Kam budžeta pīrāga lielākā daļa? Atbilde “LA” lasītājam 0
Gandrīz visus atgūtās neatkarības gadus klausāmies, ka naudas ir tik, cik ir, un visam nepietiek.
Nepietiek aizsardzībai, policijai, medicīnai, izglītībai, kultūrai, zinātnei… Dīvainā kārtā kaimiņi par nepietikšanu vaimanā mazāk. Budžets var būt lielāks vai mazāks, bet tie ir 100%. Ja Latvijā visām minētajām nozarēm no budžeta līdzekļiem tiek piešķirts relatīvi mazāk nekā kaimiņvalstīs, neizbēgami jābūt taču nozarēm, kurām tērējam vairāk nekā kaimiņi. Nezin kāpēc nav dzirdēts, ka pozīcijā X sitam kaimiņus pušu. Jānis Vīksne
Kad sevi salīdzinām ar kaimiņvalstīm un ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, tad par savu atpalicību secinām pēc šīs jomas finansējuma, rēķinot īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta (% no IKP). Nevis no budžeta. Piemēram, veselības aizsardzībai ES valstīs 2012. gadā atvēlēja vidēji 7,3% no IKP, bet Latvija nupat pieņemtajā 2015. gada budžetā – 2,9% (Igaunijā 5,5%).
Ja pārrēķinām veselības izdevumu īpatsvaru budžetā, tad aina ir pavisam cita. Latvijā nākamgad veselībai tiek atvēlēti 9,8% no budžeta izdevumiem (Igaunijā 13,9%, Lietuvā 6,9%). Šādi rēķinot un saskaitot visas 10 valsts funkcijas, gan sanāktu visi 100% (sk. diagrammu). Kam no mūsu budžeta tiek visvairāk?
“33,3% ir sociālais budžets – pensijas, pabalsti. Neviena cita valsts sociālām vajadzībām tik daudz no budžeta neatvēl,” “LA” dienā pirms budžeta pieņemšanas atbildēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Te jāpiebilst, ka itin visās ES dalībvalstīs izdevumu lielāko daļu veido sociālās aizsardzības pasākumi – ES vidēji 19,9% no IKP (2012. gadā pēc “Eurostat” datiem). No 25,2% Dānijā līdz 11,3% Latvijā. Iznāk, ka Latvijā vismazāk, bet rēķinot no IKP.
Te jāatgādina, ka katrai valstij kopievākums budžetā ir atšķirīgs. Latvijas valsts nākamā gada tēriņi ir 29,9% no IKP, bet Igaunijas – 39,9% un Somijas – 44,5%. Jāsaprot, ka Latvijai gan IKP ir zemāks nekā kaimiņiem, gan attiecīgi mazāku daļu iekasē nodokļos.
“Salīdzinājumā ar Igauniju mums liela naudas summa iet zudumā aizdevuma procentu atmaksā,” teica ministrs. “Igauņiem ārējais parāds ir zem 10%, mums – 37%. Par valsts parādu maksājam vairāk nekā 300 miljonus eiro (5,4% no budžeta) jeb tikpat, cik skolotājiem algās. “Ja tā mums nebūtu…” nopūtās ministrs. “Te arī ir atbilde, vai krīze beigusies. Ienākumi jau ir pirmskrīzes līmenī, bet labāk nedzīvojam tāpēc, ka papildus viens miljards jāmaksā pensijām un par parādu.”
Kā vēl Latvijas budžets atšķiras no Eiropas vidējā? “Pirmajam un otrajam izglītības līmenim mēs tērējam vairāk nekā Eiropā, bet augstākajai – mazāk,” atklāja Jānis Reirs. Tas tāpēc, ka skolas izkliedētas – “dispersija”, skaidro ministrs. “Tas, kādā apmērā “Gan bei” restorānu ķēde apkrāpa valsti un mūs visus, ir šokējoši. Jo apmeklētāji maksāja valstij PVN, kas nonāca privātās kabatās. Ar vienai šādai grupai atgūto naudu varētu atrisināt pedagogu mazo algu problēmu!”
“Tie, kas negrib maksāt nodokļus, mēdz paziņot, ka viņi negrib uzturēt dārgo un neefektīvo valsts pārvaldi. Tas ir mīts. Centrālais valsts pārvaldes aparāts tērē mazāk par 1% no budžeta. Mums ir līdzīgs valsts aparāts kā igauņiem un noteikti mazāks nekā valstīm ar sociāldemokrātisku ievirzi. Visa nauda, kas iegūta nodokļos, tiek atmaksāta atpakaļ – pensijās, bērnu izglītošanai, veselības aprūpē, drošībā un aizsardzībā,” apliecina finanšu ministrs.
