un iegādāties civiltiesiskās apdrošināšanas polisi – arī turpmāk nekavēs kaktu mākleru pieplūdumu un uzdarbošanos. Pēc viņa domām, vajadzīgos dokumentus reģistrēšanai varēs sagatavot un iesniegt būtībā jebkurš cilvēks bez zināšanām un pieredzes nekustamā īpašuma tirgū.
Likums tāpat neparedz nekādu darījumu starpnieku uzraudzību, vienīgi reģistrēšanu un maksājumus par to. Arī civiltiesiskā apdrošināšana nedošot vēlamo, jo kļūdaina darījuma radīto zaudējumu atlīdzināšana būs panākama tikai tiesas ceļā. Tāpēc likums būšot vēl viens dokuments, kas nozarei nedos nekādu uzlabojumu.
Arī nekustamo īpašumu tirdzniecības un starpniecības uzņēmuma “Ober Haus Real Estate Latvia” valdes priekšsēdētāja Diāna Frīdenberga atzīst, ka neredz lielu pienesumu šim likumam, jo tas nepalīdzēs cīņā pret negodprātīgajiem nekustamā īpašuma sfēras pārstāvjiem, kā arī neatvieglos darbu godīgiem uzņēmējiem.
Kā viņa stāsta, likumā paredzētā civiltiesiskā apdrošināšana, kā arī iekšēji izstrādātā drošības sistēma pret noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas risku viņas vadītajā uzņēmumā jau ir ieviesta sen, tāpēc šajā ziņā likums nesatur neko jaunu un uzņēmuma darbību neietekmēs.
Toties rada daudz neskaidru jautājumu. Piemēram, vai starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri gribēs strādāt oficiāli, būs izdevīgi likumprojektā paredzētie maksājumi? Kādi būs likumā pieminētie kvalifikācijas celšanas pasākumi, un kurš tos rīkos? Kā sodīs negodīgos māklerus?
Jauno likumu paļā arī Latvijas Nekustamā īpašuma aģentu un mākleru biedrības, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības un Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes locekļi Raitis Kalniņš un Svetlana Sokolova. Viņuprāt, tā turpmāka virzīšana trešajā lasījumā jāaptur, tāpēc ka Latvijā darījumos ar nekustamu mantu starpnieku pakalpojumus izmanto tikai 15 līdz 20% iedzīvotāju.
Ar šo likumu būs panākts vienīgi tas, ka reģistrētie starpnieki maksās par reģistrēšanos un pieminēto gada nodevu par starpnieku uzraudzību. Iznākumā izdevīgāk būs starpniecību nereģistrēt, jo reģistrēšana viņu pakalpojumus sadārdzinās, kas savukārt vēl vairāk samazinās to iedzīvotāju skaitu, kam darījumos būs vajadzīgs kāds Ekonomikas ministrijā reģistrējies starpnieks.
Pēc viņu teiktā, iznākumā starpnieku reģistrs būs pustukšs – līdzīgi kā namu pārvaldnieku reģistrā, kurā reģistrētas ap 700 personu, kaut nereģistrēto pārvaldnieku skaits patiesībā sniedzas vairākos tūkstošos.
