Jaunākais par helikobaktērijām: kad vajag ārstēt, kad ne. “Kobra” nav obligāta 0
Vai vajag meklēt?
Visbiežāk organismā iemitinājušās helikobaktērijas neliek par sevi manīt un nenodara ļaunumu, tomēr dažiem izraisa pārmaiņas kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā, kā arī citas veselības problēmas. Agrāk šīs sīkbūtnes centās iznīdēt visiem, kuriem atklāja, tomēr prātīgāk tās apkarot tikai nepieciešamības gadījumā.
Helikobaktērijas dzīvojušas cilvēka organismā jau tūkstošiem gadu, taču līdz pagājušā gadsimta beigām par tām neko nezināja. Atklāšana savā ziņā izraisīja apvērsumu medicīnā, jo čūlas slimību sāka ārstēt galvenokārt ar medikamentiem un krietni samazinājās kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas operāciju skaits. Tagad ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama tikai sarežģītas un ielaistas slimības gadījumos.
! Pasaulē, tostarp Latvijā, ar helikobaktērijām inficējušies vairāk nekā 50% iedzīvotāju. Helikobaktērijās var iedzīvoties, dzerot ar mikroorganismiem piesārņotu ūdeni, nenomazgājot rokas pēc tualetes apmeklējuma, turklāt citiem tās var nodot ar siekalām.
– Teorijas, ka helikobaktērijas dara organismam arī labu, piemēram, sargā no alerģijas un bronhiālās astmas, nav īsti pierādītas, – atzīst Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs, docents Aleksejs Derovs.
Ārsts gan novērojis, ka atviļņa slimniekiem, kuri cieš no dedzināšanas kuņģī, dažkārt pēc helikobaktēriju iznīdēšanas pasliktinās pašsajūta, taču to varētu skaidrot arī ar lietoto antibiotiku ietekmi.
Jaunībā helikobaktērijas parasti nosaka tikai tad, ja rodas problēmas ar kuņģi. Toties pēc 45 gadu vecuma ikvienam vēlams veikt endoskopiju, lai izmeklētu kuņģa gļotādu un vienlaikus pārliecinātos, vai tajā nav iemitinājušās helikobaktērijas.
– Jo cilvēks kļūst vecāks, jo kuņģa gļotāda kļūst atrofiskāka, kas perspektīvā var veicināt onkoloģiskas slimības attīstību. Atklājot nevēlamas pārmaiņas, ārsts noteiks vēlamo nākamās pārbaudes laiku, taču jebkurā gadījumā tā nepieciešama vismaz ik pēc pieciem gadiem, – uzsver speciālists.
Pastāv arī uzskats, ka helikobaktēriju iznīdēšana varētu uzlabot veselību neskaidras izcelsmes dzelzs deficīta anēmijas gadījumā, bet pirms kara pieteikšanas mikrobiem noteikti jānoskaidro, vai mazasinībai tomēr nav cits cēlonis.
