Kam bezmaksas pienākas zarnu vēža skrīnings. Uzaicinājuma vēstules nebūs 0
Nevienam nav noslēpums, ka onkoloģiskās slimības ir viens no visizplatītākajiem mirstības cēloņiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis kolorektālā jeb zarnu vēža saslimšanas gadījumu skaits – lai gan zarnu veselība ir delikāta tēma, tomēr šī vēža diagnosticēšanā ļoti būtiska ir tieši paša pacienta iniciatīva.
Kopš 2009. gada Latvijā tiek organizēts valsts apmaksāts krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīnings. Atšķirībā no krūts un dzemdes kakla, zarnu vēža skrīninga mērķauditorijai – sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem – netiek izsūtītas uzaicinājuma vēstules. Uz izmeklējuma veikšanu pacients jāmudina ģimenes ārstam, vai arī pacientam pašam jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē, lai noskaidrotu, kā šo izmeklējumu veikt. Zarnu jeb kolorektālā vēža skrīnings ļauj atklāt vēzi agrīnā stadijā, kā arī noteikt pirmsvēža stāvokļus.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, 2016. gadā zarnu vēzis bija trešais visbiežāk atklātais vēža veids kā sievietēm, tā vīriešiem. Diemžēl tikai trešā daļa no gadījumiem (34,4%) tika atklāti savlaicīgi – pirmajā vai otrajā slimības stadijā. Bet vairāk nekā puse no atklātajiem slimības gadījumiem atklāti jau trešajā un ceturtajā attīstības stadijā. Tomēr jebkuras onkoloģiskās saslimšanas gadījumā ļoti būtiska ir slimības atklāšana sākuma stadijās, kad ārstēšana var sniegt vislabākos rezultātus.
Kādi ir riska faktori?
“Nav sūdzību par savu pašsajūtu un veselības stāvokli” – tieši šis ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ dažādas veselības pārbaudes, tajā skaitā arī vēža skrīnings, netiek veiktas savlaicīgi. Tomēr vēzis ir slimība, kura par sevi liek manīt vien tad, kad tā jau nopietni attīstījusies.Pierādīts, ka zarnu vēža attīstībā ļoti liela ietekme ir tieši dzīvesveidam. Būtisks zarnu vēža riska faktors ir, piemēram, neveselīgs un nesabalansēts uzturs, kurā dominē trekni ēdieni, “sarkanā” gaļa, gaļas izstrādājumi, kā arī nepietiekams šķiedrvielu daudzums. Ja nesabalansēts uzturs tiek apvienots ar mazkustīgu dzīvesveidu, nereti sekas tam ir arī aptaukošanās, kas savukārt arī palielina zarnu vēža attīstības risku. Zarnu vēža riska faktors ir arī atkarības, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana. Smēķētāju risks saslimt ar zarnu vēzi ir par 30 –40% augstāks, nekā nesmēķētājiem. Tāpat pastiprināta uzmanība savai veselībai jāpievērš tiem, kuru ģimenē bijuši zarnu vēža gadījumi. Par slimību var liecināt arī zarnu polipi un iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, čūlains kolīts vai Krona slimība.